Liepājas Krusta draudzes atbilde uz šo jautājumu ir apstiprinoša, un tas apliecināts iesniegumos, kas nosūtīti Saeimas frakcijām, deputātiem un Saeimas izveidotajai darba grupai.

Krusta draudze savā iesniegumā raksta, ka draudzes un Baznīca ir līdzvērtīgas persona. Turklāt draudzes bez Baznīcas (Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas jeb LELB – irliepaja.lv) itin labi var iztikt, bet Baznīca bez draudzēm – ne!

"Iznāk, ka zirga aste (LELB) grib noteikt, kā zirgam (draudze) būt!" – irliepaja.lv sacīja Krusta draudzes loceklis.

Arī Aizputes autonomās evaņģēliski luteriskās draudzes un LELB tiesvedība, kur pirmajā tiesu instancē LELB zaudēja, skaidri parāda, kāpēc strīdos par patiesību bija jāiesaista Saeima, – tāpēc, lai draudžu apspiešanu un sava aplamā viedokļa atzīšanu mēģinātu panākt ar augstākā likumdevēja palīdzību, uzskata draudze.

"Starp draudzi no vienas puses, un visām darba grupas pieaicinātajām personām no otras puses ir strīdi par patiesību, kas šobrīd tiek tiesiski šķirti un risināti tiesā, bet saskaņā ar likuma "Par tiesu varu" 17.panta pirmo daļu Latvijā tikai tiesai ir vara noskaidrot objektīvo patiesību," uzsver draudze.

Saeimas izveidotā darba grupa savā 8.maija sēdē nolēmusi turpmāk rīkot slēgtas sēdes, un uz 15.maija sēdi neuzaicināja draudzes pārstāvi, lai gan rosinātie grozījumi tieši skar draudzes tiesības un intereses, ko sargā likums.

Šādi rīkojoties, gan Saeimas darba grupa, gan LELB būtiski aizskar Latvijas Republikas Satversmē, Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā, Eiropas Savienības Pamattiesību hartā un līgumā par Eiropas Savienību draudzei garantētās tiesības uz brīvību, vienlīdzību un tiesiskumu, savā iesniegumā norādījusi Krusta draudze.

Jau vēstīts, ka Krusta draudze noraidījusi LELB iesniegto likumprojektu par grozījumiem LELB likumā, kas šo institūciju paredz atzīt par vienīgo tiesību pārmantotāju luteriskajai baznīcai, kas darbojās Latvijā līdz 1940.gadam.

Kā draudze norādījusi savā iesniegumā, ir jāņem vērā fakts, ka 1922.gadā Latvijā izveidotās Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas darbību 1946.gada 27.februārī noziedzīgi pārtrauca totalitārais komunistiskais režīms, un kopš tā laika šī baznīca savu tiesisko statusu un darbību nav atjaunojusi līdz pat šim brīdim ne Latvijā, ne citur pasaulē.

LELB, kā uzskata Krusta draudze, ir okupācijas režīma 1946.gadā izveidotās "Latvijas PSR evaņģēliski luteriskā baznīcas" darbības turpinātāja, kura tagad vērsusies pret draudzēm tiesās, "lai iegūtu pilnīgu varu pār tām un atņemtu tām piederošos īpašumus".

Nekāda teikšana pār draudzēm nevar būt arī LELBĀL (Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas ārpus Latvijas), jo tās darbība, kā iesniegumā Saeimas deputātiem norādījusi Krusta draudze, visticamāk, Latvijā nav leģitīma. Arī tā nevar būt Latvijas Baznīcas darbības turpinātāja (ierosināta tiesvedība, kurā apstrīdēts LELBĀL kā Latvijas baznīcas turpinātājas statuss), jo saskaņā ar baznīcas satversmes 1.punktu Latvijas baznīca aptvēra tikai "evaņģēliskās luteriskās ticības iedzīvotājus Latvijā", nevis jebkādus šīs ticības iedzīvotājus ārpus Latvijas.