Ziņot redaktoram

Šis teksts tiks nosūtīts portāla administrācijai, lai izlabotu, precizētu vai papildinātu rakstu.

Vai Uldis Sesks pārspēs Hermani Adolfi?


atlikušas 250 zīmes


Vai Uldis Sesks pārspēs Hermani Adolfi? (51)

Autors: Gunārs Silakaktiņš
Ceturtdienā, 03. maijā, 2012 | BIRKAS: Dome , Uldis Sesks , Hermanis Adolfi , vēsture
Izdrukāt Ziņot
Hermans Adolfi.
Hermans Adolfi.

10.maijā pirms 110 gadiem Liepāja piedzīvoja vēsturisku pagriezienu – no sava troņa krita 15 gadus valdījušais pilsētas Galva Hermanis Adolfi.

"Tieši pirms 100 gadiem Liepājā bija spožs pilsētas ekonomiskais uzplaukums un liepājnieki jauno gadsimtu sagaidīja ar lielām cerībām un pārgalvīgiem plāniem. Tolaik pilsētas mērs bija Hermanis Adolfi – pretrunīga, bet ar tālredzīgu domāšanu apveltīta personība,” ar šādiem vārdiem Liepājas mērs Uldis Sesks uzrunāja Rožu laukumā sanākušos liepājniekus, sagaidot 2000.gadu.

 2.maijā apritēja 110 gadu kopš notika jaunievēlētā, pēc skaita sestā, Liepājas pilsētas domes sastāva pirmā sēde. Lielā ielā, vietējās valdības nama zālē kopā sanākušos 72 deputātus uzrunāja Kurzemes gubernators D. Sipjagins, aicinot „godīgi pildīt savus amata pienākumus, neskatoties uz reliģisko un nāciju naidu”.

 Taču vēlēšanu rezultāti nevarēja apmierināt nevienu no latviešiem liepājniekiem, jo, kaut gan vācu birģeļu vēlētāji bija sašķēlušies „vecvāciešu” un „jaunvāciešu” partijās, latvieši pat kopā ar krievu, poļu un ebreju domniekiem nevarēja kaut cik būtiski ietekmēt domes lēmumus. Tomēr iespēju robežās arī šajos apstākļos formējās latviskās Liepājas demokrātiskās tradīcijas un... arī netikumi.

Bija pārspīlēti teikt, ka liepājnieki ar aizturētu elpu gaidītu 10.maijā izsludinātās pilsētas Galvas vēlēšanas, taču par to runāja gan glaunajā „Pēterpils” viesnīcas restorānā pie balta batista klātajiem galdiem, gan zirgābolu piesvaidītajās iebraucamajās sētās un pat Jaunā tirgus košergaļas šarās.

Ja vācieši vienotos par H. Adolfi palikšanu amatā, tā būtu zīme, ka viss paliks pa vecam. Tomēr tā nenotika, un naidīgās vecvāciešu /G.Cimmermanis/ un jaunvāciešu /H.Henkhūzens/ partijas izvirzīja savus kandidātus. Rezultāts bija šokējošs – Adolfi saņēma tikai 19 balsis, H. Cinks – 35 domnieku balsis.

 Šis bija vēsturisks pagrieziens Liepājas demokrātiskās vēstures attīstībā, pagalam nepatīkams ilggadējam Liepājas Galvam Hermanim Adolfi /1841–1924/, kurš jau 15 gadus, pārdzīvodams četru domes un valdes sastāvu maiņas, bija valdījis pilsētā. Pēdējos gados Adolfi bija pielipusi stabila iesauka – „vecais Ādolpiņš” vai „Ādolpiņtētiņš”. Visiem līdz šim bija šķitis, ka nekas nav tik stabils un nemainīgs kā konservatīvi vecišķais, diskrēti mantrausīgais, viltīgais un uz vecvāciešu tradicionālo nekļūdīgo tiesību pamatiem pastāvošais Adolfi fenomens.

Iepriekš, 1879. gada 22.jūnijā, Hermanis Adolfi bija ievēlēts par Aizputes pilsētas Galvu.

1886. gada janvārī–martā notika Liepājas pilsētas domes velēšanas, kuru rezultātā iestājusies vietējā politiskā krīze un birģeļu nespēja vienoties par nākamās Galvas kandidātu, bija spiedusi meklēt piemērotu personu no malas. Aizputes Galva bija kā daudzmaz nejauša kompromisa figūra, ne bez personiskas ieinteresētības sarežģītajā un intrigu pilnajā ostas pilsētas varas spēlē. Daudzi domnieku par Adolfi kandidatūru balsoja kā par pārejošu lietu. Nonāca pat līdz kurāžai – Adolfi piederēja dzīvojamais nams Aizputē, tagad Atmodas ielā 13, bet pēc pastāvošajiem likumiem, lai taptu ievēlētam Liepājā, viņam vajadzēja uzrādīt īpašumu vai dzīves vietu arī Liepājā. Uzradās „labvēlis”, domnieks Ludvigs Cimmermanis, kas publiski apzvērēja, ka „esot turējis rokās Adolfi īres kontraktu par dzīvokli Liepājā”.

Hermaņa Adolfi laiks /1886–1902/* sakrita ar ļoti strauju Liepājas saimniecisko un sabiedrisko izaugsmi. Iedzīvotāju skaits 20.gadsimta sākumā bija gandrīz seškāršojies, un pilsēta piedzīvoja patiesu būvdrudzi. Šajā laikā tika uzceltas ap 400 kapitālu ēku, padziļināta un modernizēta osta, ierīkots ielu apgaismojums un izbūvēts vietējais gāzes vadu tīkls, kūpēja 48 rūpnīcu skursteņi, tika palaists Krievijas impērijā pirmais elektriskais tramvajs, kā arī izstrādāti pirmie pilsētas Būvnoteikumi.

 H. Adolfi veda patiesi birokrātiski ekvilibristisku cīņu pret Jūras cietokšņa esplanādes uzspiestajiem noteikumiem. Taču... šī līdzdalība un reizēm arī personiska iniciatīva, ko viņam pierakstījuši personiskie un daudzi merkantili atkarīgie draugi un līdzgaitnieki, pēc vēsturiskā 1902.gada 10.maija kļuva par iemesliem viņa personiskajam un politiskajam kraham. Adolfi sevišķi pazudināja iesaistīšanās divos pasākumos: Liepājas – Aizputes šaursliežu /1000mm/ dzelzceļa līnijas celtniecībā, kas tika nodota ekspluatācijā 1899.gada 4.aprīlī, un Liepājas tramvaja līnijas un elektrostacijas ierīkošanā, kas darbu uzsāka 1899.gada 7. septembrī.

Sākot ar 1902.gada vasaru nu jau bijušajam „Liepājas Dižtēvam” nācās sniegt pazemojošus paskaidrojumus gan jaunās domes Revīzijas komisijai, gan Kurzemes guberņas pilsētu lietu pārvaldei, un visbeidzot arī Senāta krimināllietu komisijai. Liepājas domes 20 domnieku speciālās Revīzijas komisijas apsūdzības H. Adolfi bija formulētas 28 punktos. Smagākās no tām bija fakti par 18,7 tūkstoš rubļu vienpersonisku „aizdošanu” no pilsētas kases jau minētajam Aizputes dzelzceļam; 1896.gada municipalitātei ļoti neizdevīgais līgums ar Nirnbergas Kontinentālo sabiedrību par tramvaja līnijām un elektrostaciju; vienošanās un diskrēcijas /kukuļa/ pieņemšana no Kazdangas barona Karla fon Manteifeļa, baroniem fon Osten-Sakena un fon Burholca un Aizputes pilsētas Galvas Vilhelma Grota; fiktīvi ieraksti par pilsētas obligāciju un aizņēmumu dzēšanu par 1895. un 1897.gadu; rīkošanās ar komūnas līdzekļiem kā ar savu naudas maku: vairākās kredītiestādēs bez domes piekrišanas bija apķīlāti pilsētas vērtspapīri; gandrīz visi vairāku gadu kases orderi bija vienpersoniski parakstīti; vairāki ieraksti kases grāmatā bija fiktīvi, jo noslēgti katra gada 31.decembrī, un kā „nedzīvs” rēķins tas neparādījās gada budžeta atskaitēs un domniekiem par tiem nebija pat nojausmas...

Īpaši ieceltā septiņu domnieku komisija pamatīgi „vētīja” pilsētas inženieru, Būvkomisijas un citu, kā tagad teiktu – domes struktūru – atskaites par 1901. gadu, ko iepriekš parasti darīja visai formāli. Tika uzaicināti neatkarīgi eksperti, kas atklāja pierakstījumus un nepamatotus uzrēķinus it kā par pilsētas pasūtījumiem. Kanalizācijas un ielu bruģēšanas darbos, sniega izvešanā, suņu izķeršanā, tirgu uzraudzībā, pat prostitūcijas apkarošanā vai ateju bedru izsmelšanā konstatēja vai nu patvaļīgu materiālu cenu noteikšanu, vai atskaitēs uzrādītie darbi neatbilda faktiskajiem. Nojauzdams nelabu, no amata atkāpās pilsētas galvenais inženieris E. Bērs. Un, pētot t.s. H. Adolfi lietu, man ir aizdomas, ka slavenā arhitekta P.M. Berči atkāpšanās no amata arī nav bijusi tikai lepna cilvēka protests pret „jauno slotu”.

Jaunais domes sastāva vairākums centās, lai tiktu ierosināta krimināllieta pret bijušo mēru. Taču birokrātiskās dzirnas arī Krievijas impērijā mala lēni un... bieži vien tukšgaitā. H. Adolfi, izvācies no sava septiņu istabu pilsētas apmaksātā dzīvokļa Lielā ielā un atrazdamies atkal Aizputē, turējās braši. Paskaidrojumos saviem pretiniekiem viņš norādīja, ka „revidentu kungi nav novērtējuši labumu, kas cēlies no Liepājas un Aizputes pilsētu apvienošanas, jo pārsimts ģimeņu tikušas pie maizes kumosa, ka aizņemtā nauda no pilsētas kases sen kā atdota utt”.

Atsaucoties uz noilgumu un cara amnestijas ukazu, H. Adolfi lietu Senāts izbeidza 1909. gada jūlijā. Taču Liepājas domes kuluāros šis jautājums par visilggadīgākā pilsētas Galvas grēkiem turpināja dzīvot. Pēc domes 1910.gada vēlēšanām un jauna, nacionālāka spēku samēra izkārtojuma, jautājums par H. Adolfi „grēkiem” uzvirmoja ar jaunu vilni. Zināmā mērā bijušajam mēram jāpateicas, ka liktenis viņam visā labvēlībā izkārtoja 1914.gada 1.augustu – dienu, kad sākās I pasaules karš, pārvilkdams svītru tiesu darbiem un likdams aizmirst gan viņa negodu, gan anulēdams viņa atbildību par nodarījumiem Liepājai.

H. Adolfi nodzīvoja garu mūžu, 83 gadus, un apbedīts Aizputes pilsētas kapos. Viņa līdzgaitnieki, pateicoties H. Adolfi, baudīja cieņu, amatus un materiālus labumus. Pēc 1902.gada vairums no tiem novērsās un pat izlikās savu labdari nepazīstam.

Taču joprojām pamācoši skan Hermaņa Adolfi stāsts un notikumi pirms 110.gadiem.

 

* Kļūdams par Liepājas pilsētas Galvu ar 6000 rubļu pamatalgu gadā, H. Adolfi bija 45 gadi. Viņam bija Tērbatas Universitātes tiesību zinātņu kandidāta diploms. Dvīņu brālis Armins Adolfi līdz 1901.gadam un krimināllietas ierosināšanai par finanšu pārkāpumiem bija Kuldīgas pilsētas Galva.

Sludinājums

Ieva
08:26 | 03/05/12
ZIŅOT
(-0)
(5)
+

Jau ir pārspējis!

Jāniss
09:33 | 03/05/12
ZIŅOT
(-0)
(3)
+

Vēstures fakti atkārtojas!

Super!
09:55 | 03/05/12
ZIŅOT
(-1)
(6)
+

Labs raksts. Biežāk tādus.

utte
22:16 | 03/05/12
ZIŅOT
(-2)
(0)
+

būs stipri bieži.

Galva
12:14 | 03/05/12
ZIŅOT
(-2)
(2)
+

Spriežot pēc foto, Sekam būs vajadzīgi vēl divi domē pavadītie termiņi, lai pietuvotos Adolfi izskatam.

Jauneklis
12:18 | 03/05/12
ZIŅOT
(-1)
(4)
+

Ka tik neizceļas karš, kas gan glābtu pašreizējo Galvu, bet iedzītu postā parējos liepājniekus!

Darbiniece
12:22 | 03/05/12
ZIŅOT
(-10)
(3)
+

Gunār, izsmējīgais tonis ir nevietā! Varu iedomāties cilvēku, kurš 15 gadus ir vadījis pilsētu, gādājis par pavalstnieku labklājibu un drošību, bet tagad viņa paša draugi un darba kolēģi viņu nodod. Tas ir šausmīgi!

iiiiiiiiiii
11:50 | 04/05/12
ZIŅOT
(-0)
(3)
+

tieši vietā un laikā

Y
11:19 | 04/05/12
ZIŅOT
(-1)
(2)
+

Tad jau tambovas vilks ir lielāks draugs un darba biedrs nekā sesks ar saviem vietniekiem.

utte
22:15 | 03/05/12
ZIŅOT
(-1)
(1)
+

tonis ir visīstākā vietā- seskam ar adolfī ir visciešākās paralēles tieši materiālo vērtību apguvē.

ironijas cienītājs
15:47 | 03/05/12
ZIŅOT
(-2)
(4)
+

Tonis ir vietā. Ironija gana smalka.Žēl tik ,ka Gunārs pats, būtams erudīts speciālists,vairāk kā tāds pakalpiņš darbojas. Kur bij lielā drosme un darīšna,kad pats bija inspektora amatā, tad kaut kā dikti kluss bija?

2012
12:34 | 03/05/12
ZIŅOT
(-0)
(1)
+

Nepārspēs

!
14:35 | 03/05/12
ZIŅOT
(-4)
(8)
+

Nevar tak saliidzinaat, cieniijamaa Seska kunga dziivi ar Adolfi , vienkaarsho, atklaato sakaartoto dziivi ,kuram bija noteikta,viena, cietaa alga par konkrreetu amatu , ar kuru vinsh izdziivoja bez ruupeem un bazaam ! Shodien Seska kungam jaavergo 20 darba vietaas,lai uztureetu gimeni ,jaauzmanaas no Knaabja , politiskaas prostituucijas un kompromaatiem ! Turies Sesk,savos amatos , ar abaam rokaam un esi modris,jo naidnieks nesnauz !

Gunāram
11:13 | 04/05/12
ZIŅOT
(-0)
(3)
+

Paldies par foršo rakstu.

optimists
15:43 | 03/05/12
ZIŅOT
(-6)
(5)
+

Mājiens ja ne gluži ar mietu, tad ar nūjiņu gan. Neslikti, Gunāronkul! Mājiens konkrēts, bet ar stilu,jūtams pastiprinātais uzsvars uz kriminālperipētijām,norādot uz šodienas analoģijām. Tikai vai Jūs ,godātais autor, mazliet pats neprostituējat kāda politiskā spēka (jeb personas)interesēs.Līdzīgi,kā reizē,kad iesildījāt deputāta krēslu Kesenfeldam jaunākajam?

optimistam
22:25 | 03/05/12
ZIŅOT
(-3)
(2)
+

Un kāpēc tev liekas, ka Gunārs raksta kāda cita, nevis savas savas intereses dēļ?

iluta
22:18 | 03/05/12
ZIŅOT
(-3)
(2)
+

Kāpēc Sesks grib noēst Grūbi un tā vietā dabūt vaiteklīdzīgu mentu.

kitsons
19:09 | 03/05/12
ZIŅOT
(-0)
(3)
+

Mja...rakstiņš liek nedaudz atmiņu iespringt...pavilkt paralēles...bet man nez kāpēc ,paraļēļu vietā sanāk līnija un kropla līkne!Sesks ar savu neveiklo daiļrunību un publiskā telpā izteiktajiem epitetiem drīzāk atgādina autorallija leģendas iepriekš scenārijā ierakstītu leģendu....

seska onkulim
22:12 | 03/05/12
ZIŅOT
(-0)
(4)
+

bet kesi tu tomēr nespēji nopirkt un te tu tā riktīgi uzkārsies uz āķa

Tehniķis
22:58 | 03/05/12
ZIŅOT
(-1)
(6)
+

Sesks nākamajās vēlēšanās atkal būs domē un savā stabilajā vietā. Par to viņš mūžam pateicīgs savien vēlētājiem-pensiem un visvairāk kādam ar visām zarnām nopirktam laikrakstam, kam devīze "Par stablititāti, prognozējamību un dažiem labu iztikšan`u".

varbūtība
23:07 | 03/05/12
ZIŅOT
(-0)
(0)
+

Ja SEPTIŅU (1902.-1909.) gadu garumā tā arī nevarēja panākt tiesas darbus,iespējams, ka Adolfi rīcībā nekā tik krimināla nemaz nebija,- vienkārši politisko pretinieku uz aizdomu pamata safabricēta lieta, lai dabūtu mēru nost no siles

Ulldim
10:45 | 04/05/12
ZIŅOT
(-0)
(5)
+

Esi pateicīgs Dieviņam, ka līdz šim ir gludi gājis ar to "nemšanu" un citām lietām. Neizsauci likteni un beidz reiz apzgat valsti un pilsētu.

utte
10:50 | 04/05/12
ZIŅOT
(-0)
(5)
+

Stipri līdzīgs seskam, tikai atšķirība tā, ka adolfi laikā nebija piejama plastiskā ķirurģija un nomierināšanās kūres pie rubeņa,

Helvete
10:50 | 04/05/12
ZIŅOT
(-1)
(8)
+

Starpība liela-Adolfi kungs bija beidzis Tērbatas Universitātes Juridisko fakultāti (viena no visprestižākajām izglītības iestādēm cariskajā Krievijā , arī ieguvis ļoti cienījamu profesiju,toties U.Sesks "studēja" Latvijas Lauksaimniecības Akadēmijā par kolchozu tehnikas mehanizatoru ,bet vistiešākā veidā "studijas" pamatā izpaudās vadājot( kā nekā rallists) savu tēva draugu- dzērāju dekānu no punkta A uz B...
Te vietā A.Šķēles viedie vārdi - mums vajag vislielāko kretīnu!

Sociķis
10:54 | 04/05/12
ZIŅOT
(-0)
(6)
+

Nost ar pilsētas izzadzējiem un tās morālo vērtību izvarotājiem.

Ekanomists
11:00 | 04/05/12
ZIŅOT
(-0)
(2)
+

Politiskie blēži visvairāk aktivizējās, krīzes apstākļos,un pēckrīzes periodos.

Silakaktiņa kungam
11:12 | 04/05/12
ZIŅOT
(-0)
(4)
+

Paldies par interesanto un vēsturisko Adolfi "portretu". Bet varbūt Jūs varētu uzrakstīt grāmatu par jauno laiku Laiku Liepājas vēsturi un Seska kunga un viņa tuvāko līdzgaitnieku ietekmi uz procesiem pilsētas ekonomikā un morālā jomā.

Skolnieks
11:17 | 04/05/12
ZIŅOT
(-0)
(8)
+

Lai sestā videnē uldis dabūtu trijnieku ķīmijā vajadzēja iet sagatavot malku ķiemijas skplotājai, nelīdzēja ar tēva lielo činu. Skolotājas malkas šķūnītis bija Seska "tērbatas universitāte".

GUNĀRAM
11:21 | 04/05/12
ZIŅOT
(-0)
(4)
+

Vairāk tādu rakstu!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!

1977
11:26 | 04/05/12
ZIŅOT
(-1)
(1)
+

Liepāja varētu ņemt piemēru no jūrmalniekiem un dibināt Liepājas glābšanas biedrību, lai atbrīvotos no šitie vietējiem kakla kungiem zagļiem.

Skolniekam
11:42 | 04/05/12
ZIŅOT
(-1)
(6)
+

Bravo! Paldies par ironiju, kura vietā un laikā un atbilst šī raksta stilam!

ciekurs
12:00 | 04/05/12
ZIŅOT
(-0)
(0)
+

jop! tik garš penteris, bet pašu galveno, cik tad seskam pietrūkst līdz rekordam, silaktiņš noklusē kā partizāns.

Čiekuram
00:57 | 05/05/12
ZIŅOT
(-2)
(2)
+

silakaktiņš jau arī ir partizāns.būdams pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs, siltajā vietiņā sēdēdams i nečiepstēja.tagad Kesenfelda paspārnē esot ar arī opozicionāru tā piesardzīgi patēlot.

Plutarhs
12:29 | 04/05/12
ZIŅOT
(-2)
(2)
+

Ja negadīsies neprognozējamas ķezas, tad U. Seska "valdīšanas" laiks jau 2013. gada martā sasniegs Adolfi kā viena mēra ilgvadīšanas rekordu Liepājā. Tagad Latvijas rekords pieder Aivaram Lembergam Ventspilī, pat no biogrāfijas izņemot apcietinājumā pavadīto laiku.

Pāksts
12:35 | 04/05/12
ZIŅOT
(-3)
(5)
+

Teikšu atklāti,raksts ir jauks,bet nerodas sajūta,ka allaž diplomātiska Gunārs Silakaktiņš savās vēstures publikācijās jautu politiku.Izskatās,ka kāds viņa vārdā šo rakstiņu uzcepis.Gunārs ir kaut kas vairāk,nekā sīku sensāciju meklētājs.

Zirnis
01:00 | 05/05/12
ZIŅOT
(-1)
(1)
+

Kur nu te kāda sensācij.Tagad būdams pensionāra statusā Silakakts var arī drošsirdīgo asprāti pamētāt.It īpaši, ka Kesis par to uzsit uz pleca.

Tā.
18:39 | 04/05/12
ZIŅOT
(-0)
(5)
+

Tā varētu būt, jo Gunārs ar Pukas kundzi pēdējā laikā redzēts kopā bieži zinātniskā bibliotekā.

Ondons G.
16:43 | 04/05/12
ZIŅOT
(-1)
(0)
+

Saules mūžu Vadonim !

Vai tā var būt,
18:35 | 04/05/12
ZIŅOT
(-1)
(4)
+

ka Sesks uz kārtīm no Norkusa vinnējis daļu no SIA Vega1.

utte
08:46 | 06/05/12
ZIŅOT
(-0)
(2)
+

Jābūt kāršu spēles norises protokolam un protokolā jāataino visa tā kāršu spēle pa etapiem un tad to protokolu jāiesniedz UR. Galvenais, ka kāršu spēle notikusi korekti bez šmaukšanās un neviens no spēlmaņiem nav lietojis apreibinošus līdzekļus.

Jautājums
23:02 | 04/05/12
ZIŅOT
(-2)
(1)
+

Interesanti, ja amatpersona kārtīs vinnē, piemēram, uzņēmuma kapitāldaļas, vai šis fakts jāuzrāda amatpersonas deklarācijā uzreiz pēc pēc vinnestsa, vai arī tad, kad šis fakts ir atspoguļots UR

Tā tā
21:48 | 04/05/12
ZIŅOT
(-1)
(2)
+

Īstenībā šo rakstu ir sagatavojusi visa domes komanda.

Štāls
22:50 | 04/05/12
ZIŅOT
(-0)
(7)
+

ar kesenfeldu priekšgalā.

ROŽUKALNS
23:40 | 04/05/12
ZIŅOT
(-0)
(3)
+

Silakaktiņa kungam vajadzētu vadit to Liepājas muzeju.

Laukgalis
07:39 | 05/05/12
ZIŅOT
(-1)
(5)
+

Visu cieņu Silakaktiņam.

y
07:36 | 05/05/12
ZIŅOT
(-1)
(5)
+

Atšķirībā no Seska kunga, Adolfi nebija pronstitūta, Adolfi aptīrija pisētu, bet ar savu pēcpusi netirgojās, ka to regulāri dara mūsu vēja pilsētas mērs.

Mediķis
11:25 | 05/05/12
ZIŅOT
(-0)
(5)
+

Pēcpuse ir unikāls anatomisks un arī ekonomists instruments. Ļoti racionāls katram indivīdam, bet ērts kā ražošanas, papildus baudas vai profesinālas izvirtības ietaise. Taču ļoti parocīgs kā korupcijas priekšmets, kas nekad nav savienots ar tādiem atavismiem kā Godaprāts, Sirdsapziņa vai Mērenība.
Atjaunotās Latvijas apstākļos manipulācijas ar pēcpusi plaši izplatītas dažu pilsētu mēru vidū, kas jau kļuvušas par to dzīves neatņemamu sastāvdaļu.

nu nu
15:42 | 05/05/12
ZIŅOT
(-0)
(5)
+

Seskam tikai pietrūkst pilsētaieviest 48 rūpnicas un dzelzcelu uz savu muižu.Bet pārejais identisks.

Lilita
08:33 | 06/05/12
ZIŅOT
(-0)
(4)
+

Jā, laiks iet, bet cilvēku paradumi jau nemainās. Gan labie, gan sliktie.

!
09:25 | 06/05/12
ZIŅOT
(-0)
(4)
+

Cik minos,Liepaajas kreejumam,pedarastija bija un ir goda lieta ! Kas veel var buut jaukaaks,par divu viirieshu miilestiibu ! Protams ,tas neattiecas uz cieniijamo Adolfi un vina laikabiedriem !

Paldies!
09:25 | 08/05/12
ZIŅOT
(-0)
(3)
+

Ar interesi izlasīju!Paldies raksta autoram!

Pievienot komentāru

KOMENTĒT
Es, pievienojot, šo komentāru, piekrītu portāla lietošanas noteikumiem.
* Obligāti aizpildāmie lauki