Ziņot redaktoram

Šis teksts tiks nosūtīts portāla administrācijai, lai izlabotu, precizētu vai papildinātu rakstu.

Vajadzīga uzņēmēju, iedzīvotāju un administrācijas sadarbība


atlikušas 250 zīmes


Vajadzīga uzņēmēju, iedzīvotāju un administrācijas sadarbība

Trešdienā, 15. maijā, 2019 | BIRKAS: VARAM , konference , Lielais Dzintars , uzņēmējdarbība , Dome
Izdrukāt Ziņot
FOTO: Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

Latvijas reģionālo centru – vidēji lielu pilsētu – attīstības iespējas ir saistītas ar ievērojami ciešāku, uz mērķi orientētu sadarbību starp uzņēmējiem, iedzīvotājiem un pilsētas administrāciju.

Šādas atziņas tika paustas konferencē "Tautsaimniecības izaugsme digitalizācijas laikmetā. Latvijas attīstības centru iespējas un izaicinājumi”, kas pagājušās nedēļas nogalē norisinājās Liepājā, informē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Vita Krieviņa.

Pasākuma mērķis bija identificēt tos panākumu faktors, kas ļauj tādiem attīstības centriem, kā, piemēram,  Liepāja, būt konkurētspējīgiem un nozīmīgiem globālas ekonomikas dalībniekiem, vienlaikus panākot iedzīvotāju dzīves kvalitātes un labklājības uzlabošanos, īpašu uzsvaru liekot uz vispārējas digitalizācijas attīstības radīto iespēju identificēšanu.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce savā uzrunā konferencē uzsvēra, ka nākotnes darbavietas lielākoties koncentrēsies pilsētās, norādot, ka Latvija savos attīstības plānos allaž ir uzsvērusi, ka nepieciešams sekmēt attīstības centru izaugsmi. Diemžēl praksē tas ne vienmēr ir īstenojies, jo, kā norādīja ministrs "drosmīgu lēmumu pieņemšanai ir traucējis institūciju vājums, jo mēs neesam noturīgi pašu izstrādāto stratēģiju realizācijā, zaudējot īstermiņa kārdinājumu priekšā”.

Latvijas Universitātes profesors Mārcis Auziņš norādīja, ka, lai aktīvi piedalītos ekonomiskajā dzīvē, obligāti nav jādzīvo pilsētā. Mūsdienu tehnoloģijas dod iespēju strādāt attālināti, tomēr "dzīve attālināti” iespējama tikai daļēji, jo "diez vai mēs tuvākā nākotnē redzēsim, piemēram, digitālos bērnudārzus, arī medicīnā ne visu iespējams izdarīt digitāli”, tādēļ saistība ar pilsētām cilvēkiem paliks vienmēr.

Foruma gaitā runātāji uzsvēra digitālo risinājumu iespējamos pielietojumus pilsētas attīstībā, veidojot paplašinātu digitālo pakalpojumu loku iedzīvotājiem un uzņēmējiem ar mērķi celt produktivitāti un palielināt kopējo efektivitāti, tādā veidā padarot savu pilsētu par vietu, kur uzņēmēji var sekmīgi konkurēt ar citiem reģioniem, savukārt iedzīvotājiem tiek radīta ērta vide individuālo mērķu sasniegšanai. Vairāki runātāji iezīmēja viedās pilsētas aprises, kas paredz kompleksus digitālos risinājumus un procesu savstarpēju integrāciju, mākslīgā intelekta un dažādu datu izmantošanu, tādā veidā panākot pilsētas pārvaldības efektivitāti un atbilstību iedzīvotāju vajadzībām. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietnieks IKT jautājumos Edmunds Beļskis, runājot par viedo pilsētu ideju, norādīja, ka viedas pilsētas galvenā raksturiezīme ir pašvaldības spēja nodrošināt ilgtspējīgu vidi un digitālos pakalpojumus. Viņš arī uzsvēra, ka digitālie risinājumi palīdz samazināt nelietderīgus izdevumus gan pašvaldībām, gan uzņēmējiem.

Konferences gaitā tika atspoguļoti vairāku Liepājā strādājošu uzņēmumu digitālās transformācijas piemēri – gan no banku, gan būvniecības, gan jaunuzņēmumu vides. Piemēram, banku sektorā ik gadu tiešo filiāļu apmeklējumu skaits samazinās par 30%, attiecīgi pieaugot interneta pakalpojumu izmantošanai. Šādas pārmaiņas iezīmē arī nākotnes attīstības tendences citiem pakalpojumiem kopumā, proti – mazāk klātienes apmeklējumu, vairāk attālināti saņemamu un izpildāmu pakalpojumu. Būvniecības sektora piemērā tika parādīti digitālo tehnoloģiju izmantošanas piemēri ražošanas efektivitātes palielināšanai u.c.
 
Vairāki runātāji arī uzsvēra nepieciešamību pilsētas, tai skaitā, Liepāju, padarīt starptautiskākas, tas ir – nepieciešamību pastiprināt angļu valodas apmācības un lietošanu starptautisko sakaru attīstībai. Tika uzsvērta arī nepieciešamība pilsētas unikālās identitātes veidošanā un pilsētas zīmolu veidošanā. Tāpat tika aktualizēti nevienlīdzīgas attīstības aspekti dažādos Latvijas reģionos un nevienlīdzības radītie draudi integrētai un sekmīgai novadu attīstībai.

Konferenci organizēja biedrība "Latvijas Formula 2050” sadarbībā ar Latvijas Universitāti, Pārresoru koordinācijas centru, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM), Liepājas pilsētas pašvaldību un AS "SEB Banka”.


Sludinājums

Pievienot komentāru

KOMENTĒT
Es, pievienojot, šo komentāru, piekrītu portāla lietošanas noteikumiem.
* Obligāti aizpildāmie lauki