Revīzijā par sociālās palīdzības tiesiskumu un efektivitāti nekādas kļūdas nav konstatētas tikai Liepājas pašvaldībā, secinājusi Valsts kontrole.

Revīzijā secināts, ka dažās pašvaldībās vienai trūcīgai ģimenei pieder līdz pat deviņiem kustamajiem īpašumiem – transporta līdzekļiem. Tikmēr citās pašvaldībās ģimenei nedrīkst piederēt pat automašīna vai traktors, kas tiek izmantots piemājas saimniecības uzturēšanai.

Lai pārbaudītu sociālās palīdzības tiesiskumu un efektivitāti, revīzija veikta desmit pašvaldībās – Liepājā, Daugavpilī, Rēzeknē, Jelgavā, kā arī Kandavas, Kuldīgas, Siguldas, Rundāles, Ludzas un Rēzeknes novados.

Valsts kontrole secinājusi, ka pašvaldībām nav vienotas izpratnes par sociālās palīdzības pamatprincipiem un sniedzamajiem atbalsta veidiem, kā arī par rīcības brīvības izmantošanu trūcīgas personas vai ģimenes statusa piešķiršanā.

Revidenti norāda, ka sociālās palīdzības politika valstī tiek veidota, izmantojot nepareizu informāciju par sociālās palīdzības veidiem un apmēru. Piemēram, Valsts statistikas pārskatā 2013.gadā ir neatbilstoši norādīti pabalsti vismaz 223 000 eiro apmērā.

Lai gan ir iespējams piešķirt maznodrošinātās ģimenes statusu, 37 pašvaldības Latvijā to nav ieviesušas. Pašvaldībās, kurās ir ieviests šāds statuss, ģimenēm ar līdzvērtīgu ienākumu līmeni nav vienādu tiesību saņemt maznodrošinātā statusu.

Piemēram, ģimenei, kuras uzkrājumos ir gandrīz 50 000 eiro, ir piešķirts dzīvokļa pabalsts. Šāds pabalsts piešķirts ģimenei ar pieciem nekustamajiem īpašumiem un kādai ģimenei ar četriem nekustamajiem īpašumiem. Trūcīgās personas statuss piešķirts arī ģimenei, kurai pieder divas automašīnas un tā ir izsniegusi kādam aizdevumu 80 000 eiro apmērā, turklāt šai ģimenei arī pieder kapitāla daļas divos uzņēmumos.

Komentējot situāciju par sociālās palīdzības sniegšanu valstī, valsts kontroliere Elita Krūmiņa šodien atzina, ka šajā jomā valda neizpratne un vispār valstī nepastāv vienota sociālās palīdzības sniegšanas politika. Patlaban sociālās palīdzības sniegšana maznodrošinātajām personām ir atkarīga no pašvaldību iespējām un izpratnes.

Neskatoties uz to, ka likums liedz noteikt ierobežojumus pabalsta piešķiršanai, vairākās pašvaldībās tādi ir noteikti. Piemēram, lai saņemtu dzīvokļa pabalstu vai bērna piedzimšanas pabalstu, personai jābūt deklarētai noteiktajā pašvaldībā vismaz vienu gadu vai dzīvokļa pabalstu nav tiesīgi saņemt sociālo dzīvokļu īrnieki.

Vienlaikus pašvaldības ir itin dāsnas, piešķirot pabalstus lielās dzīves jubilejās, Ziemassvētkos, Jaunajā gadā, bērnudārza vai skolas izlaidumos, izmaksāts "pabalsts" futbola formas tērpu iegādei, veselības aprūpes izdevumu segšanai, kā arī dalībai nedzirdīgo basketbola turnīrā Zviedrijā.

Valsts kontrole gan noraida iespējamību, ka atsevišķās pašvaldībās trūcīgā statuss vai sociālais pabalsts ir piešķirts, balstoties uz pazīšanos. Tāpat nav zināms, vai sociālo dienestu amatpersonas apzināti nav "redzējušas", ka pabalsta pieprasītājiem ir krietni vien labāks materiālais stāvoklis. Šādas nepamatotas pabalsta piešķiršanas var tikt saistītas ar dienesta amatpersonas vēlmi to piešķirt pēc iespējas ātrāk – tajā pašā dienā, kad tas pieprasīts, aizbildinoties, ka cilvēkam nekavējoties ir nepieciešama palīdzība. Normatīvie akti gan noteic, ka lēmums ir jāpieņem desmit dienu laikā.

Lai gan pašvaldībām ir pieejama informācija par ģimeņu materiālo stāvokli, tā netiek pilnībā izmantota vai arī netiek ņemta vērā, secinājusi Valsts kontrole. Līdz ar to deviņas no desmit izlasē iekļautajām pašvaldībām laikā no 2013.gada 1.janvāra līdz 2014.gada 30.aprīlim prettiesiski izlietojušas vismaz 124 000 eiro.

Revīzijā secināts, ka laika posmā no 2013.gada 1.janvāra līdz 2014.gada 30.aprīlim 121 ģimenei trūcīgas ģimenes statuss piešķirts tiesiski, bet 256 ģimenēm nebija tiesību iegūt šādu statusu.

Nekādas kļūdas nav konstatētas tikai Liepājas pašvaldībā, kur tās Sociālais dienests izmanto visas savas iespējas un ir nodrošinājis kontroli pār pieņemto lēmumu tiesiskumu.

Pēc revīzijas Valsts kontrole kopumā sniegusi 109 ieteikumus, no tiem 13 sniegti Labklājības ministrijai, bet pārējie – pašvaldībām.

Valsts kontroliere pauda pārliecību, ka valstī ir jānosaka vienota sociālās palīdzības politika, lai ģimenes un personas ar līdzvērtīgiem ienākumiem un materiālo stāvokli varētu saņemt līdzvērtīgu sociālo palīdzību. Patlaban sociālās palīdzības sniegšana ir atkarīga tikai no katras pašvaldības izpratnes par to, kam palīdzība jāsniedz.