Ziņot redaktoram

Šis teksts tiks nosūtīts portāla administrācijai, lai izlabotu, precizētu vai papildinātu rakstu.

Varis Jansons: Jaunsardze nav pāraudzināšanas iestāde


atlikušas 250 zīmes


Varis Jansons: Jaunsardze nav pāraudzināšanas iestāde (11) Jaunsargu nometne Liepājas 15.vidusskolā

Sestdien, 11. novembrī, 2017 | BIRKAS: Varis Jansons , jaunsargi , 15.vidusskola
Izdrukāt Ziņot

Tieši pirms nedēļas Liepājā norisinājās jaunsargu nometne, un 1.Novada nodaļas jaunsargu instruktors Varis Jansons veltīja laiku sarunai par jaunsargiem un patriotismu.

Cik daudz jaunsargu grupu darbojasLiepājā un ap Liepāju?
Gandrīz katrā novadā – Grobiņā ir, Aizputē, Kazdangā, Cīravā, Vaiņodē, Priekulē. Dalībnieku skaits ir atkarīgs no tā, cik liels ir ciemats vai pilsēta.

Jaunsargu instruktoriem var būt arī vairākas grupas, lai nodrošinātu slodzi. Pilnai slodzei ārpus pilsētas nepieciešamas vismaz piecas, sešas grupas. Šeit, Liepājā, gan varu nodrošināt vajadzīgo skaitu jaunsargu uz vietas.

Man šogad ir apmēram 60 jaunsargu, tieši 15.vidusskolas grupā. Pilsētā kopumā ir vairāk.

Vecuma amplitūda ir plaša – sākot no desmit gadiem līdz pat 20 gadus veciem. Jaunsargi ir sadalīti pēc vecuma, un ja sanāk grupa no viena vecuma bērniem vai jauniešiem, tad nodarbības notiek vienai vecuma grupai. Tā arī ir vieglāk strādāt. Ir arī grupas, kurās ir dažāda vecuma bērni, un tad ir jāmēģina iziet no situācijas, un domāt par citādākām metodēm, arī ļaujot lielākajiem, kas jau ir dažādas lietas apguvuši, pamācīt mazākos.

Nometnē ir vecākās grupas, sākot no apmēram 14 gadu vecuma. Šeit ir piecas tēmas, un tās ir tās tēmas, kas būs aktuālas jaunsardzes eksāmenā – ierindas mācība, pirmā palīdzība, topogrāfija un darbs ar karti, lauka kaujas iemaņas, un darbības ar ieročiem un šautuvē. Šīs lietas ir jāzina perfekti, lai nokārtotu eksāmenu.

Kas notiek pēc eksāmena? Vai visi kārto eksāmenu?
Nē, tā ir daļa no jaunsargiem. Tas ir brīvprātīgi, un aktuāli ir tiem, kas ir izlēmuši, ka vēlas savu turpmāko dzīvi saistīt ar militāro karjeru. Sertifikāts, ko iegūst pēc sekmīgas eksāmena nokārtošanas, sniedz priekšrocības, ja jaunietis stājas zemessardzē, Nacionālajos bruņotajos spēkos. Starp citu, arī, piemēram, Policijas koledžā šis sertifikāts tiek augstu vērtēts, lai arī tas nav atrunāts normatīvajos aktos. Tāpat VUGD. Šajās struktūrās ir skaidrs – tas, kurš nāk ar jaunsardzes sertifikātu, šo to zina un prot.

Eksāmenu kārto pilngadīgie jaunsargi.

Cik daudz jaunsargu tālāk izvēlas militāro karjeru?
Arī šeit, nometnē, ir vismaz trīs bijušie jaunsargi, kuri jau dienē vai mācās Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā un brīvprātīgi pieteicās strādāt ar jaunsargiem. Viņi ļoti labprāt piedalās jau mācībspēka statusā.

No manis apmācītajiem jaunsargiem vairāk nekā puse izvēlas militāro dienestu, citi savukārt kļūst par policistiem, vēl kādi dodas uz zemessardzi. Kopumā reti kurš pēc jaunsardzes dara ko radikāli citu.

Vai ir kādi priekšnoteikumi, lai darbotos jaunsardzē?
Lai iestātos, jābūt valsts pilsonim un jāzina valsts valoda. Pats galvenais priekšnoteikums – ir jāgrib darboties. Tad var izveidot lietaskoku. Ja mamma atved aiz rokas – viņš mums tāds nevarīgs, vajadzētu spēcīgāku – nekas tur nesanāks. Viņš mokās, nenāk, mūk, slimo. No tā nav jēgas ne viņam, ne mums. Reti, bet ir tādi gadījumi, kad atved skolotāja, ar domu – jāpāraudzina huligāns. Tomēr jaunsardze nav pāraudzināšanas iestāde. Ļoti reti, bet dažreiz gadās, ka šādi jaunieši aiziet pareizo ceļu, paliek jaunsardzē un izaug par normālu cilvēku.

Kas motivē nākt mazākos? Viņi atnāk paši?
Ja par jaunāko vecumgrupu – 4., 5.klase – viņi lielākā daļa tomēr ir "atkoduši", ka ir interesanti, ir darbība, var apskatīt un paturēt ieročus (mums ir tikai mācību ieroči, kurus nav iespējams izmantot kaujas šaušanai), padarīt kaut ko, ko citur nevar.

Lai cik tas dīvaini arī neizklausītos – šķiet, ka mazākie ir neapzināti izslāpuši pēc disciplīnas un noteiktas kārtības. Citur viņi to nesaņem.

Vieglāk ir tad, ja sāk nākt agrāk – desmit, vienpadsmit gadu vecumā. Tad bērns vieglāk iejūtas vidē. Jaunieši, kuriem ir 15, 16 gadi, jau ir ar savu interesū loku un nodarbēm, viņus ieinteresēt ir grūtāk. Kāpēc lai viņš nāktu tur, kur viņam liks skriet un būs disciplīna. Viņi drīzāk izvēlēsies "peldēt pa straumi", aiziet kaut kur ar draugiem. Ja viņi tomēr piesakās šajā jaunieša vecumā, tur jau ir zināms mērķis – militārā karjera vai darbs kādā spēka struktūrā.
Mazajiem ir interesanti arī ar vienkāršākām lietām.

Cik daudz laika jaunsargs nedēļā velta nodarbībām?
Programmā ir paredzēts, ka jaunākā grupa mācās divas stundas nedēļā. Vecākajai grupai tās ir trīs stundas. Protams, klāt nāk lauka nodarbības, pārgājieni, ekskursijas, nometnes, salidojumi.

Nometnes mežā jaunsargiem patīk vislabāk. Ir bērni un jaunieši, kas nemaz mežā tā īsti nav bijuši, gandrīz vai tā, ka ierauga skudras un brīnās – kas tie tādi?! Vai izrādās ka ogas, ko mamma mēdz atnest mājās, aug krūmā, nevis veikalā. Viņiem ir interesanti uzzināt, kā rīkoties situācijās, kad esi apmaldījies, kā orientēties un izkļūt no meža, kā iekurināt ugunskuru un sagatavot pārtiku. Vienkāršas lietas, kas būtu visiem jāzina. Mēs šobrīd esam tālu no dabas, ir telefonu slidinātāji, datorā lūrētāji, un, kad ielaiž mežā, viss, pasaules gals ir klāt.

Kad jaunsargs sāk nākt uz nodarbībām, vecāki ar Jaunsardzes centru slēdz līgumu, tur viss ir aprakstīts – kad būs nometnes mežā, būs jādara noteiktas lietas. Vecāki rēķinās, ka tā būs. Ja nepatīk vai kaut kas sagādā problēmas, vienmēr ir iespēja izstāties un iet uz citu pulciņu.

Jaunsardze ir lielisks piemērs labām jauniešu attiecībām – visi ir draudzīgi, tā ir kā brālība. Arī jaunpienācēji tiek uzņemti kā savējie, un nenotiek šķirošana. Tas pats attiecas uz jaunsargiem no citām pilsētām, nav lokālpatriotisma nevietā, visi ir jaunsargi ar kopīgu mērķi.

Telefona un Google kartes laikmeta jaunieši neprotestē, kad ir jāmācās izmantot papīra kartes un zīmuļus?
Nē. Tas ir kaut kas, ko viņiem citur neiemāca, un tas uzreiz ir interesanti. Ģeogrāfijā varbūt nedaudz pieskaras koordinātu tēmai, bet tā īstam nemāca. Ir arī motivācija – ja gadījumā tiešām pienāk stunda X, nebūs nekādu mobilo sakaru. Būs vecais labais kompass un karte.

Viena no problēmām, kas šobrīd spilgti izgaismojas darbā ar jauniešiem ir tā, ka viņiem rodas grūtības izteikties, verbālā komunikācija ir ļoti zemā līmenī. Bērni tik daudz komunicē sociālajos tīklos rakstiski, ka ir vairs nemāk izteikties.

Kā ir ar fizisko sagatavotību, kas ir jāspēj izdarīt?
Ir īsa distance, sprints – mazākajiem 60 metri, lielākajiem 100 metri. Tad ir kross, arī tā garums ir atkarīgs no vecuma grupas, no 1500 līdz 3000 metriem. Puišiem ir pievilkšanās, meitenēm atspiešanās, visiem ir "presītes" vingrinājumi. Mazākie et bumbiņu, lielie – granātu.

Jaunsardzē ir diezgan daudz meiteņu. Viņas nepazūd?
Meitenes patiesībā ir apņēmīgākas, izturīgākas un pacietīgākas nekā puiši. Viņas ir arī apzinīgākas.

Uz valsts aizsardzības mācību no vidusskolas klasēm atnāca divi puiši un astoņas meitenes. Savukārt mazās meitenes nāk, jo viņām vairāk interesē tūrisms, bolderinga siena.

Jaunsargi piedalās arī plašākos pasākumos?
Jā, protams. Pašvaldības līmenī tie ir 18.novembra pasākumi, dalība piemiņas pasākumos. Tas notiek tā organiski.

Liepājas jaunsargi brauks arī uz Valsts svētku parādi Rīgā. Kurzemē veicām atlasi, izvēlējāmies labākos, tie trenējās, un jau 17.novembrī brauks uz ģenerālmēģinājumu, lai 18.novembrī piedalītos parādē.

Jauniešu – jaunsargu ir vairāk nekā pirms, piemēram, desmit gadiem?
Pirms desmit gadiem situācija bija citādāka, bet vairāk nekā pirms diviem, trim gadiem – noteikti. To noteikti ietekmēja notikumi Ukrainā, tad jaunieši pastiprināti sāka iestāties jaunsardzē. Arī jaunieši tomēr skatās ziņas, vecāki pārrunā notikumus un tā informācija par situācija ārpus viņu pašu mājām pie viņiem nonāk.

Kur Latvijā ir aktīvākās jaunsargu kustības?
Skaita ziņā lielākās jaunsargu grupas ir Latgalē. Ja mūsu jauniešiem ir vēl dažādas aktivitātes, kur iesaistīties, tad Latgalē mēdz gadīties, ka nekā cita, izņemot jaunsardzi, nemaz nav. Gadās, ka attālā Latgales ciemā ir skoliņa, un tur pilnīgi visi ir jaunsargi.

Kā jauniešos izpaužas patriotisms?
Patriotisms nav tad, kad to skaļi izkliedz. Ja jaunietis ir šeit, jaunsardzē, tad ir skaidrs, ka viņš ir patriots, mēs tikai pilnveidojam un stiprinām to, kas ir ielikts ģimenē. Ja saka – te tev klase, izveido viņus par patriotiem – nē, tas tā nedarbojas. Tas sākas ģimenē, ja tētis un mamma sēž mājās un lamā valsti un valdību, es nevaru viņu bērniem stāstīt, ka viss ir labi, jo viņi mājās redz ko citu.

Cik ilgi jūs strādājat ar jaunsargiem?
No 2003.gada. Šķiet, ka ir tuvu tas brīdis, kad tā laika jaunsargu bērni nāks uz jaunsardzi.

Par jaunsargiem jau ir kļuvuši to audzēkņu bērni, kuri bija manā pakļautībā, kad sāku dienēt Studentu bataljonā par rotas komandieri.

Kas jums sniedz gandarījumu darbā ar jaunsargiem?
Tas noteikti ir brīdis, kad no "nekāda" jaunieša izdodas izveidot kārtīgu cilvēku. Tādēļ vien ir vērts šo visu darīt.
 



Attēli:

Sludinājums

Liepājnieks
11:42 | 11/11/17
ZIŅOT
(-3)
(13)
+

Visu cieņu Varim! Patriotiskā audzināšana nenoliedzami ir jāmāca jau no bērnības! Lai veicas darot šo svarīgo un atbildīgo darbu!

oi
20:31 | 11/11/17
ZIŅOT
(-15)
(2)
+

Un kāda reāla jēga būtu no šī bērnu bara, ja sāktos nemieri? Bērneļi ieķertos mammām priekšautos, un jēga -nulle, un bezjēdzīgs naudas izšķērdējums,

tukša vieta
20:56 | 11/11/17
ZIŅOT
(-4)
(19)
+

Tu esi tikpat bezjēdzīgs,kā tavs komentārs...Šie mazie būtu 100 reiz drosmīgāki par tevi,lupata!

Jānis Vilnītis
20:53 | 11/11/17
ZIŅOT
(-4)
(13)
+

Šie bērni kādreiz izaugs par stipriem vīriem un drosmīgām sievām, kas gribēs un varēs savu Tēvu Zemi aizstāvēt, un savus bērnus par kārtīgiem cilvēkiem izaudzināt!

technology
14:52 | 13/11/17
ZIŅOT
(-0)
(1)
+

nu, portālisti, sakārtojiet taču beidzot komentētāju saraksti hronoloģiski, citādāk tā annālistiski sanāk! :D

Cerēsim
18:17 | 12/11/17
ZIŅOT
(-3)
(2)
+

Ka šie bērni nebūs tādi kā Tu- anonīmi aprunātāji un apmelotāji kā tu. Atslābsti, un skaties, ka nesanāk pēc tam ēst tos pašus kāpostus, kuros tu regulāri iespļauj.

tam no Okeāna
11:53 | 12/11/17
ZIŅOT
(-2)
(7)
+

Gunča, tas tu? Joprojām nevari rimties? Samierinies taču, ka Uldiņam vairs nebūsi vajadzīgs! :DDD

Vilnītim no Okeāna
21:39 | 11/11/17
ZIŅOT
(-11)
(8)
+

Jānīti, neskrien notikumiem pa priekšu. Mēs nekādi nevaram zināt kādi un kas šie bērni būs nākotnē. To rādīs tikai laiks, un tikai reālā situācijā. Cerams, ka vismaz nebūs tik lunkani un truli kā ūdenszāles, kas maina partijas kā zeķes, meklējot personīgo labumu, un tad mēģina iegūt sabiedrības atzinību cenšoties nosēdēt uz butaforiju - kartona krēsliem! kaut kas tik truls vēl nebija redzēts.

Gunča
10:44 | 12/11/17
ZIŅOT
(-4)
(9)
+

Vairāk mums tādu Varu JANSONU! Prieks par skaidro valodu un darbu.. Manī iemājo dziļa pārliecība, ka līdzīgi rīkojoties mēs tikai iegūsim.. Un jaunā paaudze mums aug brīnišķīga!

Muris
11:04 | 12/11/17
ZIŅOT
(-5)
(3)
+

Varis ir foršs. Bet aunā paaudze gan nav brīnišķīga, protams, tas nav teikts par visiem, bet gan par ļoti lielu daļu. Sabiedriskajā transportā nedod vecākiem cilvēkiem apsēsties, smēķē, lieto alkaholu, neprot ar velosipēdu pārvietoties neapdraudot citus, mēdās, daudzi ir huligāni.

muris šļuris
23:10 | 13/11/17
ZIŅOT
(-1)
(3)
+

Nepiekrītu! Daudzi nopietni vīri un dāmas jaunībā bijuši savādāki - huļigāni. Bet iztrakojās, saprata savu aicinājumu un tagad ir cienījami. Paši zinat, ka man taisnība...

Pievienot komentāru

KOMENTĒT
Es, pievienojot, šo komentāru, piekrītu portāla lietošanas noteikumiem.
* Obligāti aizpildāmie lauki