Draudzīgā aicinājuma Liepājas 5.vidusskolas skolēnu vecāki dažādās instancēs griezušies ar iesniegumu, kurā kategoriski iebilst pret to, kā notiek vienas 7.klases izformēšana.

Iesniegums adresēts Bērnu tiesību inspekcijai, domei, Izglītības pārvaldei un pie skolas direktorei Intai Korņējevai.

Kā portālam sacīja Izglītības pārvaldes vadītāja Ludmila Molčanova, pārvalde pirmdien, 15.maijā, vēstuli ir saņēmusi. "Principā tā darīt [sadalīt klasi] var, taču, lai komentētu konkrēto gadījumu, vispirms mums jālūdz paskaidrojums skolas direktorei Intai Korņējevai. Pēc tam varēsim sniegt savu komentāru," sacīja Molčanova.

Vecāku iesniegumā teikts: "2015.gada 12.maijā DALP 5.vidusskolas direktore I.Korņējeva, pārtraucot bioloģijas stundā paredzēto mācību apguvi, mutiski informēja 7.A klases skolēnus par to, ka ar nākošo mācību gadu viņu klase ir likvidēta, un skolēni ir sadalīti un pievienoti pārējām trīs paralēlklasēm, pamatojoties uz to, ka ir samazinājies skolēnu skaits septītajās klasēs.

Mēs, izglītojamo 7.A klases skolēnu vecāki, kurus skolas administrācija neuzskatīja par vajadzību un viņu pienākumu informēt par izveidojušos situāciju 7.klašu grupā, kategoriski iebilstam pret 7.A klases skolēnu pārdalīšanu uz citām klasēm.

Uzskatām, ka dotajā gadījumā, iepriekš neinformējot bērnu vecākus par lēmumu pārdalīt klases skolēnus, un informāciju pasniedzot skolēniem, traucējot skolēnu mācību procesu, tika rupji pārkāptas bērnu un vecāku tiesības.

Izglītības likuma 51.p. nosaka pedagoga vispārīgos pienākumus, kurā ir noteikts, ka pedagogam ir jāievēro izglītojamā tiesības un jāsadarbojas ar izglītojamā ģimeni izglītības jautājumos. Tāpat 57., 58.p. nosaka, ka vecākiem ir tiesības bērnu izglītošanas nodrošināšanā sniegt un saņemt informāciju par jautājumiem, kas saistīti ar bērnu audzināšanu un mācībām, kā arī vecāku pienākums ir sadarboties ar izglītības iestādi. Nekāda veida sadarbība attiecībā uz mūsu bērnu tālāko izglītību dotajā situācijā nebija notikusi un pat netika plānota, ko var uzskatīt par apzināti slēptu informāciju, jo lēmums par 7.A klases sadalīšanu bija jau zināms 2015.gada 15.aprīlī, savukārt, DALP 5.vidusskolas direktores parakstīto "skrejlapiņu"( jo citādāk šāda veida informācijas sniegšanu nevaram nosaukt), ko skolas administrācija, situācijas spiesti, izdalīja skolēniem 2015.gada 13.maijā,  bija plānots nodot tikai 21.maijā (datums uz lapiņām, skatīt pielikumā). Minētajā "skrejlapiņā" nav sniegta nekāda informācija, cik liels skolēnu skaita samazinājums ir 7.klasēs, kā arī nav saprotams skolēnu pārdales pamatojums – tas ir pēc vizuāla izskata, attiecībām ar klases audzinātāju vai kādu pedagoģisko metodiku.

Uzskatām, ka šāda veida informācijas nodošanu vecākiem par viņu bērnu turpmākās izglītības norisi, ir klaja necieņas izrādīšana izglītojamo vecākiem. Bez tam pēc izveidojušās situācijas 12.maijā, kad bērni, uzzinot šo lēmumu, vecākus telefoniski informēja par notikušo, kas izpaudās – "asaru jūrā", nesakarīgā runā, neadekvātā uzvedībā, tādā veidā vecākiem radot nesapratni, izbrīnu par to, kas notiek mācību procesa laikā skolā, un traucējot vecākiem veikt savus darba pienākumus, jo vecāki mēģināja saprast notikušo un nomierināt bērnus, un nākošā dienā, cenšoties tikties ar direktori, tas bija nesekmīgi, jo no skolas kancelejas darbinieces tika saņemta tikai viena atbilde – direktores nav.

Izglītības likuma 55.p, nosaka, ka izglītojamam ir tiesības mācību un audzināšanas procesā izteikt un aizstāvēt savas domas un uzskatus, taču diemžēl neviens no pedagogiem pat nemēģināja izzināt šo pusaudžu domas par doto situāciju un viņu redzējumu jautājuma pozitīvā atrisināšanā, nemaz nerunājot par to, ka netika jautāts vecākiem  viņu viedoklis.

Skolēniem un vecākiem ir jāievēro skolas iekšējie normatīvie akti, par ko skolēni un vecāki attiecīgi parakstās, taču nav saprotams, kāpēc paši  pedagogi  šos normatīvos aktus pārkāpj, jo skolas iekšējo normatīvo aktu izraksta sadaļā par skolēnu vispārīgām tiesībām ( izraksts pieejams skolēnu dienasgrāmatās) nosaka, ka skolēnam ir tiesības saņemt informāciju par visiem ar izglītošanu saistītajiem jautājumiem, skolēniem ir tiesības prasīt korektu izturēšanos pret sevi. Skolas noteikumi nosaka, ka pēc skolēnu domām pedagoga nekvalitatīva darba gadījumā, skolēni var lūgt palīdzību skolas administrācijai, saņemt skaidrojumu, kā arī problēmas iespējamos risinājumus. Šajā gadījumā skolēni tika vienkārši "nolikti" fakta priekšā.

Skola kopīgajās vecāku sapulcēs nepārtraukti uzsver vecāku līdzdalības nepieciešamību izglītošanas procesā, e-klases izmantošanu, tās priekšrocības,  taču reāli dzīvē, ko pierāda minētā situācijā, pati skola nevēlas nekāda veida vecāku līdzdalību jautājumu risināšanā. Skolēniem un vecākiem vienmēr skolā tiek atgādināts par bērnu tiesībām. Jā, Bērnu tiesību aizsardzības likuma 13.p. nosaka, ka bērnam ir tiesības brīvi izteikt savas domas, saņemt un sniegt jebkāda veida informāciju, tiesības tikt uzklausītam.

Bērna viedoklim, ja tas skar bērna intereses, veltāma pienācīga vērība atbilstoši viņa vecumam un briedumam. Šī likuma 72.p. nosaka, ka izglītības iestādes vadītājs un tās darbinieki ir atbildīgi par to, lai bērnam tiktu sniegti kvalificēti pakalpojumi un ievērotas citas viņa tiesības, taču dotā situācija nekādi nevar tikt vērtēta kā bērnu tiesību ievērošana un to aizsardzība. Bērnu tiesību aizsardzības likums nosaka, ka pedagoģiskajiem darbiniekiem, uzzinot, ka ir pārkāptas bērnu tiesības, ir jāziņo attiecīgām institūcijām, lai par šādu faktu personas tiktu sauktas pie likumā noteiktās atbildības. Varam apgalvot, ka par 2015.gada 12.maija rupju bērnu tiesību pārkāpumu no skolas administrācijas puses, tāds ziņojums nekur nav reģistrēts.

Mūsu kā vecāku pienākums ir aizstāvēt bērna tiesības un ar likumu aizsargātās intereses, mūsu pienākums ir sagatavot viņus pastāvīgai dzīvei sabiedrībā, pēc iespējas respektējot bērna individualitāti. Par vecāku pienākumu nepildīšanu vecākus sauc pie likumā noteiktās atbildības. Kurš no skolas administrācijas šobrīd atbildēs par mūsu bērniem nodarīto? Bērniem tika traucēts mācību darbs, šis ir laiks, ka bērni kārto dažāda veida ieskaites, raksta kontroldarbus, vai pedagogi, kuriem jārūpējas par izglītojamā sekmēm, zināšanām, radīja tam atbilstošus apstākļus? Uzskatām, ka šāds informācijas pasniegšanas veids bērniem ir uzskatāms par emocionālo vardarbību pret bērniem.

Bez tam Liepājas Domes nolikums "Par izglītojamo skaitu Liepājas pilsētas pašvaldības vispārējās izglītības iestādēs" nosaka, ka minimālais izglītojamo skaits klasē pamatizglītības programmā ir 20 izglītojamie. Izmaiņas nolikumā (no minimālā skaita "25" uz "20") tika veiktas, pamatojoties uz to, ka samazinātais skolēnu skaits klasēs radīs labvēlīgus apstākļus skolēniem, apgūstot mācību programmas un pedagogiem to ikdienas darbā. Jūsu nolēmums ir pretrunā Liepājas Domes koncepcijai par mācību procesu, jo, likvidējot klasi, skolēnu skaits attiecīgi paralēlklasēs palielināsies.

Bez tam nav saprotams jautājums, kāpēc tiek likvidēta 7.A klase, jo klasē ir 25 izglītojamie un tas nav pretrunā ar pašvaldības nolikumu. Klases audzinātājas sniegtais pamatojums, ka klase ir ar viszemāko sekmības līmeni, neiztur kritiku, jo katrs bērns un katra klase ar saviem izglītojamiem ir individuāla un atšķirīga. Bez tam problēmu, ja kādā klasē iztrūkst minimālais skolēnu skaits, varēja risināt, jautājot skolēniem un vecākiem, vai kāds no tām klasēm, kurās ir vislielākais skaits, skolēni paši labprātīgi nevēlas pāriet uz citu klasi.

Pieņemot tādu lēmumu tieši šajā pusaudžu vecuma posmā, mūsuprāt, vispār netika ņemtas vērā šī pusaudžu vecuma īpatnības. Viena no būtiskākajām pusaudža vajadzībām ir vajadzība pēc pašapliecināšanās, un pusaudzis meklē vidi, kurā to realizēt. Mūsu bērni šo savu vidi ir atraduši savā klases kolektīvā, tur viņi jūtās droši un pasargāti, lai veiksmīgi realizētu pārejas periodu no bērnības uz pieaugušā lomas uzņemšanos. Pusaudzim šajā laika periodā, kamēr viņš ir savas identitātes meklējumu fāzē, citu viedoklis par sevi ir ļoti nozīmīgs, tas ir spogulis, kurā raugoties viņš pielīdzina citiem un novērtē sevi.

Vajadzību būt iesaistītam grupā var uzskatīt par vienu no vecumposma īpatnībām. Mūsu bērni savu grupu, kurā viņš ir savējais, ir atradis, savukārt, neiekļaušanās grupā, turēšanās savrup, šajā vecumā var radīt psiholoģiskas problēmas. Un diemžēl sociālajā vidē šīs pusaudžu jau izveidojušās grupas nepieņem svešinieku no malas, atstumj to, cenšas noniecināt. Un ja pusaudzis nevar atrast sabiedrībā savu vietu, viņš var censties kļūt arī par slikto – ar iesaistīšanos dzīves negācijās.

Skolai ir jārada apstākļi un priekšnoteikumi skolēnu patstāvīgai un radošai, atbildīgai un veiksmīgai dzīvei, jāsniedz nepieciešamās zināšanas, attīstot katra skolēna prasmes, iemaņas, pilnveidojot   viņa izaugsmes iespējas. Taču šobrīd ir jādomā, ka skolas galvenais uzdevums ir domāt tikai par skolotāju jauno darba samaksas modeli nevis par bērnu kvalitatīvu izglītošanu.

Vecāki uzņemas pirmo lomu bērna izglītošanas un audzināšanas procesā, skola ir kā atbalsts un palīgs šajā procesā. Skola ir sadarbības partneris, kas piedāvā iespēju vecākiem īstenot bērna izglītošanu. Ņemot vērā, ka vecāki minētās situācijas risinājumā, apspriešanā nav tikuši savlaicīgi un pienācīgi informēti, dotajā gadījumā pārkāpjot bērnu un vecāku tiesības, kategoriski iebilstām pret klases likvidēšanu un skolēnu pārdalīšanu.  Esam gatavi savas tiesības aizstāvēt likumā noteiktā kārtībā visās institūcijās. Lūgums atcelt rīkojumu par 7.A klases sadalīšanu un izskatīt iesniegumu pēc būtības."

Vecāki iesnieguma adresātiem pieprasījuši sniegt rakstisku atbildi Inesei Meņģei.