irLiepaja

Sirdi kausējošā dzintara rudens brīvdiena. Jūtos mammas Latvijas mīlēta, saņemot tik krāšņus četrus gadalaikus vienā kalendārā. Lūdzu meitai valstij mīlestību mācīties. Ko Liepājai? Tavs prāts lai notiek!

Noslēgusies Latvijas arhitektūras gada skate, kurā ar diplomu novērtēts „nearhitektūras” darbs – grāmata par Liepājas moderno arhitektūru, ko veidojusi Indra Ķempe.

Nacionālā žūrija "Latvijas arhitektūras gada balva 2012" no kopumā 58 konkursam iesniegtiem darbiem otrajai kārtai jeb pusfinālam tālāk izvirzījusi 17 projektus, arī divus no Liepājas.

Ar Karostas vizītkarti – vēl tikai uz papīra uzliktu būvi, kura, cerams, kādreiz būs arī dabā redzama, beidzas grāmatas "liepājiņa" stāsti. Paldies Indrai Ķempei, kas deva iespēju publicēt šos tekstus!

Šajā "liepājiņas" lappusē būve, kurai jau vairāk neka desmit gadu. Tomēr tā vēl joprojām ir viena no Liepājas ievērības cienīgākajām jaunbūvēm.

Laiks rit, un arī "liepājiņas" apraksti kļūst par vēsturi. "Vairumtirdzniecības komplekss" šobrīd jau kļuvis par smalko "dzīvesstila noliktavu", kam Lielā zivs vārdā.

Šo namu Liepājā zina jebkurš autobraucējs, tāpēc jo interesantāk būs salīdzināt savus iespaidus ar tiem, ko grāmatā "liepājiņa" paudis kultūrists Māris Šveiduks.

Turpinot lasīt "liepājiņu" un reizē arī ceļot cauri Liepājai, esam nonākuši Jaunliepājā, Liepājas Olimpiskajā centrā.

Žurnāla "Deko" galvenā redaktore Agnese Kleina arī ir viena no "liepājiņas" stāstu autorēm. Viņa vērtējusi Liepājas vizītkarti – autoostu. Kritiski...

„liepājiņas” stāstu virtenes nākamā pērle, kuras autors, „militārists” un vēstures pētnieks Juris Raķis  par tēmu, kas visai tāla karavīru, KGB un cietuma specifikai.

Turpinot lasīt grāmatu "liepājiņa", šoreiz par vienu no pirmajiem Atmodas laika objektiem – Liepājas ledushalli. Iespaidos dalās Monta Krafte.

"Viens no veiksmīgākajiem mūsdienu industriālajiem objektiem Liepājā," par "Līvu alu" saka raksta autore. Tik tiešām: glīts, neizplata ne smakas, ne kaitīgus putekļus...

Ēkas dzīvo cilvēku dzīvi – raksta šā stāsta autors. Dzīvo vai arī gaida, kad dzīvos. Tā varētu teikt arī par bijušā "Kurzemes bekona" iespaidīgo celtni, kas gaida... pircēju.

Tā arī ir – lai kurš sevi sauktu par "Mājas" saimnieku šodien vai rīt, no Liepājas panorāmas tā nezudīs tik un tā. Un tas ir galvenais.

Ēka, kas vietai piešķir nozīmi – par Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldi saka gleznotājs Andris Vītoliņš. Bet ne tikai to, un viņa spriedumos ir vērts ieklausīties.

"Lielā dzintara" projekta vadītājs Ints Dālderis saka: naudas, lai koncertzāli uzbūvētu, pietiek. Tas priecē. Bet, lai ēka nebūtu tikai piemineklis, vajag vēl ko. Par to – Baiba Kurpniece.

Labas sajūtas. Tā domā dzejniece Jana Egle, apcerot viesnīcas "Promenāde" pārvērtības gadu desmitos. Turpinām lasīt neparastās laikmetīgās arhitektūras grāmatu "liepājiņa"...

Rožu laukums vai Vecās ostmalas promenāde? Tāds ir jautājums mūsdienās, Liepājā. Par to arī šis stāsts no neparastās arhitektūras grāmatas "liepājiņa".

Ikviens var būt karalis. Vismaz šajā nedēļas nogalē, turpat, promenādē. Jo ellē ir forši: "Cool in Hell". Vēsi gan tur nebūs, jo "Fontaine Festival" tā vienkārši nevar būt.

"Pārbūve ar saglabātu ēkas dvēseli – tā šo arhitektūras objektu novērtēja profesionāļu žūrija. Grāmatā "liepājiņa" varam izlasīt, ko par "Fontaine Hotel" domā skolas direktors.

Elektroniskais Austrālijas nedēļas laikraksts “Latvietis” publicējis liepājnieces Lāsmas Ģibietes apskatu par Liepājas arhitektūrai un pilsētvidei veltīto grāmatu “liepājiņa”.

Ostmalā iederīgais mūzikas klubs "Fontaine Palace", kā tāds fēnikss no pelniem augšāmcēlies, vieniem par sajūsmu, citiem – zaļu skaudību izraisot, turpina pievilināt tūristus un pašmāju publiku.

Irina Tīre ar īstas liepājnieces acīm spējusi paraudzīties uz vienu no pilsētas kaktiņiem, vienu stūrīti, kas glabā gan pagātnes dvesmu un pamatu, gan šodienas pārvērtības.

Vai Vecās ostmales promenāde ir dabūjusi savu punktu uz "i"? Andris Lanka domā, ka tāds punkts varētu būt Jūrniecības muzejs. Projekts mums ir, atliek tikai uzbūvēt...

Jāņa iela – ir tipiska liepājniece. Kā mazs pārsteigums starp Lielo un Skolas ielu, starp tramvaja pieturas sociālismu un hruščovku pagalma vienaldzību – tā šo savdabīgo pilsētas centra daļu redz žurnāliste Vēsma Lēvalde.

Tāšu muižas pārvaldnieks Juris Zviedrāns saka: "It kā mēs lepojamies ar Liepāju, tās vēsturi, tajā pašā laikā materiālā kultūra tiek iznīcināta". Kā domājat jūs?..

Šai nevajadzētu būt klusākajai vietai Liepājā. Taču Liepāja jau daudzus gadus kļuvusi par vienu no klusākajām pilsētām. Neraksturīgi pilsētai.

"liepājiņu"  esam izlasījuši līdz pusei. Šis – grāmatas skarbākais stāsts, kā to raksturoja "liepājiņas" sastādītāja un izgudrotāja Indra Ķempe.

Par pērnā gada nogalē klajā laisto  Liepājas jaunlaiku arhitektūrai veltīto grāmatu „liepājiņa” raksta arī Amerikas latviešu nedēļas izdevums „Latvija Amerikā”.

Liepājas seja. Kur tā ir? Kas tā ir? Rožu laukums? Bet varbūt Zivju iela vai Vecās ostmalas promenāde? Stendera iela? Atbildi meklē divi jauni cilvēki no Sarkanās Saules Bufetes...