Svētdienas vakarā Liepājas ostā ienāca nelielā, 7,5 metrus garā norvēģu jahta "Boheme 75" – ar nolauztu mastu, saplēstu buru, sadragātu bortu un citiem mazākiem bojājumiem.


Divas dienas pirms tam jahta bija izsludināta meklēšanā, jo ar burātājiem tēvu un dēlu Grigorjeviem bija pazuduši visi sakari, un lietuviešu kuģis, kurš vētrā uztriecās jahtai, kad tā vairs bija tikai pāris jūdžu attālumā no krasta, pat piesolījis glābšanas helikopteru, no kura gan abi burātāji atteikušies, jo tad nāktos pamest jahtu viļņu varā.


Kuģis pienācis pārāk tuvu mazajai koka jahtai, un, kad viļņi to trieca pret metāla korpusu, nolūza masts, kas gāzās tieši virsū abiem burātājiem.


"Paveicās, ka nenoslīkām," saka 31 gadu vecais Eduards Grigorjevs, juniors, kurš tomēr ir apbēdināts, jo pietrūkusi tikai pusotra jūdze līdz veiksmīgam finišam.  


"Boheme 75", kurai Grigorjevi bija braukuši pakaļ uz Norvēģiju, ceļā atradās divas nedēļas un četras dienas. 30.maijā kapteiņa – Eduarda Grigorjeva, seniora, – vadībā tā atstāja Norvēģijas krastu, paceļot buras Osgordstrandā, netālu no Oslo, lai šķērsotu Baltijas jūru un piestātu Rīgā. Taču notika citādi.


Vētras un pastāvīgais pretvējš, kas burātājiem licis nemitīgi mainīt virzienu, galu galā ceļotājus atveda uz Liepāju.


Eduards Grigorjevs, jaunākais, lēš, ka no divarpus ceļojuma nedēļām tikai divas dienas jahta varējusi pilnās burās kuģot taisni uz priekšu pa izplānoto maršrutu, jo pūtis labvēlīgs ceļavējš.


Tiesa, jahtai ir arī motors, taču, pirmkārt, iecere bijusi burāt, otrkārt, degvielas krājumus bijis iespējams paņemt tikai tik daudz, cik nepieciešams, lai iestūrētu ostās un izietu no tām.


Ceļotāju maršruts vispirms vedis uz Zviedriju – caur Kungshamnu, Gēteborgu, Malmi. No burāšanas uz Gotlandi nācies atteikties vētru dēļ, tāpēc buras pagrieztas Bornholmas virzienā un tālāk uz Polijas krastu. Nemitīgā cīņā ar pretvēju, griežot jahtu te uz ziemeļiem, te atkal uz dienvidiem,


abi ceļotāji galu galā palikuši jūras vidū iepretī Klaipēdai – bez telefona sakariem, bez pietiekama degvielas daudzuma, lai varētu tikt līdz krastam ar motora palīdzību, vētrā, 5 – 7 m augstos viļņos, zibeņiem apkārt šķīstot.


Kad vētra pierimusi, viļņi joprojām bijuši milzīgi, un tas arī bijis galvenais iemesls, kāpēc mazā jahta tik neveiksmīgi satikās ar saviem lietuviešu glābējiem.


Grigorjevu galamērķis gan nav Rīga, bet Rēzekne, un jācer, ja ne šodien, tad rīt "Boheme 75" jau pa zemes ceļu dosies no Liepājas uz Latgales ezeriem, kur tēvs un dēls iecerējuši attīstīt jahtu sportu. Vispirms gan 1975.gadā Norvēģijā būvēto jahtu nāksies savest kārtībā pēc vārda tiešā nozīmē vētrainā ceļojuma.


Abi Grigorjevi pēc profesijas ir galdnieki, un abi aizrāvušies ar burāšanu. Tēvs ar to sācis nodarboties pirms 14 gadiem Andrejostā Rīgā, un arī 18 gadus vecajam dēlam burāšana nav bijusi vienaldzīga. Taču labāka darba meklējumos juniors aizbraucis uz Angliju, un tur kā galdnieks nostrādājis desmit gadus. Burāšanu uz laiku nācies aizmirst. Taču tagad, pēc lielā pārbaudījuma – 800 jūdžu garā brauciena pāri Baltijas jūrai – Grigorjevs, jaunākais, cieši nolēmis tikt pie kapteiņa licences un īsta, liela kuģa, lai varētu ceļot, fotografēt un filmēt.


Eduarda Grigorjeva uzņemtais video "Dzīve zem burām", kurā viņš stāsta par pēdējā burāšanas posma – no Simrishamnas Zviedrijā garām Bornholmas salai uz Polijas un Lietuvas krastiem – sākumu. Ja ir interese, turpat var noskatīties arī citas ceļojuma epizodes.