Gada īsākā diena bija ceturtdiena, 21.decembris, savukārt garākā nakts – nakts no ceturtdienas uz piektdienu. Tas nozīmē, ka beidzies astronomiskais rudens un sākusies ziema.

Astronomi saulgriežus mēdz dēvēt par solstīciju, kas, burtiski tulkojot no latīņu valodas, nozīmē "saule stāv uz vietas", jo punkts, kurā redz lecošu vai rietošu sauli, apstājas un pēc šīs dienas maina savu virzienu, ziņo LETA.

Pēc ziemas saulgriežiem katra diena kļūs arvien garāka, bet nakts – īsāka. Tomēr saullēkts līdz decembra beigām kļūs vēl par vienu divām minūtēm vēlāks, pirmo astronomiskās ziemas dienu garums pieaugs uz vēlāka saulrieta rēķina.

Astronomiskais pavasaris sāksies 2018.gada 20.martā, kad diena jau būs kļuvusi garāka par nakti.