Aizvadītajā domes sēdē deputāti kā pirmo apstiprināja lēmumu par projekta "Būnas izbūve Baltijas jūrā" sagatavošanu un iesniegšanu ERAF otrajai atlases kārtai.

Cerība, kas vēl bija pirms trim gadiem, ka krastu nostiprinās potenciālais vēja elektrostaciju (VES) būvnieks – uzņēmums "Rapsoil", kas šajā statusā ir gandrīz jau desmit gadus, nav attaisnojusies – uzņēmums savu iecerēto projektu stipri sašaurinājis, turklāt joprojām nav beigušās tiesvedības saistībā ar VES projektu. Taču krasta nostiprināšana ir svarīga pašvaldības SIA "Liepājas ūdens", kas jau 2008.gadā saņēma Ministru kabineta akceptu būnas izbūvei un izstrādāja arī tehnisko projektu, taču tas tā arī netika realizēts. Tagad, cerībā piesaistīt ERAF finansējumu, pašvaldība aktualizējusi projekta īstenošanu.

Šobrīd Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ir uzaicinājusi Liepājas domi iesniegt projektu "Būnas izbūve Baltijas jūrā" Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) atbalstītā mērķa "Novērst plūdu un krasta erozijas risku apdraudējumu pilsētu teritorijās" projektu pieteikumu otrajā iesniegumu atlases kārtā, un tas ir jāizdara līdz 10.oktobrim.

Projektu iesniegšanai gatavo Attīstības pārvaldes Projektu ieviešanas nodaļa sadarbībā ar SIA "Liepājas ūdens".

Būnas izbūves mērķis ir novērst jūras krasta erozijas izraisīto apdraudējumu pilsētas notekūdens attīrīšanas (NAI) iekārtām. Kā skaidroja uzņēmuma "Liepājas ūdens" vadītājs Andis Dejus, esošā situācija, kad Baltijas jūras krasta līnija atrodas apmēram 70 metru attāluma no notekūdens attīrīšanas iekārtu tehniskajām būvēm, ir bīstama, jo pastāv draudi, ka lielu vētru laikā var tikt noskalotas kāpas un jūra var radīt bojājumus šīm būvēm, kas savukārt var radīt Baltijas jūras piesārņojumu ar neattīrītiem notekūdeņiem.

Ņemot vērā izpētes aprēķinus, viena gada laikā tiek noskaloti vidēji 3 – 6 metri no krasta.

Blakus attīrīšanas iekārtām, dažus desmitus metru no jūras krasta, atrodas arī memoriāls holokausta upuriem, ko atklāja 2005.gadā.

Būvprojekts, ko izstrādājusi SIA "HT-Konsaltings", paredz, ka pēc projekta īstenošanas būs izbūvēta krasta aizsargbūve – 503,6 metru gara būna jeb mols, tajā skaitā 456 metri jūras daļā (uz ziemeļiem no pilsētas notekūdens attīrīšanas iekārtām).

Būna tiks izbūvēta taisnā leņķī pret krastu, krasta daļu savienojot ar krasta nogāzi. Būna dažāda platuma un augstuma, atkarībā no dziļuma. Tās vidējā daļa būs trapecveidīga, bet būnas "galvu" jūrā norobežos rievsiena, "galva" būs nostiprināta ar betona kubu un cilindrisku gabionu krāvumu.

Būna veidota no ģeotekstila caurulēm, kuru diametrs ir 4 un 5 metri un kuras tiek piepildītas ar smiltīm. Tās, pēc Attīstības pārvaldes sacītā, ir labākais iespējams risinājums. Cauruļu skaits pieņemts atkarībā no dziļuma – viena vai trīs caurules vienā vai divās kārtās. Ar smiltīm pildītas caurules tiek pārklātas ar akmens krāvumu, kas pasargās tās no bojājumiem.

Būna aizturēs smiltis no aizplūšanas jūrā un kopējā būnas ietekmes zona, kas tiks pasargāta no erozijas, ir apmēram 3 km Baltijas jūras krasta uz dienvidiem no būnas.

Saskaņā ar modelēšanas datiem, tiek prognozēts, ka 60 gadu laikā krasta līnijas pieaugums pie NAI būs apmēram 100 metri. No erozijas tiks pasargāta piekraste 3 km garumā ar kopējo sauszemes platību 0,54 km2.

Deputāti arī apstiprināja plānotās būves kopējās attiecināmās izmaksas 5 499 990,90 eiro apmērā, no kurām: ERAF finansējums ir 85% jeb 4 674 992,26 eiro. 3,75% jeb 206 249,66 eiro varētu saņemt kā valsts budžeta dotāciju, bet atlikušos11,25% jeb 618 748,98 eiro nāktos segt pašvaldībai.

Līdzfinansējums tiktu sadalīts pa gadiem: 2018.gadā – 433 125,00 eiro; 2019.gadā – 112 500,00 eiro; 2020.gadā – 73 123,98 eiro.

Domei arī jānodrošina priekšfinansējums attiecināmo izmaksu segšanai 4 881 241,92 eiro apmērā, kas arī sadalās pa gadiem un ko pēc projekta realizācijas ir iespējams saņemt atpakaļ.

Nepieciešamības gadījumā pašvaldība plāno piesaistīt kredīta resursus.

Kā parasti, visu izmaksu precīza summa būs zināma tikai pēc publiskā iepirkuma.

Objektu plānots nodot ekspluatācijā 2020.gadā.