Ziņot redaktoram

Šis teksts tiks nosūtīts portāla administrācijai, lai izlabotu, precizētu vai papildinātu rakstu.

Ārpus vasarnīcu kvartāla: Kūrmājas prospekts 16


atlikušas 250 zīmes


Ārpus vasarnīcu kvartāla: Kūrmājas prospekts 16 (7)

Autors: Nika Ķīnasta
Sestdien, 27. februārī, 2016 | BIRKAS: Kūrmājas prospekts 16/18 , muzejs , arhitektūra , vēsture , Berči
Izdrukāt Ziņot
FOTO: Nika Ķīnasta

Kūrmājas prospekts ir viena no Liepājas ielām, kura visā garumā ir ievērojama ar dažādiem vēsturiski un arhitektoniski nozīmīgiem objektiem, arī nams Nr. 16 jeb Liepājas muzeja ēka.

Šo savrupmāju no 1900. līdz 1901.gadam cēla Liepājā pazīstamais arhitekts Pauls Makss Berči pēc Berlīnes arhitekta Ernesta fon Īnes skicēm un tās tāme sasniedza vairāk nekā 56 000 rubļu. Laikā, kad ēka tika celta, Berči noteikti ne prātā nebija, ka tālā nākotnē tajā glabāsies viņa būvprojektu arhīvs – neskaitāmi plānu oriģināli, skices, uzņēmumu un darbu grāmatas – viss, kas sakrājies būvmeistara garajā darba mūžā un arī laikā pēc viņa nāves, kad viņa dēls turpināja veiksmīgi vadīt tēva uzņēmumu.

Ēka jau kopš 1935.gada visiem zināma, kā pilsētas muzejs tomēr sākotnēji tā tika celta kā savrupmāja Dr. Nisana Kacenelsona ģimenei. Nams šai dzimtai piederēja līdz pat 20.gadsimta 20.gadiem. Liepājas namīpašnieku sarakstā norādīts, ka jau 1925.gadā ēkai bijis cits īpašnieks – Levins (Lewin). Savukārt no 1936.gada, tāpat kā mūsdienās, ēka bijusi pilsētas īpašums. Tā jau sākotnēji tika iegādāta muzeja vajadzībām, kura mājvieta, kopš 1924.gada, bija bijušās 8.latviešu pamatskolas telpās.

Līdz šim brīdim ēka piedzīvojusi gan iekštelpu, gan ārējās fasādes restaurāciju. Nama atjaunošanā saglabātas ēkas vēsturiski nozīmīgās arhitektūras nianses. Jānis Zilgalvis, Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūta vadošais pētnieks, grāmatā "Neogotika Latvijas arhitektūrā" šo savrupmāju sauc par augsti profesionāli neogotikas meistardarbu.

"Sarežģītas konfigurācijas divstāvu ēkas telpiskās uzbūves pamatā ir plaša, abiem stāviem caurejoša halle ar galeriju. No tās ērti sasniedzamas pārējās telpas un to grupas. Ar greznību izceļas halles interjers, galerijas kokā grieztas margas izveidotas kā smailkoka arkāde, portālus rotā sandriki ar konsolēm. Nama fasādes apmestas un apmetumā veidoti atsevišķi dekoratīvie akcenti tradicionālās vietās, tomēr galvenokārt izceļot nozīmīgāko telpu – dzīvojamās istabas un kabineta izvietojumu."

Lai gan pati ēka veidota neogotikas stilā ēkas iekšpusē sastopami dažādi arhitektūras stili – vestibils veidots gotikas, agrākā ēdamistaba vācu renesanses, bet abi saloni baroka un rokoko stilā.

Zilgalvis uzsver, ka mākslinieciski darinātas ir balkona margas, zelmiņa augšējā kāpiena vainagojums, logailu augšdaļas.

"Ēkas fasādes kopumā ir askētiskas, to gludās virsmas kontrastē ar sīki izstrādātiem dekoriem. Augsta mākslinieciskā līmeņa profesionāls darbs ir galvenās ieejas durvju vērtnes – to augšējais smailarkas pildiņš rotāts ar reljefiem kokgriezumiem. Savukārt arku un virsdurvju logu stiklojumu sargā grezni metālkalumi."

Pētnieks uzsvēris, ka Latvijas arhitektūrai neparasts ir savrupmājas jumts, tas veidots no ornamentāli izkārtotiem melniem un sarkaniem dakstiņiem, šāds paņēmiens gan nav svešs dienvidzemju arhitektūrā.

Nama sētā jau vēsturiski atrodas saimniecības ēka, kura tika uzcelta gadu pēc savrupmnama celtniecības. Nama pirmajā stāvā atradās ratnīca, bet otrajā dzīvojamās istabiņas kalpiem. Gan muzeja ēka, gan ratnīca kopš 2007.gada iekļauta Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā.

Kūrmājas prospekts izveidojās 1875.gadā, kad Jūrmalas parka vecāko apstādījumu ziemeļrietumu pusē uzcēla viesnīcu – Kūrmāju ar restorānu, deju zāli, teātra izrāžu un koncertzāli. Daudzus gadus tā bija galvenā pilsētnieku atpūtas vieta. 19.gadsimta beigās un 20.gadsimta sākumā Kūrmājas prospektā villas un savrupmājas cēla tikai turīgākie Liepājas iedzīvotāji.

Laika gaitā mainījās arī šīs ielas nosaukums. 1859.gadā Kūrmājas prospekts tika saukts par Seestrasse jeb Jūras ielu. 1880.gadā tas tika pārsaukts par Kūrmājas ielu – Kurhausstrasse, 1893.gadā par Kūrmājas bulvāri, bet vēlāk par Kūrmājas prospektu. 1940.gadā atkal zaudēja oriģinālo nosaukumu un tika pārdēvēts par Sarkanās flotes prospektu, bet 1945.gadā par Padomju prospektu. 1990.gada 23.februārī iela atguva tagadējo nosaukumu.

Sludinājums

a.jansons un alens
12:10 | 27/02/16
ZIŅOT
(-1)
(2)
+

pat kesenfelds gribeja savulaik nopirkt muzeja eku-dabuja kurviti..

defektalogs
19:12 | 27/02/16
ZIŅOT
(-0)
(1)
+

Vai tiešām tas tā varēja būt, ka gribēja?

Daugavietis Varis
15:33 | 27/02/16
ZIŅOT
(-0)
(2)
+

A, kur Sesks skatījās? Vainīigs...

XL
19:20 | 27/02/16
ZIŅOT
(-1)
(4)
+

Kā cilvēki runā no domes aprindām:
Kesenfelds, kad bija aiz pārpratuma kļuvis par deputātu, kaut ko esot domes vadībai piedāvājis, lai viņam pārdod to muzeja ēku biroja vajadzībām.Bet , kad bija saņēmis to kurvīti, uzsāka apmelošanas kampaņu pret Sesku, kas vēl turpinās līdz šim.

l
08:32 | 02/03/16
ZIŅOT
(-0)
(0)
+

Tavai zinašanai - Domē nav cilveku no `Domes aprindām` ...
Tur ir tikai Liepajas partijas `biedri` ar viegli ielīkušām mugurām un nedaudz saliektiem ceļiem

to xl
00:31 | 28/02/16
ZIŅOT
(-0)
(2)
+

Un kesenfelds piedāvāja visus muzeja eksponātus izvietot domes bēniņos un dzelzceļa stacijā.

laksprice
12:47 | 28/02/16
ZIŅOT
(-1)
(4)
+

Juras muzeju nopirka kesenfelds ,rezultata Liepaja nav juras muzejs...

Pievienot komentāru

KOMENTĒT
Es, pievienojot, šo komentāru, piekrītu portāla lietošanas noteikumiem.
* Obligāti aizpildāmie lauki