Piecos gados, kopš darbojas Liepājas pilsētas Būvvaldes vidi degradējošu, sagruvušu, cilvēku drošību apdraudošu būvju komisija, ir apzinātas 267 ēkas, kas "nedara godu" pilsētai.

Taču, ja 2013. gadā komisijas redzeslokā nonāca (tika reģistrēti) 84 objekti, tad 2017. gadā – 13.

Kā portālu irliepaja.lv informēja Būvvaldes sabiedrisko attiecību speciālists Aigars Štāls, 2017. gadā komisijas kontrolē pavisam bija 160 adreses. Komisija īpašniekiem vai arī ēku apsaimniekotājiem vai valdītājiem pieprasīja to sakārtošanu vai nojaukšanu, kontrolēja lēmumu izpildes termiņus un papildināja sarakstu, kurā redzamas visas reģistrētās vidi degradējošās, sagruvušās vai cilvēku drošību apdraudošās būves. Šis saraksts un arī karte ir pieejami mājas lapā www.liepaja.lv, sadaļā Būvniecība.

Gada laikā sakārto ap 30 ēku
No 267 apzinātajiem graustiem lietvedība piecos gados ir uzsākta par 205. Tieši šīm ēkām bija nepārprotami piemērojama graustu klasifikācija. Atlikušie 62 nereģistrētie objekti, lai arī ir sliktā tehniskā stāvoklī, tomēr neapdraud cilvēkus, jo atrodas norobežotās un no ielas nepārskatāmās teritorijās, tie ir šķūnīši, nojumes vai citas palīgēkas.

No visiem objektiem, par kuriem uzsākta lietvedība jeb kuri reģistrēti, ir sakārtotas vai nojauktas 142 būves. Tātad katru gadu vidēji sakārtotas, nojauktas vai iekonservētas 28 ēkas. Bet sakārtošanas procesā ar noteiktu termiņu šobrīd atrodas 57 būves.

Viena daļa no graustu saraksta ēkām ir nojaucamas, tas arī tiek paveikts, taču ir daudz piemēru, kad notiek to atjaunošana.

Piemēram, atzīmēšanas vērtas izmaiņas notikušas Jāņa ielā 1, kurā 2017. gadā atvērts klientu iecienīts restorāns un bārs. Šī vēsturiskā koka ēka, agrākā noliktava, sākusi dzīvot un elpot no jauna, lai gan pirms dažiem gadiem tā bija iekļauta vidi degradējošu objektu sarakstā. Šo ēku īpašnieks (Stīns Lorenss – irliepaja.lv) ir sakārtojis saviem spēkiem.

Ilgus gadus Vecliepājā rēgojās grausts – bijusī Bērzu ielas pirts. Pēc sarunām ar īpašnieku bijušās pirts vietā tagad redzams no šīs būves paliekām brīvs, sakopts zemes gabals, kas ierobežots ar kvalitatīvu žogu.

Ir daudz citu gadījumu, kad īpašnieki veiksmīgi novērsuši sava īpašuma nesakoptību – Priežu, Strautu, Peldu, Ganību, Arnolda, Zirņu, Kaiju, Nākotnes un citās ielās. Ēkām ir aiztaisīti logi, durvis, teritorija iežogota un veikti citi pasākumi, lai novērstu nepiederošu personu iekļūšanu īpašumā, kā arī vidi degradējošu izskatu.

Restaurēs ar pašvaldības atbalstu
Vairākām ēkām, kas bijušas vai joprojām ir iekļautas graustu reģistrā, ir piešķirts pašvaldības līdzfinansējums kultūras pieminekļu saglabāšanas programmas ietvaros. Šī programma darbojas kopš 2015. gada.

Piemēram, pašvaldības līdzfinansējums arhitektoniski mākslinieciskās izpētei un restaurācijas būvprojektu izstrādei ir piešķirts ēkai Peldu 40 un Kungu 16.

Savukārt ēkai A. Pumpura 9 ir piešķirts līdzfinansējums ne tikai arhitektoniski mākslinieciskajai izpētei un restaurācijas būvprojekta izstrādei, bet arī analogu būvdetaļu – logu – izgatavošanai. Īpašnieks ir uzsācis to izgatavošanu. Ēka no reģistra ir izņemta, jo īpašnieks pirms tam arī novērsis ēkas bīstamību, tajā vairs nevar iekļūt nepiederošas personas.

Jāpiemin arī Avotu 10 – šai ēkai pašvaldība ir piešķīrusi (2016. gadā) līdzfinansējumu restaurācijas būvprojektu izstrādei, darbs ir pabeigts, līdzfinansējums izmaksāts un īpašniekam izsniegta būvatļauja. Jācer, ka bijušajā Liepājas rātskunga un birģermeistara (no 1818. līdz 1833. gadam) Kristiana Gotliba Ungera namā drīzumā sāksies fasāžu, jumta un nesošo rekonstrukciju restaurācija.

Arī 2018. gadā Liepājas pašvaldība arī paredzējusi atvēlēt budžeta līdzekļus (100 000 eiro) kultūras pieminekļu saglabāšanas (restaurācijas) līdzfinansējumam. Šī programma īpašniekiem palīdz uzlabot Liepājas teritorijā esošo nekustamo īpašumu, kas ir kultūras pieminekļi, tehnisko stāvokli.

Apliek ar paaugstinātu nodokli
Daudziem šķiet, ka ar nepievilcīga paskata ēkām bagāts rajons ir Karosta, taču tā gluži nav. Visvairāk graustu tomēr atrodas Vecliepājā, un darbs ar šo graustu īpašniekiem ir Būvvaldes prioritāte.

Ja graustu īpašnieki nesadarbojas ar pilsētas Būvvaldi un nereaģē uz komisijas vēstulēm un lēmumiem, nemeklē risinājumus problēmu novēršanai, īpašumam tiek noteikts paaugstināts nekustamā īpašuma nodoklis (3 procentu apmērā no būvei piekritīgās zemes kadastrālās vērtības vai būves kadastrālās vērtības). Nodoklis ir pietiekami liels, lai būtu motivācija īpašumu sakārtot. Šobrīd Liepājā šāds nodoklis noteikts 20 būvēm.

Soda arī pašvaldības policija
Pašvaldības policijas darbinieki savas kompetences ietvaros var uzsākt administratīvās lietvedības par noteikumu pārkāpumiem un arī sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolus, portālu irliepaja.lv informēja pašvaldības policijas pārstāvis Kaspars Vārpiņš. Administratīvās lietvedības ietvaros, graustu īpašnieki tiek aicināti arī uz lietas izskatīšanu, līdz ar to, ja īpašnieki ierodas, ir iespējams veikt pārrunas ar viņiem un aicināt graustus sakopt.

2017.gadā Pašvaldības policijā saistībā ar graustiem tika sastādīti:

par būvēs (tostarp dzīvokļa), kurā nenotiek saimnieciskā darbība un kura uz laiku ir pilnīgi vai daļēji neapdzīvota, neuzturēšanu tādā kārtībā, lai nepieļautu nepiederošu personu iekļūšanu un uzturēšanos - 29 administratīvā pārkāpuma protokoli;

par nesakoptu būves (tostarp žoga) izskatu - 48 administratīvā pārkāpuma protokoli;

par nekustamā īpašuma teritorijas nesakopšanu, zāliena vai zālāju nenopļaušanu apstādījumu, teritoriju šķērsojošā grāvja nekopšanu – 326 administratīvā pārkāpuma protokoli (bieži vien teritoriju nesakopj tieši graustu īpašnieki;

par nekustamā īpašuma piegulošās teritorijas nesakopšanu – 105 administratīvā pārkāpuma protokoli (bieži vien teritoriju nesakopj tieši graustu īpašnieki.

Tā kā viens no pārkāpumiem ir tieši neuzturēšana tādā kārtībā, lai nepieļautu nepiederošu personu iekļūšanu un uzturēšanos, patruļu laikā Pašvaldības policijas darbinieki regulāri apseko arī graustus, lai konstatētu, vai ēkā kāds neuzturas (pastāv dažādi draudi, piemēram, ugunsdrošības). Līdz ar to, ir sastādīti 93 administratīvā pārkāpuma protokoli par iekļūšanu neapdzīvotās vai saimnieciskajai darbībai neizmantotās ēkās un telpās, būvēs, kuras ir pilnīgi vai daļēji sagruvušas, kā arī ekspluatācijā nenodotās būvēs.

Ja šķiet, ka par nesakoptajām būvēm un nodrošināšanu, lai neiekļūtu nepiederošas personas, sastādīto administratīvo pārkāpumu protokolu skaits ir mazs, tad jāņem vērā, ka lai sastādītu administratīvo pārkāpumu protokolus šajā gadījumā tiek uzsāktas administratīvās lietvedības, kuras ietvaros uz izskatīšanu tiek uzaicināti arī šo graustu īpašnieki, kuri diemžēl ierodas reti. Ir nepieciešams laiks, kas noteikts likumdošanā, lai administratīvā lietvedība tiktu izskatīta. Nav tā, ka par šiem pārkāpumiem ir iespējams sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolus katru dienu vienam un tam pašam īpašumam.