Ziņot redaktoram

Šis teksts tiks nosūtīts portāla administrācijai, lai izlabotu, precizētu vai papildinātu rakstu.

Kāpēc bija jārestaurē Sv.Trīsvienības katedrāle?


atlikušas 250 zīmes


Kāpēc bija jārestaurē Sv.Trīsvienības katedrāle? (10)

Autors: Gunārs Silakaktiņš
Sestdien, 09. februārī, 2019 | BIRKAS: Sv.Trīsvienības katedrāle , renovācija , restaurācija , Gunārs Silakaktiņš , IDP industrija
Izdrukāt Ziņot
FOTO: SIA "IPD intervija"

Nupat mani uzrunājuši vairāki liepājnieki un kāds vīrs no Grobiņas, kas izteikuši savas šaubas par Sv. Trīsvienības katedrāles fasāžu restaurācijas lietderību (!!!).

Viņuprāt – vai tās sākšana ir tik nepieciešama?  Vai tik dārgie tēriņi esot pamatoti ar kādu speciālistu rekomendācijām un vai tik tas viss neesot kāda[u] pieminekļu sargu kaprīze, aiz kā "stāvot" lielas naudas intereses?

Sv. Trīsvienības baznīcas pamatu akmens ielikts 1742. gadā, bet Dievnams iesvētīts 1758. gada decembrī. Tajos laikos visumā pieticīgās Lielās ielas apbūves vidē jaunā baznīca gandrīz divus gadsimtus izcēlusies ar savu monumentālo izskatu – sākumā ar holandiešu sīkķieģeļu stāvu, kas pārziests ar gaiši dzeltenā okera un dzēstā kaļķa duļķi. Dažos avotos atzīmēts, ka pilastri, ieejas portāli un skulptūras tikuši nokrāsoti spoži melni.

Pēc divdesmit gadiem pabeigts arī iekštelpu iekārtojums, bet slavenās ērģeles kopš 18. gadsimta piedzīvojušas vairākkārtējus paplašinājumus un pārbūves.

Pirmais plašākais celtnes remonts realizēts 1861. –1865. gadā, iegūstot baznīcas pašreizējo izskatu un austrumu pusē arī tagadējo piebūvi.Tad ticis konstatēts, ka arī celtnes mūru pamati neviendabīgi nosēžas un tie jānostiprina ar metāla stieņu savilcēm.

Kopš deviņpadsmitā gadsimta tik vērienīgā nākamā remonta reize pienākusi tikai tagad, divdesmit pirmajā gadsimtā un lieki teikt, ka tas noticis gandrīz vai pēdējā brīdī pirms Dievnama durvju slēgšanas. 2007. gada februārī SIA "IDP industrija" industriālo alpīnistu apsekojumā atklājās baznīcas stāva, jumta un torņa katastrofālais, pat traģiskais stāvoklis, kas pierādīja nepieciešamību realizēt vissteidzamākos glābšanas darbus. Man,  toreiz stāvot uz izburbējušās apmetuma torņa karnīzes šķita, ka jebkurš gājējs tur lejā pie vismazākās vēja pūsmiņas ir pakļauts nāvējošām briesmām zem krītošu akmeņu debesīm.

Sv. Trīsvienības katedrāles torņa austrumu pusē apmetumā 1861. –1865. gadā atstātie mūrnieku meistara Frīdriha Hermaņa (Hermann), un viņa strādnieku uzvārdi.  

Sludinājums

Mmmm
12:14 | 09/02/19
ZIŅOT
(-1)
(19)
+

Satriecoši, vienkārši satriecoši redzēt tuvplānā to, par ko nevarēju iedomāties, garām ejot!!! Un taču atrodas tādi dīvaiņi, ka par visu, kas remontējams vai restaurējams, ir "savs" viedoklis. Īgnuma puķes un senīli rūgumpodi. Paldies par mazo rakstiņu, kas šeit noderīgs vairāk kā garas propagandas runas!

Viedoklis-2
14:52 | 12/03/19
ZIŅOT
(-0)
(0)
+

Vai tad Kalkam naudu nevajag?

mans viedoklis:
18:08 | 10/02/19
ZIŅOT
(-4)
(2)
+

Lauku baznīciņas a kas remontēs? Tur visiem jāiztiek pašu spēkiem. Piedodiet, bet tādu naudas kāri un mantrausību kā 3vienības klubā, neesmu nekur redzējis. Ja tev nav naudas, vari neienākt. Par baznīcu, Dievnamu es šo nenosaukšu. Tur nav nekāda sakara ar svētumu!

Madara
12:52 | 09/02/19
ZIŅOT
(-1)
(5)
+

Piekrītu, ļoti labs video un komentārs, bet kāpēc tas tikai pēc 12. gadiem?

Es arī!
19:41 | 09/02/19
ZIŅOT
(-1)
(2)
+

Nu moins - mans sencis Inge arī tai akmens grāmatā!

Moins
19:47 | 09/02/19
ZIŅOT
(-2)
(7)
+

Šis ir tas gadījums,kad muļķīgi apšaubīt nopietna un kvalitatīva remonta un restaurācijas nepieciešamību. Paldies privātpersonu iniciatīvai, pateicoties kam, beidzot darbi iekustējušies.Skumji un nožēlojami, ka kopš neatkarības atjaunošanas ne pieminekļu aizsardzības inspekcija, ne domes funkcionāri neko reālu nedarīja galvenā Liepājas kultūrvēsturiskā objekta glābšanai!

arts
14:57 | 10/02/19
ZIŅOT
(-3)
(2)
+

Pagaidīsim, kad darbi būs pabeigti un cik saprotu no tā, kas redzams tagad ap tornīti, visa ēka pavērsies spilgtās krāsās. Neesmu protams ekspertsa, bet man labāk patika tas drūmais ēkas tonis ar vecuma piegaršu. es neaku ka vajadzēja gaidīt kad tā sabruks,kā arī apmetumu būtu jāatjauno, bet nokrāsot to spilgtās modernās krāsās nedomāju ka vairos ēkas autentiksumu? būs jāpierod,
piem. es nevaru iedomāties perfekti atjaunotu kolizeju utml vēstures liecības

Khe, he
20:27 | 10/02/19
ZIŅOT
(-1)
(2)
+

Ko cienītais domājis ar "spilgtām un modernām krāsām"? Cik no citiem rakstiem spriežu, tad tieši tādas, pasteļdzeltenas ar kādu cita toņu akcentu jau 18. gadsimtā bija. Laikam arī toreiz kādiem tumsoņām likās par "modernu", tādēļ arī pārgāja uz netīri pelēko. Re kā nospiedums smadzenēs cilvēkiem palicis, grib un viss, pelēko atpakaļ.

Anna
08:54 | 11/02/19
ZIŅOT
(-1)
(6)
+

Cilvēkiem, kas šos darbus ir uzsākuši un sarūpējuši naudu restaurācijai būtu jādod ordenis. Malači!

H88
23:15 | 12/02/19
ZIŅOT
(-0)
(1)
+

Mūsu senči lēja asinis, lai šī uzmācīgā tuksneša reliģija te neienāktu, tagad paši stutējam krustnešu brūkošos namus un priecājamies.No komunisma ideoloģijas pamazām kratamies vaļā, atstāsim to krustnešu vergu reliģiju labāk izraēļu zemei, kur tā radusies. Nekur nav rakstīts, ka latvietim jābūt vientiesim :) Lai jums saule!

Pievienot komentāru

KOMENTĒT
Es, pievienojot, šo komentāru, piekrītu portāla lietošanas noteikumiem.
* Obligāti aizpildāmie lauki