Ziņot redaktoram

Šis teksts tiks nosūtīts portāla administrācijai, lai izlabotu, precizētu vai papildinātu rakstu.

Katedrāles tornī atrod sveicienu no 1985.gada


atlikušas 250 zīmes


Katedrāles tornī atrod sveicienu no 1985.gada (12) Atver kapsulu un iepazīstina ar katedrāles atjaunošanas gaitu

Autors: Sarmīte Pujēna
Piektdienā, 24. maijā, 2019 | BIRKAS: Sv.Trīsvienības katedrāle , restaurācija , UPTK , Zigurds Kirhners , Pēteris Kalks , ES
Izdrukāt Ziņot
Katedrāles tornī, kur mediji nebija aicināti, domes priekšsēdētājs Jānis Vilnītis atver lodi, kurā noslēpta kapsula ar vēstījumu.
Katedrāles tornī, kur mediji nebija aicināti, domes priekšsēdētājs Jānis Vilnītis atver lodi, kurā noslēpta kapsula ar vēstījumu.
FOTO: Liepājas dome

Preses stundā, kas izvērtās divu stundu garumā, Sv.Trīsvienības katedrāles atjaunošanas fonds iepazīstināja ar katedrāles restaurācijas gaitu un atvēra 34 gadus neskartu kapsulu.

Pēc būvnieku atrastās kapsulas ceturtdienas, 23.maija, rītā katedrāles tornī bija kāpuši astoņi cilvēki – katedrāles atjaunošanas fonda, draudzes, būvnieku un viņu uzraudzītāju, kā arī pašvaldības pārstāvji, pastāstīja katedrāles dekāns un mācītājs Pēteris Kalks. Viņš savā uzrunā norādīja, ka katedrāle ar savu diženo arhitektūru nav tikai Liepājas simbols un lepnums, bet tā ir arī atgādinājums, cik svarīga ir garīgā dzīve un visas tās vērtības, kuras uztur baznīca.

Atver 1985.gadā noglabātu kapsulu
Vēlāk jau mediju klātbūtnē, emocijām un spriedzei gaisā virmojot, kapsulas cilindrs tika atvērts un Pēteris Kalks uzmanīgi izņēma no tās ar melnu izolācijas lentu sastiprinātu tīstokli. Tajā varētu atrasties 1985.gadā katedrāles torņa remontētāju vēstījums.

Pagaidām tas palika apslēpts, jo tikšot uzmanīgi un rūpīgi atvērts vēlāk, lai nesabojātu.  Protams, tīstokļa saturs tikšot darīts zinām sabiedrībai.

Taču apsūbējušajā kapsulā, uz kuras vāciņa tomēr labi saskatāms gan skaista Austras koka zīme, gan gada skaitlis "1985", gan uzvārdi "Leja" un "Blūms" (varētu būt galvenā būvnieka un arhitekta, kurš, iespējams, bija Pēteris Blūms), neatradās tikai "slepenais tīstoklis", bet arī laikraksta "Padomju Jaunatne" 1985.gada 26.septembra numurs – acīmredzot, lai uzsvērtu kapsulas noglabāšanas dienu un datumu. Tāpat tajā atradās itin labi saglabājies rokas pulkstenis ar displejā saskatāmiem cipariem, kas 34 gadu laikā pat nav izdzisuši, kā arī tāpat ar melnu izolācijas lentu kārtīgi notīta apaļa kārbiņa ar hostijām, oblātām vai dievmaizītēm – kā nu kurš tās sauc, un taisnstūra kārbiņu ar sauju dažādu laiku un valstu monētām, tostarp poļu, Latvijas pirmās brīvvalsts laika pieclatnieku un citām – varētu būt, ka vienkopus savāktas arī agrākos laikos zem krusta noglabātās monētas.

Kā pastāstīja būvnieka "UPTK" projektu vadītājs Mārtiņš Lilienfelds, kapsula bijusi ievietota misiņa lodē katedrāles tornī zem krusta. Tāda esot bijusi ierastā prakse.

Smilšakmens sabirst smiltīs
Pirms kapsulas atvēršanas preses stundas rīkotāji iepazīstināja ar katedrāles atjaunošanas priekšvēsturi un darbu gaitu. Iniciatīva nākusi no draudzes, tad izveidots katedrāles (toreiz – baznīcas) atjaunošanas fonds, kurš ne tikai uzsācis ziedojumu vākšanu dievnama atjaunošanai, bet arī pārliecinājis pašvaldību iesaistīties celtnes glābšanā. Arī preses stundā mērs Jānis Vilnītis apliecināja, ka viņam ir patiess prieks par katedrālē paveiktajiem darbiem un izteica cerību, ka drīz tā papildinās atjaunotās Lielās ielas ainavu.

"Katedrāle nav tikai garīguma templis, tā ir arī arhitektūras piemineklis, vēstures liecību glabātāja ar unikālām iespējām augstvērtīgiem mūzikas koncertiem, tādēļ pilsētai ir būtiski piedalīties kā sadarbības partnerim baznīcas kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā un popularizēšanā," atzina Vilnītis, piebilzdams, ka "kur ir darītāji (draudze), tur palīgi (pašvaldība) vienmēr rodas".

Viņš arī atgādināja, ka pirmo palīdzību pašvaldība sniegusi jau 2004.gadā katedrāles ērģeļu remontam, pēc tam 2013.gadā – pamatu stiprināšanai, bet tagad – fasādes remontam. Vicemērs Gunārs Ansiņš teikto papildināja, paužot pārliecību, ka tad, kad pašvaldība dalīs "Liepājas enerģijas" dividendes vēsturisko namu atjaunotājiem, artava tiks arī Sv.Trīsvienības katedrāles fondam, kurš lūdzis atbalstu.

Kā atzina fonda vadītāja Ilze Vitāle, tas patiesi būtu nepieciešams, jo būvdarbu gaitā atklājušies neparedzēti bojājumi tornī – lielas plaisas un deformācijas, kas darbu apjomu palielina par 87 tūkstošiem eiro. Šobrīd, kamēr fonds dažādos projektu konkursos un labdarības fondos meklē papildu līdzekļus, iztrūkumu no savas kabatas kompensē būvnieks.

Par katedrāles fasāžu un torņa atjaunošanas darbu virzību kopš 2018.gada nogales pastāstīja draudzes izvirzītais projekta vadītājs Pēteris Bikše.  Pēc viņa sacītā fasāde uz šo brīdi atjaunota par 20 %, bet tās logi (25 jaunas vērtnes, 57 – restaurētas) un slēģi (22) nomainīti vai restaurēti par 60 %. Tieši logu un slēģu atjaunošana bijis galvenais, pilsētniekiem gan neredzamais darbs, ko "UPTK" paveicis aizvadītajā ziemā.

Autoruzraudze Sabīne Erte atklāja, ka "problemātiskākā tēma" ir smilšakmens. Portāli, balustri, pilastri, kas izgatavoti no Gotlandes smilšakmens, izrādījušās daudz sliktākā stāvoklī, nekā no ārpuses izskatās. Pagaidām visas puses vēl neesot vienojušās, kuru no metodēm izmantot, lai smilšakmeni restaurētu. Mārtiņš Lilienfelds pastāstīja par savu atklājumu – vislabākajā stāvoklī ir tie balustri, kas pirms trīsdesmit gadiem noņemti un sakrauti kaudzē zem vecās kastaņas, kur piesūkušies ar koka sveķiem.

"UPTK" īpašnieks Zigurds Kirhners parādīja uzfilmētu video, kā smilšakmens burtiski sabirst smiltīs. Viņa viedoklis, ka labākais risinājums, piemēram, ļoti sliktā stāvoklī esošajām ieejas skulptūrām (Ticība un Mīlestība) būtu nomainīt tās ar kopijām, bet oriģinālus novietot katedrālē, kur tie "stāvēs vēl simts gadus". Taču, kā atzina būvnieks, "to nelemsim mēs".  Taču – lai vai kā – "nešaubos, ka pabeigsim laikā", pārliecināts Kirhners.

Kopš 2018.gada nogales būvobjektā turpinājušies baznīcas cokola atjaunošanas darbi, torņa slēģu restaurācijas darbi, metāla un koka logu restaurācija,  jaunu logu montāža, turpināti fasādes apmetuma nokalšanas darbi bojājumu zonās, uzsākti dzegu vilkumu atjaunošanas darbi, zibensaizsardzības sistēmas ierīkošana, fasādes apdares – gludā apmetuma, atjaunošanas darbi, baznīcas torņa papildu darbi.

Uzziņa
Liepājas Sv.Trīsvienības katedrāles fasādes atjaunošanas darbi notiek Eiropas Savienības fondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 5.5.1. specifiskā atbalsta mērķa "Saglabāt, aizsargāt un attīstīt nozīmīgu kultūras un dabas mantojumu, kā arī attīstīt ar to saistītos pakalpojumus" sadarbības projekta "Dienvidkurzemes piekrastes mantojums cauri gadsimtiem" ietvaros.

Liepājas Sv.Trīsvienības ev. lut. draudze ir viens no pieciem projekta "Dienvidkurzemes piekrastes mantojums cauri gadsimtiem" sadarbības partneriem. Projekta vadošais partneris un finansējuma saņēmējs ir Liepājas pašvaldība.

Būvdarbus Liepājas Sv.Trīsvienības katedrālē plānots pabeigt 2020.gada pavasarī, kopējais projekta īstenošanas laiks ir 24 mēneši.

Katedrāles fasāžu atjaunošanas projekta kopējais budžets 1 176 471 eiro, no kuriem 1 miljonu eiro jeb 85% no kopējā finansējuma plānots segt no Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļiem un 176 tūkstošus eiro jeb 15% – no savāktajiem ziedojumiem baznīcas atjaunošanai.



Attēli:

Sludinājums

Kārlis
06:38 | 24/05/19
ZIŅOT
(-2)
(4)
+

Malači! Tā turpināt, lai šī baznīca atdzimtu. Īsta pērle!
Acīmredzot baznīcā ienākusi gados jauna komanda, kas jau ir pierādījusi savu kompetenci ar darbiem.

hexe
08:40 | 24/05/19
ZIŅOT
(-2)
(4)
+

nekad tā kā nav dzirdēts ,ka šo baznīcu dēvētu par katedrāli.
Par katedrāli iedzīvotāji parasti sauc Karostā esošo .

tomēr, tomēr
11:31 | 24/05/19
ZIŅOT
(-3)
(1)
+

Vai tas tik būtiski un tieši būtiskākais - tronis vai augstākās personas sēdeklis? Vai atkarībā no dievvīru ranga būtu jāpamaina nosaukumi? Grieķu vai latīņu, vai pat latviešu, vīzē - dievnams paliek dievnams.

Atgādina riņķa danci ap izglītības objektu - te tas bijis institūts, te universitāte, te akadēmija. Vai no tā saturs mainījies?

katedrāle
11:01 | 24/05/19
ZIŅOT
(-1)
(3)
+

Katedrāle (grieķu: Kathedra, tulkojumā mācību sols) jeb Doms (latīņu: Domus Dei, tulkojumā Dieva nams) ir kristīga baznīca, kurā atrodas metropolīta, arhibīskapa vai bīskapa katedra jeb tronis, caur ko viņš simboliski pārvalda savu diecēzi vai metropolīta gadījumā metropoliju, vai arhibīskapa gadījumā arhidiecēzi. Liepājas Sv Trīsvienības baznīca ir LELB Liepājas diecēzes bīskapa "sēdeklis", tātad, katedrāle

Jāā
10:47 | 24/05/19
ZIŅOT
(-0)
(0)
+

Nu kas tik nenotiek

pskp cccp
11:31 | 24/05/19
ZIŅOT
(-0)
(0)
+

nu tad jalode ciet ar musu gadsimta vestijumu :)

pskp cccp
11:31 | 24/05/19
ZIŅOT
(-0)
(0)
+

nu tad jalode ciet ar musu gadsimta vestijumu :)

pskp cccp
11:31 | 24/05/19
ZIŅOT
(-0)
(0)
+

nu tad jalode ciet ar musu gadsimta vestijumu :)

pskp cccp
11:31 | 24/05/19
ZIŅOT
(-0)
(0)
+

nu tad jalode ciet ar musu gadsimta vestijumu :)

pskp cccp
11:31 | 24/05/19
ZIŅOT
(-0)
(0)
+

nu tad jalode ciet ar musu gadsimta vestijumu :)

bet tomēr viņa griežas
12:42 | 24/05/19
ZIŅOT
(-2)
(2)
+

lai jau labāk paliek kā arhitektūras piemineklis ,bet sēdeklis vai tronis un manipulācijas ar ļautinu prātiņiem 21.gs tā kā neštimmējas kopā.Katram jau esot ticības brīvība,bet neticēt jau ir kļuvis par nosodījuma un diskriminācijas objektu.Sākam zaudēt izteikšanās un ticības brīvibas tiesības.

Uz kuru pusi viņa griežas?
12:45 | 06/06/19
ZIŅOT
(-0)
(0)
+

Izsaki skaidrāk un loģiskāk savu domu!

Pievienot komentāru

KOMENTĒT
Es, pievienojot, šo komentāru, piekrītu portāla lietošanas noteikumiem.
* Obligāti aizpildāmie lauki