Ziņot redaktoram

Šis teksts tiks nosūtīts portāla administrācijai, lai izlabotu, precizētu vai papildinātu rakstu.

Klaiņojošo dzīvnieku aprūpes sistēma Liepājā nav efektīva


atlikušas 250 zīmes


Klaiņojošo dzīvnieku aprūpes sistēma Liepājā nav efektīva (10) Klaiņojošo dzīvnieku aprūpes sistēma Liepājā nav efektīva

Autors: Sarmīte Pujēna
Piektdienā, 02. septembrī, 2011 | BIRKAS: dzīvnieku patversme , Anžela Dolmatova , EKO Kurzeme
Izdrukāt Ziņot

Kopš 2002. gada klaiņojošo dzīvnieku izolāciju un aprūpi Liepājā pašvaldība uzticējusi Anželas Dolmatovas un „EKO Kurzeme” tandēmam.

 Atkritumu šķirošanas kompānijas „EKO Kurzeme” teritorijā savulaik par pašvaldības naudu iekārtoja Liepājas dzīvnieku patversmi, kas savos pirmsākumos bija tikai īslaicīgās uzturēšanas stacionārs (arī atbilstoši būvēts), bet klaiņojošo dzīvnieku izolāciju un aprūpi Liepājā kopš tā laika veic SIA “EKO Kurzeme” kopā ar apakšuzņēmēju – Anželas Dolmatovas vadīto Liepājas Kinoloģiskās biedrības Dzīvnieku aizsardzības grupu (LKBDzAG).

Patversmi var nākties slēgt
Šogad, saskaņā ar iepirkumu un pēc tam noslēgto pakalpojuma līgumu, „EKO Kurzeme” apņēmusies salīgtos darbus paveikt par Ls 19 944, 75 (bez PVN). Pēc A. Karlsona teiktā patversme no šīs summas saņem apmēram pusi (51%). Otru pusi izlieto „EKO Kurzeme” pati. Ko līguma ietvaros dara vieni un ko otri, kā arī cik cilvēku klaiņojošo dzīvnieku izolācijai un aprūpei nodarbina patversme un cik – „EKO Kurzeme”, īsti saprast nevar, tāpat kā nav saprotams, kā iespējams eitanizēt vairāk klaiņojošo dzīvnieku, nekā pēc tam apglabāt (piemēram, 2009. gadā eitanizēti 345 kaķi, bet apglabāts tikai 331). Pilsētas domes Veselības un vides daļas speciāliste Dace Liepniece runā par diviem ķērājiem (“Cik tad divi ķērāji var izķert?!”), savukārt A. Dolmatova apgalvo, ka ir tikai viens. Patversmē it kā nodarbināti trīs cilvēki (LKBDzAG mājas lapā sadaļa “Mūsu komanda” joprojām ir “izstrādes stadijā”), kam un par ko maksā “EKO Kurzeme”, arī saprast nevar.

Taču viens gan ir skaidrs – līdz 31. jūlijam dome SIA “EKO Kurzeme” jau pārskaitījusi 18 283, 99 latus (Ls 14 986, 88 bez PVN). Kā uzņēmums domā strādāt atlikušos piecus mēnešus, ja iepriekšējos septiņos iztērētas trīs ceturtdaļas no šogad pieejamās summas? Vai cer, ka pašvaldība, tāpat kā pērn, varēs maksāt tik, cik uzņēmums prasīs? 2010. gadā tik tiešām „EKO Kurzeme” no domes saņēmusi 31 301, 36 latus (25 656, 85 Ls bez PVN), lai gan līgums noslēgts par 19 944,75 latiem (bez PVN). Tiesa, līgumcenā paredzēto summu pērn bija iespēja pat dubultot – kā teikts pakalpojuma līguma projektā, tad „līgums [..] ir spēkā līdz pušu saistību pienācīgai izpildei vai brīdim, kad darījuma kopējā vērtība sasniegusi Ls 40 0000”.

Taču šogad situācija ir atšķirīga. Ja 2009.gadā Liepājas dome izsludināja atklātu konkursu par tiesībām 2010. gadā veikt klaiņojošu dzīvnieku izolāciju un aprūpi Liepājā, tad šim gadam pakalpojums pirkts saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma 8.' pantu. Tas nozīmē, ka līgums ir spēkā līdz brīdim, kad darījuma kopējā vērtība sasniegusi Ls 20 000.

Kā SIA “EKO Kurzeme” domā izgrozīties tagad? Kā sarkaniem burtiem ierakstīts patversmes mājas lapā, jau kopš 1.februāra (faktiski visu šo gadu) dzīvniekus no
privātpersonām patversme nepieņem, aprūpējot tikai tos, ko atved patversmes ķērājs. Naudas palicis trīsreiz mazāk, nekā iztērēts pirmajā pusgadā, turklāt Pārtikas un veterinārais dienests uzdevis trīs mēnešu laikā sakārtot dzīvnieku mītni! Naudas nav ne A. Dolmatovai, kura apgalvo, ka finansējuma pietiekot tikai algām un barībai, ne SIA “EKO Kurzeme”, kā to portālam apliecināja uzņēmuma izpilddirektors Andris Karlsons.

Vai tas nenozīmē, ka patversmi nāksies slēgt?

Kāpēc nolaida cenu?
Ar divdesmit tūkstošiem nepietiek, sacīja A. Karlsons. Acīmredzot. Tikai tad jājautā – kāpēc 2009.gadā „EKO Kurzeme” iepirkumu konkursā tos pašus darbus (orientējoši 600 kaķi un 100 suņi gadā), ko iepriekšējos četrus gadus bija veikusi par vidēji 42 000 latu gadā, pēkšņi piedāvājās veikt par mazāk nekā pusi cenas?! D. Liepniece to skaidro ar mistiskiem „grūtiem laikiem”. Kādi grūti laiki, ja 2009.gada atklātā konkursa nolikums nebija mainīts – tur figurēja tie paši Ls 40 000, par kuriem pašvaldība bija gatava pirkt pakalpojumu arī iepriekšējos gadus. Jo nesaprotamāk, kāpēc “grūtajos laikos” „EKO Kurzeme” pēkšņi kļūst tik pieticīga. No A. Karlsona sacītā varēja saprast, ka startēt konkursā ar šādu neadekvātu piedāvājumu viņam it kā ieteikusi dome.

Interesanti kāpēc? Varbūt tādēļ, ka 2009. gadā konkursā pirmo reizi pieteicās vēl viens pretendents, turklāt ar daudz labāku piedāvājumu par nedaudz mazāku cenu – Ls 36 000, nekā to visu laiku bija darījusi “EKO Kurzeme”?

Šo piedāvājumu biedrības “Nursa” vārdā pašvaldības konkursā iesniedza veterinārārste Anita Reinholce. „Klīnikā bieži vien nācās dzirdēt par to, cik briesmīgi apstākļi ir Liepājas dzīvnieku patversmē, ka tur vispār dzīvniekus neņem pretī utt. Apspriedos ar savu „komandu” – tā man ir izcila: vides speciāliste, divi sertificēti kinologi – treneri, pedagoģijas maģistre, kas var strādāt ar bērniem, juriste – un nolēmām, ka kaut kas ir jādara. Jo gribējās, lai ir labāk un skaistāk.”

Izpētījusi, kāds līdz tam bijis pašvaldības piešķirtais finansējums un prasības, kas par šo naudu jāizdara, A. Reinholce sapratusi, ka tas ir izdarāms. „Mums bija arī labas idejas, kā vākt ziedojumus, strādāt ar bērniem. Pieci puiši bija nokārtojuši sertifikātus, lai varētu strādāt par ķērājiem.”

Izstrādāts arī nolikums, ilgi meklēta un atrasta ideāla vieta patversmei – kādreizējā veterinārā laboratorija Zaļajā birzī. “Tur būtu vietas vismaz 60 kaķiem un 30 suņiem, ja izvietotu voljēros laukā, tad vēl 20 suņiem. „Ēka un telpas bija ļoti labā stāvoklī – nesen remontētas, flīzētas, gaišas, ar ventilāciju, arī jumts pavisam jauns. Vienīgais, kas bijis jāizdara – jāsakārto apkures sistēma. Labākas vietas dzīvnieku patversmei Liepājā nav,” uzskata A. Reinholce. Zemkopības ministrija, kam ēka piederēja, piekritusi to iznomāt, PVD akceptējusi patversmes izveidi šajā vietā. „Telpas apskatīja arī domes Vides nodaļa un atzina – jā, brīnišķīgi, būtu jauki šeit ierīkot dzīvnieku patversmi”.

Taču 2010. gada 7. janvārī A. Reinholce saņēmusi domes izpilddirektora vietnieka Didža Jēriņa parakstītu vēstuli, kurā paziņots lēmums piešķirt līguma slēgšanas tiesības “EKO Kurzeme”, kuras piedāvājums, tavu brīnumu, pēkšņi bija kļuvis divas reizes lētāks!

Nākamajā gadā “Nursa” konkursā vairs nepiedalījās. “Ja pašvaldība nav ieinteresēta, lai pakalpojums tiktu saņemts labā kvalitātē, tad kāpēc uzupurēties?“

Vēlāk kaut kur domes kuluāros pavīdēja ideja, ka jālūdz Zemkopības ministriju bijušās veterinārās laboratorijas ēku 14. novembra bulvārī 31/33, nodot pašvaldības rīcībā, lai tur ierīkotu patversmi ne vairs četrkājainiem, bet divkājainiem bezpajumtniekiem.

Programma “Noķer – sterilizē – atlaiž” pieklibo
Bez jau iepriekš nosauktajām summām pašvaldība ik gadu atvēl 10 000 latu programmai “Noķer – sterilizē – atlaiž”, kuras mērķis ir sterilizēt klaiņojošos kaķus, lai pēc tam tos palaistu atpakaļ iepriekšējā dzīvesvietā. Jau gadiem Liepājas dzīvnieku patversme nespēj šo summu apgūt. Pērn, piemēram, četri veterinārārsti, ar kuriem noslēgts līgums par kaķu sterilizēšanu, kopā bija iztērējuši Ls 7262, 40. Šogad līdz 1. augustam – 2993, 4 latus. Vai klaiņojošo kaķu būtu kļuvis mazāk? Diez
vai, it īpaši daudzdzīvokļu mikrorajonos mītošie apliecinās, ka par spīti programmai mincīši vairojas, un to netrūkst nekur. Pat vai varbūt – jo īpaši – Karostā. Lai gan tieši šo rajonu apkalpojošā klīnika “Vinni IK” ir īsta rekordiste – salīdzinot ar pārējām trim veterinārajām klīnikām, tur šogad sterilizēto minču skaits ir trīs reizes lielāks. Tas gan nekādi nesaskan ar Gaļinas Kaļaginas sacīto. Viņa apmēram pirms nedēļas piezvanīja, lai lūgtu žurnālistu palīdzību, jo zem sievietes balkona Atmodas ielā 12b mitinoties ap trīsdesmit kaķu, kurus barojot viņa pati reizēm esot spiesta iztikt bez ēdiena! Karostniece nosauca patversmes telefona numurus, sakot, ka zvanījusi tur vairākkārt, taču tikai vienu vienīgu reizi kopš 2010.gada oktobra ķērājs atbraucis un vienu kaķi savācis. Solījis braukt pavasarī, bet neesot
redzēts līdz pat šim laikam.

Veterinārārste Anita Reinholce saka: redzot, ka domes nolīgtajam ķērājam ar klaiņojošo kaķu saķeršanu iet smagi, pērn ierosinājusi, lai pašvaldība ļauj kaķus uz klīniku vest arī sētniekiem un iedzīvotājiem pašiem. Rezultāts ir šāds: laikā no 1. janvāra līdz 31. jūnijam pašvaldības algotais ķērājs uz A. Reinholces veterināro klīniku sterilizēšanai bija atgādājis četrus (!) kaķus. Tajā pašā laikā A. Reinholces klīnikas apkalpojamā Ezerkrasta un Dienvidrietumu mikrorajona iedzīvotāji paši atnesuši 27!

Kaķus, ko uz klīniku atved ķērājs, pēc operācijas jāved uz dzīvnieku patversmi, kur tie pirms palaišanas iepriekšējā dzīvesvietā jāuztur divas dienas. Savukārt iedzīvotāju atnestos klaidonīšus, vai nu A. Reinholce patur klīnikā šīs divas dienas vai arī tos pie sevis paņem iedzīvotāji. “Atkrīt izdevumi par saķeršanu, atvešanu uz klīniku, pēc tam vešanu uz patversmi, uzturēšana. Šādi es gada laikā pašvaldībai esmu ietaupījusi vismaz 1500 latus,” lēš A. Reinholce.

Vai šādu iespēju kāds neizmantos ļaunprātīgi, lai bez maksas sterilizētu savu mājas kaķi? Veterinārārste nepiekrīt – itin labi varot atšķirt mājas kaķi no klaiņojoša, kļūdīties tikpat kā neesot iespējams.

Uzziņa
Finansējums, ko SIA „EKO Kurzeme” saņēmusi no pašvaldības klaiņojošo dzīvnieku izolācijai un aprūpei Liepājā
2004.
Ls 34 583, 44 (1000 dzīvniekiem – 760 kaķiem, 240 suņiem)
2005.
Ls 46 398, 42 (720 dzīvniekiem – 600 kaķiem, 120 suņiem)
2006. – 2009.
Ls 199 846, 51 (ik gadu 720 dzīvniekiem – 600 kaķiem, 120 suņiem)
2010.
Ls 22 544, 34 (700 dzīvniekiem – 600 kaķiem, 100 suņiem)

(Avots: Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapa)

Nākamajā publikācijā iepazīstināsim ar Saldus dzīvnieku patversmes pieredzi.



Attēli:

Sludinājums

TATJANA
12:04 | 01/09/11
ZIŅOT
(-2)
(3)
+

Man jau no šīs patversmes ir bail.

Klimpiņš
12:08 | 02/09/11
ZIŅOT
(-1)
(1)
+

Nav ko baidīties kā zaķim

Juta
12:24 | 01/09/11
ZIŅOT
(-3)
(3)
+

Kas tad Kesenfeldam pietrūka naudas, ja portālam tādi sīki burti. Tā dēl negribētos pirkt brilles.

:)
14:32 | 01/09/11
ZIŅOT
(-1)
(4)
+

Būtu jau jauki, ja raksta ideja kaut drusku būtu par dzīvniekiem nevis "dzīvniekmīļu" savstarpējā izrēķināšanās...

Ļena
17:52 | 01/09/11
ZIŅOT
(-2)
(3)
+

Reinholce ar savu komandu ir zinoša. Uz patversmi nav vērts zvanīt, nekad neatbrauc, ja ir problēma. Neesmu dzirdējusi, ka no mūsu DR rajona Dolmatova būtu kādu kaķi sterilizējusi. Pie dīķa mājas ir ap piecpadsmit kaķu (bezsaimnieku), pie 110 mājas arī ap 15. Un kaķēni ir jau un gaida atkal. Kaut kas jau nav kārtībā. Tāda nauda TIEK TĒRĒTA, BET rezultātu nav.

vējš
19:54 | 01/09/11
ZIŅOT
(-0)
(2)
+

Cienītā Juta ,ja neprotat apieties ar datoru ,lai palielinātu burtus ,nevainojiet Kesenfeldu.(turiet ''Ctrl'' un tiniet pelītes rulīti uz augšu) Paldies Kesenfeldam ka pievērsies šai problēmai.

Anna
12:52 | 02/09/11
ZIŅOT
(-2)
(1)
+

Nu dikti jau Ivaronkulis mīl tos dzīvnieciņus. Prieks lasīt.

erx
21:05 | 04/09/11
ZIŅOT
(-5)
(1)
+

Savulaik aizbraucu uz patversmi,lai izvēlētos kādu vienkāršu latviešu sētas suni.Vienu atbilstošu atradu,bet izrādījās ,ka uz to brīdi viņš patversmē jau bija noēdis ap 40 Ls ,kurus man vajadzēja segt.Nemelošu,nepārbaudīju ,vai man par to dos arī čeku,jo uzreiz atteicos un aizbraucu

mika
16:25 | 05/09/11
ZIŅOT
(-2)
(0)
+

jā, intersanti faktiņi. bet suņi joprojām cieš... kaķi vairojas un kirst čupām. kaut kur bija rakstīts, ka valstiskums ir tik attīstīts, cik cilvēciska ir šīs valsts attieksmes pret vecajiem ļaudīm un dzīvniekiem

no Tisē ielas
23:06 | 06/09/11
ZIŅOT
(-2)
(1)
+

Vai pašvaldības dāmām un kungiem nekas nav piebilstams pie šīs dīvainās bilances? Vai to sauc par labu saimniekošanu? Un cik ilgi tas bardaks turpināsies? Naudiņu sadala savā starpā, bet par dzīvniekiem visiem nospļauties! Te jau būtu jāierosina krimināllieta!

Pievienot komentāru

KOMENTĒT
Es, pievienojot, šo komentāru, piekrītu portāla lietošanas noteikumiem.
* Obligāti aizpildāmie lauki