Piecu gadu laikā Liepājas lielākā biedrība* – "Liepājas Krievu kopiena", saņemot gan pašvaldības, gan VKKF finansiālu atbalstu, nav varējusi sakārtot sava nama fasādi.

Paula Maksa Berči projektētā ēka Kūrmājas prospektā 20, kā norādījis Būvvaldes sabiedrisko attiecību speciālists Aigars Štāls, ir "kultūras piemineklis ar noteiktām arhitektoniski mākslinieciskām vērtībām, valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa Liepājas pilsētas vēsturiskā centra sastāvdaļa."

Tieši tādēļ 2011.gadā, kad pašvaldība nolēma uz desmit gadiem šo ēku nodot lietošanā Liepājas Krievu kopienai, kurai namā Brīvzemnieka ielā** bija palicis par šauru, tika izvirzīts nosacījums trīs gadu laikā atjaunot ēkas fasādi un jumtu.

Kad biedrība 2013.gadā par  62 000 latu (88 218,05 eiro) ēku izsolē iegādājās, tā plānoja pēc remonta atvērt tajā Krievu namu. Toreizējais biedrības vadītājs Valērijs Kravcovs stāstīja, ka vairāk nekā 3000 kopienas biedru kopš 2010. gada krājuši naudu ēkas iegādei.

Diemžēl ne iepriekšējam, ne pašreizējam biedrības valdes priekšsēdētājam Romānam Miloslavskim nav izdevies novest ēkas atjaunošanu līdz galam – ne ar pašvaldības, ne ar Valsts Kultūrkapitāla fonda (VKKF) vairākkārtēju atbalstu.

Taču krievu cilvēku intereses Liepājā pārstāv ne tikai biedrība, bet arī bagātā un ietekmīgā partija "Saskaņa", kuras redzamākais politiķis ir Valērijs Agešins (arī Romāns Miloslavskis ir atgriezies tās klēpī). Vai "Saskaņai" nerūp vienīgais kopīgais Liepājas krievu nams?

Romāns Miloslavskis portālam irliepaja.lv laipni izrādīja ēkas abus stāvus un telpas, lielākā daļa no kurām joprojām gaida remontu. Tāpat kā ēkas fasāde un padomju laika jumts, kas neatbilst šī nama statusam (pēc ēkas iegādes izsolē nekādi termiņi, cik ilgā laikā tas jāizdara, neesot noteikti). Ēkai ir veikta arhitektoniski mākslinieciskā izpēte, izstrādāts atjaunošanas būvprojekts un izremontēta daļa pirmā stāva telpu, divās no tām daļēji restaurēti vēsturiskie interjera elementi. Ar VKKF finansiālu atbalstu, ko biedrība, sākot no 2014.gada, saņēmusi četras reizes, kopsummā ap sešiem tūkstošiem eiro, atjaunotas četras vēsturiskās iekštelpu durvis, trīs no kurām atliktas vietā, bet ceturtās – gaida savu kārtu. Nomainīti arī gandrīz visi logu. No kopējās ēkas platības – 560,80 m2 – šobrīd izremontētas un restaurētas telpas 91 m2 platībā.

Tomēr kādreiz greznās nama fasādes gan Kūrmājas prospekta pusē, gan Cepļa ielas pusē nav mainījušās. Pēc Miloslavska sacītā, lai varētu sakārtot ēkas fasādi, biedrība atkal cer uz pašvaldības atbalstu – ja sameklēšot nepieciešamo pašu finansējumu, lai piedalītos konkursā. Kūrmājas prospekta fasādes atjaunošanas izmaksas esot ap 30 000, Cepļa ielas – ap 80 000 eiro, un 70% no tām iespējams saņemt konkursā.

Pēc būvvaldes sniegtās informācijas biedrība ēkas Kūrmājas prospektā 20 telpas Nr.6 konservācijas un restaurācijas darbiem 2016.gadā saņēmusi 19 000,29 eiro, un tā bija gandrīz puse no summas, ko pašvaldība togad atvēlēja vēsturisko namu atjaunošanai (46 955,97). Savukārt telpas Nr.5 restaurācijas darbiem 2017.gadā piešķirti 7296,13 eiro.

* Lai gan Liepājas Krievu kopienas biedru skaits kopš 2013.gada, kad tajā bija 3000 biedri, ir sarucis līdz 2000, tā joprojām skaitliski ir viena no lielākajām biedrībām Liepājā, apstiprina Brigita Dreiže, Liepājas domes atbildīgā par nevalstisko sektoru, norādot gan, ka vēl lielāka ir Liepājas Pensionāru biedrība.

** Pirmo Krievu namu – F.Brīvzemnieka ielā 56 – Liepājā atklāja 2006.gada nogalē, divus gadus pēc biedrības reģistrēšanas. Kā skaidroja toreizējais Krievijas vēstniecības Latvijā pārstāvis Oļegs Marčenko, veidot šādus namus ārpus Krievijas nolemts Vispasaules krievu kongresā.