Ziņot redaktoram

Šis teksts tiks nosūtīts portāla administrācijai, lai izlabotu, precizētu vai papildinātu rakstu.

Kristīne Liepa: Ticam un ceram uz gala apstiprinājumu


atlikušas 250 zīmes


Kristīne Liepa: Ticam un ceram uz gala apstiprinājumu (8)

Autors: Kristīne Liepa, Liepājas Svētās Trīsvienības baznīcas atjaunošanas fonda vadītāja
Otrdienā, 20. martā, 2018 | BIRKAS: Sv. Trīsvienības katedrāle , restaurācija , ERAF , projekts , ziedojums
Izdrukāt Ziņot
FOTO: irliepaja.lv

Liepājas Sv. Trīsvienības katedrāle ierindojama visvērtīgāko vēstures, mākslas, arhitektūras un garīgās kultūras pieminekļu objektu rindā, un tā vērtējama kā pasaules nozīmes piemineklis.

Kopš Liepājas Svētās Trīsvienības baznīcas atjaunošanas fonda dibināšanas 2006. gadā ir paveikti gana nozīmīgi darbi pie Liepājas Sv. Trīsvienības baznīcas (kopš 2007. gada katedrāles statusā) atjaunošanas un saglabāšanas nākamajām paaudzēm.

Kokgraužu likvidēšana, pamati, jumts
2008. gadā tika veikta koksngraužu jeb ķirmju indēšana ar metilbromīda gāzi, lai apturētu to izplatību koka interjetra detaļās un ērģelēs. Pateicoties organizācijas “Kurzemes apvienotie fondi” (Baltvāciešu biedrība Vācijā) ziedojumam, darbus veica profesionāļi no Vācijas “Römer BioTec,” kompānija ar vairāk nekā 110 gadu darbības pieredzi ēku “slimību ārstēšanā”.

Nozīmīgāko darbu atjaunošanas procesā var minēt katedrāles pamatu nostiprināšanu un jumta renovāciju, kas tika īstenoti laikā no 2012. – 2014. gadam. Darbi tika veikti, pateicoties Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) finansējumam un ziedotājiem Latvijā un ārvalstīs. Baznīcā  tika investēti 615 939 eiro. No tiem 307 908 eiro Eiropas Reģionālās Attīstības Fonda finansējums ar projekta nosaukumu „Liepājas Svētās Trīsvienības katedrāles ēkas konstruktīvās noturības saglabāšana un sociālekonomiskā potenciāla paaugstināšana”.

Pamatu nostiprināšana bija primārais darbs pie baznīcas celtnes saglabāšanas, jo to nevienmērīgā sēšanās bija turpinājusies teju divus gadsimtus. Baznīcas pamatiem sēžoties, nevienmērīgi sēdās arī baznīcas divpadsmit kolonnas, tika konstatētas novirzes no vertikāles, kolonnas “vilka” līdz arī baznīcas velves. Pat īpaši nepiepūloties, tikai paceļot skatu uz baznīcas velvēm bija, un vēljoprojām ir redzamas neskaitāmas plaisas un to tīklojums un visbīstamākās – arī caurejošas plaisas velvēs. Problēmas risināšanai vairāki glābšanas darbi tika veikti jau agrāk, 90-tajos un 2000. gadu sākumā, uzliekot iekšējās aizsargonstrukcijas baznīcas austrumu galā, virs biktskrēsla un virs hercoga ložas. Austrumu daļā tika iestrādāta arī speciāla oglekļa šķiedras lenta. Taču tas nenovērsa problēmas cēloņus. Visnopietnākais iemesls bija tas, ka ēkas ozolkoka pāļi, gruntsūdens līmenim „staigājot”, bija satrupējuši, vietām satrupējuši, veidojot tukšumus pamatu režģī.

Idejas un to īstenošana
2008. gadā tika izsludināts ideju un metu konkurss, lai noskaidrotu efektīvāko un vērtībām saudzīgāko pamatu stiprināšanas metodi. Saudzīgākā, taču dārgākā izrādījās injekcijas pāļu metode. Lai būtu iespēja pieteikt Liepājas Sv. Trīsvienības katedrāli Eiropas Savienības fondu finansējumam, pat nācās mainīt baznīcas īpašumtiesības, jo projekta konkura nolikums paredzēja, ka viens īpašnieks varēja iesniegt vienu objektu. Latvijas evaņgēliski luteriskā Baznīca (LELB) bija sagatavojusi projekta pieteikumu Rīgas Doma atjaunošanai, kas bija ne mazāk svarīgs. 2011. gadā LELB nolēma atdāvināt baznīcu Liepājas Svētās Trīsvienības ev. lut. draudzei. Draudze kļuva par baznīcas īpašnieci un varēja startēt Kultūras ministrijas izsludinātajā atklātajā projektu konkursā, kā rezultātā tika pie 49,99% līdzfinansējuma no ERAF.

Kopskaitā baznīcas pamatos tika iestrādāti 468 injekcijas pāļi, visriņķī pa baznīcas perimetru, gan no ārpuses, gan no iekšpuses. Pāļi tika urbti 9 metru dziļumā, ar cementa suspensiju un metāla stiegrojumu. Šobrīd, četrus gadus pēc darbu pabeigšanas, varam teikt, ka situācija ir stabila, esošo plaisu dinamika netiek konstatēta. Baznīcā ir izvietotas 40 kontroles markas, kas regulāri tiek apsekotas. Par darbu veicējiem varam teikt atzinīgus vārdus –SIA “Mikropāļi” strādāja godprātīgi,  ar lielu atbildību un pietāti pret sakrālo  un kultūrvēsturisko mantojumu.

Vēsturiskajam jumtam naudas nepietika
Projekta ietvaros tika paveikta arī baznīcas jumta renovācija – nesošo koka konstrukciju nomaiņa un protezēšana, dēļu klāja labošana un nomaiņa, vējplēves ieklāšana un rūpnieciski krāsotā metāla skārda jumta ieklāšana. Šos darbus veica SIA “Kurzemes krāsas”. Ierobežoto līdzekļu dēļ nebija iespējams ieklāt vēsturisko vara skārdu, kāds Liepājas Svētās Trīsvienības baznīcai bija līdz Pirmajam pasaules karam, kad tika izdots rīkojums skārdu noplēst un nodot izmantošanai kara vajadzībām. Vairākus gadus baznīca bija stāvējusi tikai ar papes segumu, vēlāk vairākkārt tika uzlikti dažādi pagaidu segumi, t. sk. azbestcementa loksnes, jumts neskaitāmas reizes ticis labots. Taču, ja bija jāizvēlās likt rūpnieciski krāsoto metāla jumta segumu un pasargāt baznīcu no caurejoša mitruma, kas regulāri bojāja baznīcu un vērtības tajā, tai skaitā ērģeles vai izvēlēties vara skārdu un to neuzlikt, jo tik daudz naudas nebija, tika pieņemts lēmums uzlikt jumtu.

Tā, protams, ir atkāpe no vēsturiski izmantotā materiāla, bet tā nav neatgriezeniska kļūda.

Siltums pa jaunam caurulēm
Ir novērsta arī branta un mājas sēnes izplatība baznīcas pagrabos sānu solos un grīdas dēļos baznīcā. Tika izņemti sānu soli, noņemti sienu dekoratīvie koka paneļi,kas bija branta skarti un bojāti, nomainīts baznīcas sānu daļās grīdas segums no satrupējušas dēļu grīdas uz ķieģeļu klāju, zem kura nomainīta arī smiltis pamatne un veikta apstrāde ar speciālu ķīmiju.

Tāpat ir notikuši būtiski apkures nomaiņas darbi – no tvaika apkures katla ir pāriets uz pilsētas centrālapkuri, kas ēkas klimatam ir daudz labvēlīgāka, jo ir vienmērīga, neveidojot straujas temperatūras svārstības. Šobrīd, kad logi ir neblīvi, vietām logu rāmji, pamatiem sēžoties, ir ar izliektiem “vēderiem”, stikli izspiesti, ir ļoti lieli siltuma zudumi. Līdz ar to patērētā siltumenerģija nav adekvāta un temperatūra telpā ziemas mēnešos apmeklētājiem nav pārāk patīkama. Kā smejamies: “Mēs apkurinām Lielo ielu”.

Nākamiem soļi – fasāde, tornis, logi
Šobrīd esam nākamā nozīmīgā soļa priekšā – nepieciešama Liepājas Sv.Trīsvienības katedrāles fasādes un torņa fasādes restaurācija, tai skaitā logu un durvju atjaunošana. Arī šim darbu posmam ir veikti vairāki nozīmīgi priekšdarbi.

Pateicoties Liepājas pilsētas pašvaldībai projekta pieteikums ir iesniegts vērtēšanai Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA). Šajā Eiropas Fondu plānošanas periodā (2014. – 2020. gadam) finansējums kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai privātīpašniekiem, kāda ir arī Baznīca nav pieejams. Līdz ar to ne Liepājas Sv.Trīsvienības draudze, ne arī Liepājas Svētās Trīsvienības baznīcas atjaunošanas fonds, paši nevar būt projekta iesniedzēji nevienā no ES fondu atbalsta programām.

Iesaistās Liepājas pašvaldība
Esam ļoti priecīgi un pateicīgi, ka Liepājas pilsētas pašvaldība ir bijusi ļoti atbalstoša un pretimnākoša, noslēdzot sadarbības līgumu ar draudzi 2017. gada vasarā. Tādējādi kā sadarbības partneri šajā projektā, to skaitā vēl arī trīs tuvākās pašvaldības (Grobiņa, Nīca un Pāvilosta) kopīgi sagatavojot projekta pieteikumu “Dienvidkurzemes piekrastes mantojums cauri gadsimtiem”, un  “Saglabāt, aizsargāt un attīstīt nozīmīgu kultūras un dabas mantojumu, kā arī attīstīt ar to saistītos pakalpojumus” ietvaros.

Projekta pieteikums ir izgājis priekšatlasi, apstiprināts ar Ministru kabineta rīkojumu, iesniegts  izvērtēšanai CFLA, un vēlreiz 2018. gada 16. februārī atkārtoti iesniegts izskatīšanai, pēc apstiprināšanas ar nosacījumiem. Šobrīd ticam un ceram uz gala apstiprinājumu.

Projektā paredzētajiem darbiem “Liepājas Svētās Trīsvienības katedrāles fasādes un torņa fasādes atjaunošana;  logu, durvju un akmens detaļu restaurācija”, plānots 1 miljons eiro no ERAF, kas ir 85% no kopējā finansējuma. Savukārt pašu finansējums, jeb  atjaunošanas fondā savāktie ziedojumi ir 176 470,00 eiro, kas sastāda 15% no kopējām attiecināmajām izmaksām.

Iespēja ikvienam – ziedojot atjaunot katedrāli
Liepājas Svētās Trīsvienības baznīcas atjaunošanas fonds aicina ziedotājus būt atsaucīgiem arī turpmāk, lai kopīgiem spēkiem varam Liepājas Svētās Trīsvienības katedrāles fasādes atjaunošanas darbus izdarīt līdz galam un plānot citus, gan interjera, gan arī ērģeļu restaurācijas nepieciešamos atjaunošanas darbus arī turpmāk.

Latvijas iedzīvotāji ikdienas dzird aicinājums ziedot – bērniem, dažādu slimību ārstēšanai, dzīvnieku patversmēm, utt.. Tie visi ir ļoti svarīgi, lielākā daļa dzīvībai svarīgi mērķi, absolūti nekonkurējoši mērķi un vajadzības.

Taču ziedojot un atbalstot kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu un atjaunošanu, mēs patiesībā, ziedojam savai nākotnei. Kultūrvēsturiskais mantojums, kāda ir arī Liepājas Sv.Trīsvienības baznīca un ērģeles ir būtiska mūsu kultūras un valstiskās identitātes sastāvdaļa. Ikviens var baudīt šīs neizmērojamās vērtības, kuras mums ir uzticētas un mūsu uzdevums ir par tām pienācīgi rūpēties, lai atsātu nākamajām paaudzēm. Liepājas Sv.Trīsvienības baznīca Latvijas simtgades gadā piedzīvo savu 260. gadadienu! Lai šis gads nes dāvanu katedrālei jubilejā un ar Dieva palīgu un ziedotāju atsaucību varam uzsākt katedrāles fasādes atjaunošanas darbus!

Ziedot iespējams:
Liepājas Svētās Trīsvienības baznīcas atjaunošanas fonds
Juridiskā adrese: Lielā iela 9, Liepāja, LV-3401, Latvija

Reģ. Nr. 40008108234
Bankas nosaukums: AS Swedbank
BIC/SWIFT kods: HABALV22
Konts: LV91HABA0551015229804

Ar norādi: Liepājas Sv.Trīsvienības baznīcas vai ērģeļu atjaunošanai.


Sludinājums

Vārdam vieta
11:26 | 20/03/18
ZIŅOT
(-0)
(15)
+

Paldies Kristīnei ar nesavtīgajām pūlēm glābt Dievnamu! Brīnišķīgi, ka ir tādi cilvēki kā Kristine, kas nevaid kopējā korī, bet ikdienā nodarbojas ar reālām lietām. Paldies Jums, Kristīne!

Jā...
11:31 | 20/03/18
ZIŅOT
(-0)
(11)
+

Lai nu izdotos!

man kauns, patiešām kauns
20:35 | 20/03/18
ZIŅOT
(-4)
(0)
+

Ikviena senā baznīca ir kultūrvēstures mantojums. Tikai visas tik uzkrītoši naudu nepieprasa kā šī. Vai tad pietiekošus līdzekļus nav guvuši ar ziedojumu pieprasījumiem un koncertbiļetēm, kad baznīca (!) rīkoja koncertus kā mūzikas klubs? Nesaskatu neko kopēju šai iestādei ar svētvietu. Visas baznīcas kaut kā cīnās saviem spēkiem, bet šī...., kauna laikam nav. Nepatīkami, ka pašvaldība atbalsta reliģiskās instances, tās nesušas tikai postu. Un daudz naudas saņēmusi šī, it kā baznīca. Vēl vajag? Cik var? Visiem vajag naudu! Baznīczeļļi varētu kaut uz brīdi atrauties no izklaižu rīkošanas baznīcā, un kādreiz Latvijā paceļot pa onkoloģiskajām nodaļām, kurās ir gan pieaugušie gan bērni. Mūsu valstī ir ap 100000 vēža slimnieku!!! Arī viņiem vajag naudu. Varbūt kaut mazliet kauns baznīczeļļiem paliks? Rīkojiet diskotēkas un koncertus, iekasējiet piespiedu maksu (kā jau 'baznīca' to pieprot), bet negaudieties te publiski! Personīgi man ir kauns par jums!

m
10:44 | 21/03/18
ZIŅOT
(-0)
(1)
+

Kā vecās lauku baznīcas pašas saviem spēkiem spēj visu paveikt, bez ziedojumu prasīšanas un maksas ballīšu rīkošanas ? Kur tās dabūn naudu?

nu nopietni?
12:43 | 21/03/18
ZIŅOT
(-0)
(2)
+

es nesaprotu, kadel jaglabj privatam biznesam piederosa eka? kapec visi nemetas kopa un neglaba metalurgu? :)

komentētājam, kuram dikti kauns
16:35 | 22/03/18
ZIŅOT
(-0)
(4)
+

Var jau nokaunēties arī pats. Dievnams, kurā vairākus gadsimtus gājuši un lūguši, pirmkārt, sirdsmieru, nav ne piparbodīte, ne spēļu zāle. Katrs dievnams ir vieta, kur cilvēki ierodas, lai lūgtu - par to pašu sirdsmieru. Tas, pirmkārt. Otrkārt, tādas ērģeles, kādas ir Liepājas Sv. Trīsvienības katedrālē, nevar atrasties klajā laukā, to taču cienītā vai godātais komentētājs, saprot? Un tas ir pilsētas kopīgs kultūras mantojums, ko vajag saglabāt ne tikai apriešanai, apsmiešanai, bet vēl mazbērniem vismaz. Kā reiz, saglabāt to, ko vēl var, un tas prasa finansējumu. Baznīcas nav padomju laika blokmājas, vai neapsaimniekoti koka namiņi centrā. Beigts un nav. Komentētājs būs pamanījis, baznīca ir visai sen celta, un katra tāda simtgadu ilga ēka ar laiku jāremontē. Un vēl, cien. vai god. komentētāj, neviens jau rakstā negaužas, bet izklāsta būtību par to, kādā stāvoklī atrodas dievnams. Par metalurgu, ok, vajag sākt ar jau padomju laikā iznesto naglu utt..

to komentētājai 16:35
18:47 | 23/03/18
ZIŅOT
(-0)
(0)
+

Cienītā, pastāsti, kur lauku baznīciņas dabūn naudu, lai savu baznīcas īpašumu uzturētu kārtībā? 3vienības ēku es uzskatu par klubu esam. ja tā nav, tad kāpēc cilvēkiem, kuriem nav naudas ,ieeja tā saucamajā "dievnamā" ir liegta, kad tur notiek koncerti? Un vai vispār ir ētiski baznīcā rīkot tādas maksas ballītes? Ja tev nav naudas, 3vienības ēkas durvis tev ir slēgtas!
Zinu, ka lauku baznīcās laulību ceremonija ir absolūti pa brīvu. Protams, brīvprātīgi cilvēki noziedo kādu naudiņu baznīcai un mācītājam. Vai arī 3vienības iestādē laulības ir bez maksas, jebšu tur ir noteikta cena? ja nav naudas, tad laulību noslēgšana tur ir liegta? 3vienības iestādē pat bez naudas maka un summiņas samaksas, nedrīkst uzkāpt līdz skatu laukumam. Varbūt var maksu iekasēt par to, ka aizej līdz baznīcas vidum, bet, ja vēlies tādu greznību, kā aiziet līdz otram galam, vajadzētu lielāku samaksu pieprasīt?

Aivis
22:28 | 24/03/18
ZIŅOT
(-0)
(0)
+

Diez kurā kabatā tā naudiņa aizies?

Pievienot komentāru

KOMENTĒT
Es, pievienojot, šo komentāru, piekrītu portāla lietošanas noteikumiem.
* Obligāti aizpildāmie lauki