Lieldienu priekšvakarā portāls ielūkojās topošā daudzfunkcionālā centra "Lielais dzintars" vēderā, lai redzētu, kā no iekšpuses izskatās Liepājai tik nozīmīgā jaunbūve.

"Ekskursiju" kopā ar ģenerālbūvnieka "Merks" pārstāvi un "Lielā dzintara" projekta vadītāju Ivo Brālēnu sākam no pašas augšas – teātrī šo telpu sauktu par šņorbēniņiem. "Lielajā dzintarā" tie atrodas 8.stāvā virs galvenās koncertzāles, kas pati ir piecu stāvu jeb 20 metru augstumā. Šeit jau izvietota visa "mašinērija, kas apkalpos skatuvi" – iekārtas dekorāciju un aizkaru pacelšanai, reflektori (piegādātājs – viena no pasaules augstākā līmeņa specializētajām firmām "Waagner biro Stage Systems").

Nokāpjot pāris stāvu zemāk, ielūkojamies koncertzālē vēlreiz. Te rosās ļoti daudz celtnieku. Skatuve un orķestra bedre ir savās vietās, gar zāles sienām paredzētie balkoni vēl nav redzami, taču kopumā zāles apjomu un plānojumu var skaidri nojaust. Tā izskatās samērīga, ne milzīga, lai gan sēdvietu nebūs maz – 1080.

Aizmugurējā siena jau nokrāsota īstajā tonī. Mazliet krēslainajā, sastatnēm pieblīvētajā telpā izskatās, ka krāsa ir balta. Tāds būs viss lielās zāles interjers, stāsta Brālēns. "Akcents ir uz krēsliem – tie paredzēti dažādās krāsās," zina teikt projekta vadītājs. Iepirkums mēbeļu piegādei tikšot izsludināts tuvāko pāris nedēļu laikā, savukārt teic SIA "Lielais dzintars" valdes locekle Baiba Bože.

Lielo zāli ēkas vienā pusē ietver spirālveida galerija – tā ir vieta, kur koncertu starplaikos uzturēties publikai, skaidro projekta vadītājs. Publikai atvēlēts arī foajē, kas vienlaikus kalpos kā izstāžu zāle.

Pirms ieiet topošajā lielajā zālē, ielūkojamies arī kamerzālē (200 sēdvietas). Tā ir gandrīz gatava, trūkst tikai krēslu. Te ir pavisam cita akustika, nekā galerijā vai foajē – "atbilstoša koncertzālei," saka Brālēns.

Virknē telpu grīdas jau klātas ar skaistu un acīmredzami ne lētu koka parketu, zem kura dažās telpās var manīt arī apkures klātbūtni (par to gādās "Liepājas enerģija"), citur būvnieki parketu patlaban liek.

"Visi materiāli ir tieši tie, kas projektā bija paredzēti," uzsver Brālēns. To pašu viņš saka par slīpajām sienām nelielās telpās būves 3.stāvā, kas paredzētas Mūzikas vidusskolas vajadzībām (skolai atvēlētas telpas arī mīnus pirmajā stāvā) – "esam tikai izpildītāji, viss ir kā projektētājs paredzējis".

Nevar noliegt, sajūta mazliet dīvaina, ja divas no četrām sienām "gāžas". Toties patīkami pārsteidz gaisma, kas plūst iekšā cauri sarkani oranžajiem stikliem – tā ir maiga, viegli zeltaina, nevis spilgti oranža, kā varētu domāt, skatoties uz celtni no ārpuses. Dažās telpas pat šķiet, ka oranžo stiklu ārpusē vispār nav, lai gan ir. Brālēns skaidro, ka tas saistīts ar stikla paketes uzbūvi, kas vai nu kliedē vai nelaiž cauri košo toni. Grūti spriest, kāda būtu sajūta, pavadot te vairākas stundas, bet, pakavējoties īsu brīdi, gaisma nerada diskomfortu.

Pilnībā "iesaiņota" oranžajā ādā koncertzāle būšot līdz jūnijam (pavisam 4600 m2), stāsta Brālēns, ekspluatācijā objekts jānodod 30.jūnijā. Plānots, ka 1.septembrī ēkā darbu sāks E.Melngaiļa Mūzikas vidusskola un Liepājas simfoniskais orķestris (LSO).

Orķestrim atvēlēts viens stāvs – mēģinājumu zālei un telpām dažādām instrumentu grupām, taču, kā LTV sižetā izteicās orķestra valdes loceklis Uldis Lipskis, telpu esot par maz, un LSO administrācija meklēšot sev pajumti "kaut kur "Lielā dzintara" tuvumā". Teiktajam gan nepiekrita bijušais SIA "Lielais dzintars" valdes loceklis Ints Dālderis, norādot, ka tik labu telpu nav "ne Berlīnes Filharmonijas orķestrim, ne Bavārijas Radio orķestrim" un ka "vajadzētu pietikt".

Izstaigājot milzīgo būvobjektu, nerodas iespaids, ka telpu tur būtu ļoti daudz un tās būtu lielas. Arī bāram atvēlētā vieta tāda nav. Tāpat eksperimentiem paredzētā un par "Civita Nova" dēvētā telpa.

Te jāatceras, ka sākotnēji koncertzāles vajadzībām bija plānotas divas ēkas, turklāt nevienā no tām nebija paredzēta vieta mūzikas skolai.

Pēc Brālēna teiktā, bez ģenerālbūvnieka "Merks" šobrīd objektā strādāt vairāk nekā 40 apakšuzņēmēji. Projekta vadītājs piebilst, ka šis nebūt nav "Merks" lielākais objekts – "Lielais dzintars" ir ap 33 miljonus eiro vērts, bet uzņēmumam bijuši arī 100 miljonus vērti projekti.

Finansējumu "Lielā dzintara" būvniecībai piešķīrusi gan Eiropas Savienība, gan Latvijas valsts, gan Liepājas pašvaldība, kas projektā piedalās kā ar pašu, tā kredītlīdzekļiem. No Liepājas domes budžeta līdzekļiem tiek uzturēta arī projekta realizācijas grupa, kas darbu beigs pēc objekta nodošanas ekspluatācijā, un SIA "Lielais dzintars", kas jau 2015.gada otrajā pusē sāks aktīvu saimniecisko darbību. 2014.gadā pašvaldība, galvenokārt darbinieku atalgojumam, piešķīrusi 49,8 tūkst. eiro, šogad – 75,8 tūkst. eiro. Daļa naudas aiziet arī SIA "Lielais dzintars" telpu nomai, bet 4000 eiro piešķirti dizaina koncepcijas izstrādei, nesen rakstīja "Dienas Bizness".

Paralēli būvniecībai sociālajos tīklos un sadzīvē risinās diskusija par "Lielā dzintara" plusiem un iespējamiem mīnusiem. Ieklausoties tajā, kultūras ministre Dace Melbārde dažus izteiktos apsvērumus pat nosūtījusi vērtēšanai Arhitektu un dizaina padomei.

Arhitekte Baiba Tračuma, kas īsu brīdi pastrādāja koncertzāles projektētāja Gīnkes birojā Austrijā, atsaucoties LTV sižetam par "Lielo dzintaru", facebook.com raksta: "Šajā reportāžā par Dzintaru, būtisks ir katrs vārds! Klusi klusi un nejauši pieaug izmaksas... Izrādās, nepietiek visam vietas un – kur ir solītais kristāldzidrais interjers, kas redzams šeit.

Solītā dzintarkrāsas fasāde ir sarkana, baltais interjers ir oranžs... Redzamākās īpatnības ir slīpās sienas un mulsinošas krāsas gaisma. Vairoties no diskomforta iekštelpās, ierīkos spēcīgus dienasgaismas ķermeņus, kas oranžzeltaino toni slāpēs".

Rakstošās arhitektes Indras Ķempes viedoklis: "Ja visa vairāk nekā 10 gadu garā ņemšanās ap šo dārgo projektu rezultāts būs tās ikdienas lietotājs, piemēram, mūzikas skolas audzēknis ar traumētu psihi, tā nekādā gadījumā nav laba arhitektūra.

Kāds būs paredzamais elektrības rēķins par atpakaļgaitas ārišķības slāpēšanu plus kondensēšanu? Ēkā ar stikla ārsienu visu dienu degs dienasgaisma, kurai jākompensē fasādes tonis? Tā ir ačgārna arhitektūra."

Kā redzams, jautājumu netrūkst. Raudzīsim, kādas būs atbildes.

Uzziņa

Daudzfunkcionālais centrs "Lielais dzintars"
Projektētājs: Folkers Gīnke (Giencke & Company)
Ģenerāluzņēmējs: SIA Merks
Kopējā platība: 14 126 m2
Vieta autostāvvietām: ap 5000 m2
Būvniecības līguma summa: 28,29 milj. eiro,
t.sk. Eiropas Savienības finansējums – 12,8 milj. eiro
Pašvaldības budžeta finansējums – 13,88 milj. eiro
Valsts budžeta dotācija pašvaldībām – 1,6 milj. eiro

Līdzšinējās projekta izmaksas (2013. – 2014.g.):
SIA "Merks" (būvniecība) – 16, 41 milj. eiro
"Giencke & Company" (autoruzraudzība) – 0, 97 milj.eiro

Plānotais darbības sākums: 2015.g. oktobris

(Avots: Lielais dzintars, Liepājas dome)

"Lielā dzintara" 2016.gada budžets plānots ap 800 tūkstošiem eiro, no kuriem 60% būs Kultūras ministrijas dotācija profesionālās mākslas pieejamības nodrošināšanai reģionos, pārējais – pašu ieņēmumi (ilgtermiņa un īstermiņa telpu nomas maksas, biļešu ieņēmumi no pasākumiem) un pašvaldības dotācija kultūras funkciju nodrošināšanai.

Ēkas plānotie komunālie izdevumi (ūdens, kanalizācija, apkure, elektrība) gadā – ap 300 000 eiro.

(Avots: Dienas Bizness)