Ziņot redaktoram

Šis teksts tiks nosūtīts portāla administrācijai, lai izlabotu, precizētu vai papildinātu rakstu.

Liepāja – vieta, kur dzima Latvijas Jūras spēki (galerija)


atlikušas 250 zīmes


Liepāja – vieta, kur dzima Latvijas Jūras spēki (galerija) (15) Jūras spēki no sākuma līdz šodienai

Autors: Aigars Prūsis
Otrdienā, 06. novembrī, 2012 | BIRKAS: Jūras spēki , vēsture , Tirdzniecības kanāls , Gaidis Zeibots , Jūrniecības koledža , Karosta
Izdrukāt Ziņot
FOTO: Aigars Prūsis

Liepāja tradicionāli bijusi militāro jūrnieku mājvieta. Te mitusi gan Krievijas impērijas, gan padomju, gan arī Latvijas valsts Jūras spēku flotile.

Ja par Karostas vēsturisko mantojumu un tā ciešo savīšanos ar Krievijas – padomju kara floti rakstīts ārkārtīgi daudz, tad gandrīz nemaz nekas nav zināms par Latvijas Jūras spēkiem, kuri pēc neatkarības atgūšanas dzimuši tieši Liepājā.

Visa sākums

Kad Latvija 1991.gadā atguva savu suverenitāti, jaunās valsts rīcībā nebija absolūti nekā, lai patstāvīgi spētu izveidot armiju, nerunājot par tik ārkārtīgi dārgu ieroču šķiru kā jūras spēki. Aiz loga bija līdzīgi laika apstākļi kā šodien, kad rudenī iesākās jaunās valsts aizsardzības spēki. Jau ritēja spraigs darbs pie nacionālo robežapsardzības spēku izveides, formējās pirmo zemessargu bataljoni, par ko ziņoja lielākie laikraksti. Ja zemessargiem un robežsargiem lielākās galvassāpes sagādāja ieroču, formastērpu un pienācīgu kazarmu trūkums, tad par nepieciešamību aizstāvēt Latvijas krastu un ūdeņus, domāt atļāvās vien neprāši.

Visiem bija skaidrs, ka būs jāgādā arī par gandrīz 500 kilometrus garo jūras robežu, taču no nabadzīgās padomju impērijas izbēgušajai valstij nebija ne savu kuģu, ne rīcībspējīgu spēku, kas spētu pildīt kara flotes un krasta apsardzības funkcijas. Lai arī šodien to daudzi aizmirsuši un varbūt pat nezina, bet pats sākums Latvijas kara flotes atjaunotnei bija 1991.gada 1.oktobrī, kad Liepājas Jūras koledžā tika izveidots Jūras spēku mācību centrs. Tieši tur mācības uzsāka pimie Latvijas jūras robežsargi. Faktiski tā arī bija pirmā Latvijas Jūras spēku apakšvienība.

1992.gadā 10.februārī Liepājā tika izveidota pirmā nacionālā karaflotes kaujas vienība – Jūras spēku divizions, kura sastāvā iekļāva Mācību centru. Pirmais diviziona komandieris bija jūras kapteinis Ilmārs Lešinskis, kurš to vadīja līdz pat 1998.gada aprīlim. Ar 1992.gada 16.martu Liepājas diviziona sastāvā tika iesaistīti trīs bijušie Latvijas PSR zivju resursu uzraudzības kuģi, kurus pašu spēkiem piemēroja krasta apsardzības vajadzībām. Divi no šiem kuģiem bija 34 metrus garie Ribinskā būvētie ''Рыбнадзор'' klases kuģi (nr.102 "Spulga" un nr.103 "Komēta"). Kopumā jaunajā kara flotē tika ieskaitīti četri kuģi un divi pa jūru kuģošanai neparedzētu kuteri.

Tā paša gada 11.aprīlī uz pirmā izremontētā Latvijas karakuģa ar borta numuru 101 (vēlāk – KA-04), kuram tika dots nosaukums “Sams”, tika pacelts Latvijas kara flotes karogs. "Sams" būvēts 1974. gadā, un par kara kuģi to varēja nosaukt vien lielākie Latvijas patrioti vai cilvēki ar īpaši apdāvinātu fantāziju.

Savās atmiņās par šo notikumu admirālis Gaidis Andrejs Zeibots pauda sekojošo: “Bija vējaina diena, stipri lija. Izjūtas bija dīvainas. Tas bija ievērojams pārdzīvojums, jo pāris mēnešu laikā bija izdevies sagatavot no Zivju inspekcijas pārņemtos trīs kuģus un apmācīt apkalpes, lai varētu pacelt karogu. Bija gandarījums.”

Un patiesi. Lūkoties uz savas jaunās flotes pirmo kuģi atnāca simtiem, varbūt pat vēl vairāk liepājnieku, kuri spītējot drēgnajam laikam, stāvēja kanālmalā. Pats būdams skolnieks devos lūkoties uz nebijušo notikumu tieši blakus Tramvaju tiltam, kur stāvēja mūsu atjaunotās valsts pirmais karakuģis – pelēks, ar nedaudz sabuktētiem sāniem, koka dēļu klāju. Kuģa aizmugurē bija uzstādīts trīskājis uz kura atradās melns ložmetējs. Tā bija pirmā reize, kad tā īsti bez bailēm varēju aplūkot tik draudīgu ieroci, karavīrus un kara kuģi. Uzreiz arī pamanīju toreizējo Aizsardzības spēku komandieri pulkvedi Daini Turlaju, kura skaistais formastērps bija kas īpašs. Bija arī nojaušams, ka mūsu jaunajiem aizsardzības spēkiem trūkst pilnīgi visa. Virsnieki stāvēja bez virsnieku cepurēm, bet jūrniekiem nācās izlīdzēties ar tumši zilām beretēm. Svinīgo 1992.gada 11.aprīļa pasākumu vēl neaizmirstamāku padarīja kāds sirms kungs, kurš brašā balsī uzrunāja jūrniekus un atnākušos. Tas bija Hugo Legzdiņš, zemūdenes "Ronis" bijušais komandieris. Toreiz vēl neko par šo latviešu jūras virsnieku nezinājām.

Kopš tā laika 11.aprīlis tiek uzskatīts par Latvijas Jūras spēku atdzimšanas dienu.

No 1992.gada 20.maija tika uzsākta Latvijas jūras robežas kontrole, kuru veica trīs jau pieminētie kuģi, kuru borta numuri bija: 101 (''Sams''), 102 (''Spulga'') un 103 (''Komēta''). Visi kuģi bija bruņoti ar ložmetēju un komandas strēlnieku ieročiem. Liepājā šie kuģi tauvojās aptuveni pie Vecajiem kapiem Kaiju ielā, jo Liepājā vēl bija Krievijas kara flote. No 1994. gada "Komēta" tika pārdislocēta uz Ventspili.

No trim Latvijas flotes pirmajiem kuģiem vairs palicis tikai viens – "Komēta", kam vēlāk Krasta apsardzes sastāvā tika piešķirts borta numurs KA-03. Kuģis 2007.gada 10.aprīlī tika nodots Jaunsardzei, lai turpmāk kalpotu kā jungu bāzes vieta. Līdz ar to ir cerības, ka šo kuģi saglabās nākošām paaudzēm kā uzskatāmu vēstures liecību. Otrs šīs klases kuģis KA-02 "Spulga" 2000.gadā nogrima pie Zviedrijas krastiem, savukārt KA-04 "Sams" jau 1998.gada 28.martā tika nolaists flotes karogs. Pēc kā to kuģu remonta rūpnīcā "Tosmare" sagrieza.

Sākas nebeidzamo pārmaiņu laiki

Ar 1993.gada 1. decembri Jūras spēku Dienvidu rajonam (Liepājai) pievienoja Ventspils 7. Robežsargu bataljonu uz kā bāzes izveidoja Krasta apsardzes bataljonu, kura dislokācijas vieta faktiski palika Ventspilī. Tajā vēl papildus iekļāva vienu rotu un divus vadus no Liepājas 6.Robežsargu bataljona. Šī reorganizācija jūtami palielināja Jūras spēkus, tomēr vēlākās reorganizācijas un pārmaiņas Jūras spēku personālu atkal mazināja.

Jāatgādina, ka deviņdesmito gadu vidū Robežsargu brigāde atradās Aizsardzības ministrijas padotībā, un bija lielākā bruņoto spēku vienība. Saskaņā ar vispārpieņemtajām Eiropas normām, robežsargus nodeva Iekšlietu ministrijas pārraudzībā un, lai saņemtu Eiropas atbalstu, nostiprinot Eiropas Savienības ārējo robežu, zem Robežsardzes izveidoja savu kuģu vienību ar visai lielu peldlīdzekļu floti, kas pēc būtības nozīmēja, ka tiek veidota Jūras spēku Krasta apsardzes dienestam paralēla struktūra.

Uzziņa
1994.gada oktobrī no 6599 Latvijas Republikas Aizsardzības spēku militārpersonām Jūras spēkos dienēja 962 cilvēki. Tas ir līdz šim lielākais skaits, kāds līdz šim bijis Latvijas kara flotē. Lietuvas Jūras spēkos 1994.gadā dienēja 480 militārpersonu, bet Igaunijā tikai 100 cilvēku. Saskaņā ar Jūras spēku attīstības koncepciju, kura, lai kā arī toreizējie komandieri negrib atzīt, balstijās uz padomju flotes struktūras izpratni, noteica, ka Jūras spēkiem faktiski bija nepieciešamas 1405 militārpersonas. 

Mazās Latvijas flotē bija visai liels kuģu skaits – uz 1994.gadu bija 19 kuģu un kuteru, kamēr Lietuvā un Igaunijā tikai pa sešiem. Tai pašā laikā lielākais ugunsspēks bija Lietuvas pusē, jo tās rīcībā bija 1992.gada novembrī nonāca divi projekta 1124m "Albatros" mazie pretzemūdeņu kuģi (pēc padomju klasifikācijas tā saucamā "Griša III" klase) –72 metrus garās fregates F11 ''Žemaitis'' un F12 ''Aukštaitis''.

Starp citu, tieši šo kuģu dēļ reiz notika kāds delikāts atgadījums starp abām kaimiņvalstīm, ko ne latvieši, ne lietuvieši neafišē. Proti, deviņdesmitajos gados Lietuva vienu no savām fregatēm ievietoja Liepājas kuģu remontbūves rūpnīcas dokā Roņu ielā, lai labotu dzinējus. Informēt saskaņā ar diplomātisko praksi par karakuģa ienākšanu Liepājā gan lietuvieši piemirsa un, ieraugot pie savas bāzes žoga citas valsts karakuģi, Latvijas militāristi neslēpa izbrīnu...

Nezināmie kuģi

Katras valsts Jūras spēku pamats, neskaitot pašus jūrniekus, protams, ir kuģi. Tā kā Latvijai dažādos ceļos iegūti militārie kuģi bijuši krietnā skaitā, par to gaitām nāktos rakstīt veselu grāmatu. Taču šoreiz izvēlējos interesantākos kuģus par kuriem, iespējams daudzi lasītāji nemaz nav dzirdējuši.

1993.gada 12.janvārī tika sākta Jūras spēku Centrālā rajona izveide, jo no Zviedrijas Krasta apsardzes 1993.gada februārī JS Centrālais rajons saņēma pirmo krasta apsardzes kuteri KA-01 (Zviedrijā – Kbv 244), kam piešķīra “Kristapa” vārdu. Ar šo brīdi Jūras spēki faktiski pieteica savu klātbūtni Rīgā. Vēlāk tika saņemti šā paša krasta apsardzes tipa kuteri KA-06 “Gaisma” (Zviedrijā – Kbv 249), KA-09 “Klints” (Zviedrijā – Kbv 250), KA-07 ”Ausma” (Zviedrijā – Kbv 260) un KA-08 “Saule” (Zviedrijā – Kbv 256) un visi šīs klases kuģi sāka nest "Kristapa" klases nosaukumu. 

Bez pieminētajiem kuģiem JS rīcībā bija kuteri un kuģi, kurus mūsdienās būtu grūti iedomāties kā modernu Jūras spēku sastāvdaļu. Proti, Latvijas jūrnieku rīcībā bija reida kuteris KA-12 "Granāta" (projekts "Аист 1398), kuru citādi kā par finiera laivu būtu grūti nodēvēt. Ko šāds peldlīdzeklis varēja darīt kara flotes sastāvā, grūti izdomāt. 1992.gadā Jūras spēkiem tika nodots projektā "1896 БФ" 1970. gadā būvētais kuteris A-101 "Gefest", ko pārsauca par ūdenslīdēju kuteri A-51 "Līdaka". Vēlāk no Polijas flotes tika saņemts dāvinājums: H-300 klases ostas velkonis H-18, kam deva vārdu A-18 "Pērkons". Visi šie kuģi, ja tos par tādiem varētu nosaukt, valsts aizsardzībai kalpoja gaužām formāli.

Viena no interesantākajām epizodēm Jūras spēku vēsturē ir kāds mazāk zināms fakts – bruņukuteris KA-05 "Gauja". Šī kuģa stāsts varētu saukties tāpat kā pazīstamais latviešu seriāls – "Neprāta cena". Pētot atrodamos izziņas materiālus, noskaidroju, ka līdz 1991.gada ziemai Rīgas ostā bāzējās Otrā pasaules kara laikā – 1944. gadā – būvēts projekta "пр 161" bruņukuteris – artilērijas monitors, kas agrāk piederēja padomju laiku varenai militarizētai sporta iestādei ДОСААФ. Formāli uz šāda tipa kuģiem bija divi leģendāro padomju tanku T-34 grozāmie torņi ar lielgabaliem. Viens priekšā, otrs aizmugurē. Cik noskaidroju, tad uz  "Gaujas" aizmugurējais lielgabals bija demontēts jau padomju okupācijas periodā. Kuģis tika izmantots ūdenslīdēju vajadzībām.

No vairākiem avotiem dzirdēts, ka kuģis esot bijis darba kārtībā, taču atceros 1991.gada publikāciju toreizējā laikrakstā, ja nemaldos "Neatkarīgā Cīņa", kurā bija aprakstīta Latvijas karoga uzvilkšana uz kuģa un tā transportēšana uz iespējamo remonta vietu. Tāpēc, subjektīvi spriežot, visticamāk, ka kuģis nav bijis darba kārtībā. Visiem zināmo spiedīgo materiālo apstākļu dēļ bez kuģiem esošie Latvijas militāristi nolēma kuģi pārbūvēt un nodot topošo Jūras spēku rīcībā. Remonta laikā kuģim esot uzlikti ģeneratori, mēģināts to atvieglot, noņemot daļu bruņējuma – komandtiltiņu, kurš esot svēris turpat 15 tonnu. Taču kā mēļoja zinātāji, šāda tipa bruņukuteri pēc svara samazināšanas, zaudē arī iegrimi un līdz ar to tie zaudē stabilitāti manevrēšanas laikā. Līdz ar šo pagalam nepārdomāto pārbūvi, neglābjami tika zaudēts arī vēsturisks objekts, jo kā izrādās šāda tipa bruņukuteri ir saglabājušies tikai dažos eksemplāros. Konkrēti bruņukuteris "Gauja" Otrā pasaules kara laikā esot aktīvi piedalījusies karadarbībā PSRS Baltijas Kara flotes sastāvā pie Viborgas.

Lai vai kā, šim kuģim būtu bijis jāstāv muzejā, nevis tas jāpārbūvē. Rezultātā "Gauja" Jūras spēku sastāvā nekādus uzdevumus nepildīja un kā pastāstīja kāds atvaļinātais virsnieks, bruņukuģi 1995.gadā  norakstīja un izmantoja kā mērķi šaušanas mācībām.

Kuģi, kuri sargāja Latvijas ūdeņus

Atšķirībā no Lietuvas, kura savus Jūras spēkus sāka formēt ļoti nopietni uzreiz pēc neatkarības atgūšanas, mūsu spēki kara flotes faktisku statusu ieguva tikai tad, kad 1994.gadā stājās ierindā stājās pirmie divi īstie kara kuģi no bijušās Austrumvācijas krājumiem – Vācijas valdības dāvātie 56 metrus garie projekta 89.223 "Kondor II" klases mīnu traleri.

Pirmais kuģis – "Kamenz", kas Latvijā pārtapa par M-01, būvēts 1971.gadā VDR, Volgastā, kuģubūves uzņēmumā "VEB Peenewerft" un ieskaitīts flotē kā apmācību kuģis ar bāzēšanos vietu Parovā (Vācija). Pēc tam 1981.gadā kuģis ieskaitīts mīnu traleru flotē, bet tā paša gada decembrī ieskaitīts rezervē. 1990.gada 3.oktobrī abu Vāciju apvienošanās dēļ kuģis tika izslēgts no flotes, jo jūras spēku pienākumus pilnībā uzņēmās Rietumu Vācijas flote.

Otrs kuģis – "Röbel", kas Latvijā tapa par M-02, būvēts turpat- – "VEB Peenewerft". M-02 bija arī pirmais Latvijas kuģis, kurš tika apbruņots ar klāja ieročiem. 1994.gada vasarā Polijas ostas pilsētā Gdiņā kuģim tika uzstādīti lielkalibra ložmetēji – aizmugurē divi vienstobra F-20,  priekšgalā – padomju divstobra zenītlielgabala Polijas prototips ZU-23-2М ar kabīni.

1995.gadā Vācija Latvijai piegādāja vēl vienu "Kondor I" klases traleri, taču tas tika izmantots rezerves daļām.

Abu mīnu traleru mājvieta bija Liepāja, un ilgus gadus tos varēja redzēt Tirdzniecības kanālā.

Kopā ar abiem traleriem 1993.gada jūlijā Vācijas valdība Latvijai piešķīra arī trīs 38 metrus garos ātrgaitas torpēdkuterus – pēc PSRS klasifikācijas tos dēvēja par "205 projektu", NATO apzīmējums –OSA I.

Pēc daļējas pārbūves Jūras spēku ierindā stājās tikai viens 1965.gadā būvētais kuģis – C 734 "Albert Gast", kas Latvijā pārtapa par P-01 "Zibens". 1971. gadā būvētais C 711 "Heinrich Dorrenbach" pārtapa par P- 02 un jau sākotnēji tika iekļauts rezervē. Trešais – C 731 "Otto Tost" – tika izjaukts rezerves daļās.

Standarta aprīkojumā šiem kuģiem aiz stūresmājas uzstādīja cilindriskas konteinertipa palaišanas iekārtas, un to ieroču spēks bija iespaidīgs. Tā kā visi peldlīdzekļi uz Latviju tika atgādāti bez bruņojuma, kuteri savu pamatuzdevumu pildīt nespēja. Un labi vien bija, ka šos arhaiskos kuterus nemēģināja ietiepīgi pielāgot Latvijas vajadzībām. To degvielas patēriņš bija milzīgs, arī apkope izmaksāja ļoti dārgi, un Latvijai nav savas torpēdu darbnīcas.

1995.gada martā Vācija Latvijai piešķīra vēl vienu OSA I kuteri – C 753 "Josef Schares", bet jūnijā C 754 "Paul Wieczorek", kas pirms tam esot ticis piedāvāts Lietuvai, taču pēc dažām ziņām tomēr nodots Latvijai, un ar velkoni nogādāts Liepājā izjaukšanai. 

Ikdienas darba rūķi

Neskatoties uz trūcīgo finansējumu un slikto bruņojumu, Jūras spēki veica savus pamatuzdevumus. Par to liecina kaut vai viens samērā ikdienišķs atgadījums, kad 1996.gada 7.marta vakarā toreizējais Latvijas Jūras spēku Dienvidu rajona komandieris Ilmārs Lešinskis, kurš atradies uz kuģa KA-02 "Spulga", pavēlējis uz Liepājas ostu doties Dānijas zvejas kuģim "Orkama". Jūras spēku patruļa konstatējusi, ka dāņu zvejnieki bez atļaujas Latvijas ūdeņos nozvejojuši 5 tonnas brētliņu. Dāņu kuģim tika uzlikts 2000 ASV dolāru liels naudas sods. Atgādināšu, ka toreiz tā bija vērā ņemama summa.

Dāvids pret Goliātu

1996.gada 15.oktobris iegājis Latvijas vēsturē kā diena, kad latviešu kara jūrnieki ar nožēlojamu tehnisko nodrošinājumu un pilnīgi nepiemērotiem kuģiem centās nepieļaut Krievijas Kara flotes superkuģa – raķešu atomkreisera "Pjotr Veļikij" (Пётр Великий) atrašanos Latvijas ekonomiskajos ūdeņos.

Notikumi risinājušies sekojoši: 1996.gada 15.oktobra pēcpusdienā ap pulksten 18.10 Latvijas Jūras spēku Dienvidu rajona krasta apsardzes ūdenslīdēju kuģis A-51 "Līdaka" Baltijas jūrā Latvijas ekonomiskajā zonā apmēram 23 jūras jūdzes iepretim Liepājas rajona Šķēdei fiksēja ārvalstu karakuģi. Novērošanas gaitā tika konstatēts, ka tas ir 251 metru garais Krievijas kara flotes raķešu kreiseris ar diviem atomdzinējiem "Pjotr Veļikij" Nr.183. Ap pulksten 21.00 krievu kreiserim pievienojās Krievijas kara flotes lielais pretzemūdeņu kuģis ar borta numuru Nr. 702 un velkonis ar borta numuru Nr. 921. 

Lai novērotu Krievijas karakuģu grupu, uz rajonu no Liepājas devās Jūras spēku Dienvidu rajona krasta apsardzes kuģi P-04 "Bulta" un KA-02 "Spulga". Atbalstīt Krasta apsardzes kuģus devās arī mīnu traleris M-01 "Viesturs", kurš tieši ap to laiku atgriezās no NATO mācībām "Cooperative Venture 96".

Interesantākais sekoja vēlāk, kad krasta apsardzes kuģis P-04 "Bulta" mēģināja tuvoties Krievijas karakuģu vienībai, no kreisera "Pjotr Veļikij" tika saņemts brīdinājums: turēties no Krievijas kuģu grupas 6 jūras jūdžu attālumā. Nākamās dienas rītā ap pulksten 11 minētajā rajonā virs Krievijas karakuģu grupas tika fiksētas arī divas Zviedrijas Karalisko Gaisa spēku lidmašīnas. Viena no tām krievu kuģu tuvumā nogāzās ap 13.45. Tika izteikti pieņēmumi, ka uz lidmašīnu pat ticis šauts. Nākamajā dienā no rīta "Pjotr Veļikij" pacēla enkuru un uzņēma kursu uz dienvidiem, visticamāk, lai dotos uz Krievijas flotes bāzi Baltijskā, Kaļiņingradas anklāvā. Tajā pašā dienā Latvijas ekonomiskos ūdeņus pameta arī pārējie krievu kuģi, bet pēc satraukumu pilnām divām dienām divi Latvijas Jūras spēku kuģi kopā ar zviedru kolēģiem uzsāka avarējušās lidmašīnas glābšanas darbus.

Vēlāk noskaidrojās, ka kuģis izgājis izmēģinājuma braucienā pa Baltijas jūru un Latviju tas apdraudēt nemaz nevarēja. Pie tam šie izmēģinājumi krievu milzim beidzās visai nelāgi, jo tieši nedēļu pēc konfrontācijas ar Latvijas Jūras spēkiem, kreisera motortelpā sprāga tvaika katls. Bojā gāja divi matroži un trīs darbinieki, kuri veica kuģa gaitas kontroli. Tomēr 1996.gada rudenī iespaids par šīs kaimiņvalsts milža rosība Latvijas ūdeņu tuvumā bija diezgan nepatīkams. Lai izprastu, cik liels bija šis kreiseris, pietiek pieminēt, ka uz tā dienēja vairāk militārpersonu, nekā bija visu Latvijas Jūras spēku rīcībā. Tas ir – vairāk nekā 650 cilvēku.

Uzziņa: Krievijas Kara flotes Ziemeļu flotes flagmani "Pjotr Veļikij" Nr.099 sāka būvēt 1986.gadā Ļeņingradā (tagad Sanktpēterburga) ar nosaukumu "Kuibiševs", bet tas tika nolaists ūdenī ar nosaukumu "Jurijs Andropovs". Krievijas flotes ierindā stājies 1998.gadā. 

Jūras spēku izaugsmes gadi

1996.gada rudenī tika paziņots, ka tiks veidota kopēja Baltijas valstu jūras spēku eskadru (BALTRON). Bija iecerēts, ka BALTRON galvenie uzdevumi būs radīt pamatu Baltijas valstu jūras spēku ciešākai sadarbībai, sagatavot triju valstu jūras spēku personālu darbam atbilstoši NATO standartiem, koordinēt pasākumus dažādu flotes uzdevumu veikšanai. Taču pirmkārt veikt mīnu meklēšanas un iznīcināšanas operācijas, kā arī civilās meklēšanas un glābšanas operācijas Baltijas jūrā. Lai to veiktu, visām Baltijas valstīm vajadzēja labākus mīnu meklēšanas kuģus.

Lielā diena pienāca 1999.gadā, kad Latvija no Vācijas saņēma 47 metrus garo "Lindau" klases mīnu meklētāju M-03 "Namejs" (agrākais nosaukums Vācijas Federatīvajā Republikā – M 1087 ""Völklingen"). Faktiski šis kuģis ne tikai kļuva par modernāko un lielāko kuģi jūras spēkos, bet arī pildīja flotes flagmaņa pienākumus. No Vācijas tika atgādāts vēl viens šis klases kuģis – M1070 "Gottingen", kas bija būvēts 1958.gadā. Kuģi gan izmantoja rezerves daļām un tā vraks vēl vairākus gadus bija apskatāms rūpnīcā "Tosmare". 

"Namejs", kaut ir diezgan vecs kuģis, jo būvēts tālajā 1960.gadā, Brēmenburgā (Vācija), kardināli mainīja Jūras spēku spējas veikt savus pamatuzdevumus, proti, meklēt un iznīcināt mīnas. Līdz ar Latviju pie šādiem kuģiem tika arī Lietuva un Igaunija.

2001.gadā Latvija no Norvēģijas iegādājās divus 36 metrus garos "Storm" klases patruļkuģus – P- 03 "Linga" (Norvēģijā – P 979 "Gnist'') un P- 02 "Lode" (Norvēģijā – P 972 ''Hvass''). Lai arī šie kuģi bija nelieli, to ugunspēks bija iespaidīgs. To bruņojumā bija divi "Bofor" tipa lielgabali- 76mm priekšā un L70 40mm lielgabalus aizmugurē. Kuģi sevi ļoti labi apliecināja un faktiski uz to brīdi tiem nebija labāku analogu, tādēļ Latvijas floti papildināja ar vēl vienu – P-01 "Zibens", savukārt norvēģu piešķirto P 973 ''Traust'', kas bija paredzēts rezerves daļām, Latvijā pārbūvēja un bez priekšējā lielgabala tas kalpoja kā P-04 "Bulta". Jāpiebilst, ka tādi paši kuģi nonāca arī lietuviešu flotē.

2001.gads nesa arī citas lielas izmaiņas flotē. Atbilstoši grozījumiem LR Likumā par Nacionāliem bruņotiem spēkiem cilvēku meklēšanas un glābšanas dienesta funkcijas no Latvijas Jūras administrācijas pārņēma Jūras spēki. Tāpēc Krasta apsardzes rīcībā nonāca Jūras administrācijas SAR (Search And Rescue) dienesta vajadzībām 1996.gadā Somijā būvētais 23 metrus garais loču un glābšanas kuģis, kam deva nosaukumu KA-14 "Astra".

Tā paša gada 5.septembrī septembrī ar Norvēģijas atbalstu Liepājā svinīgi tika atklāta Baltijas valstu ūdenslīdēju skola. Skolas vajadzībām uzbūvēja Baltijas jūras reģionā modernāko mācību kompleku ar ūdenslīdēju apmācību baseinu.

2003.gadā Latvija no Norvēģijas ieguva 65 metrus garo "Vidar" klases mīnu licēju "Vale" N-53, ko pārsauca par A-53 "Virsaitis". Līdz pat šim laikam šis ir Jūras spēku lielākais kuģis.

"Virsaitis" būvēts 1978.gadā, Norvēģijā. Atšķirībā no Lietuvai piegādātā kuģa N-52 "Vidar", "Virsaitis" bija apbruņots tikai ar vienu 40mm "Bofors" lielgabalu, kurš atrodās kuģa priekšgalā. Tikai 2012.gada vasarā uz kuģa uzstādīja otro 40mm lielgabalu – pakaļgalā.

Latvijā kuģis vairs nepilda savas pamatuzdevumus – mīnu izlikšanu, bet pilda apgādes un štāba kuģa pienākumus, neskatoties, ka pirms saņemšanas 2003. gadā Norvēģijā pilnu apmācības kursu izgāja vesela mīnu kuģa komanda.

2004.gadā Latvija ieguva vēl vienu kuģi. Šoreiz 59 metrus garo A-90 "Buyskes" no Nīderlandes, kam Latvijās deva nosaukumu "Varonis". 1973.gadā būvētais kuģis apgādāts ar trīs dīzeļdzinējiem, kas ar elektrību apgādā galveno dzinēju. Tas ļauj kuģim darboties ļoti klusi, kas nepieciešams hidrogrāfiskajiem darbiem. Latvijā šis kuģis pilda Krasta apsardzes štāba un apgādes kuģa pienākumus. 

Atzīmējot kara flotes 85.dzimšanas dienu un sagaidot 2004.gadu,  Jūras spēki jau varēja lepoties ar 18 kuģiem, no kuriem 8 bija apbruņoti ar klāja ieročiem. Flotē dienēja gandrīz 800 cilvēku: 123 virsnieki, 326 instruktori, 260 obligātā dienesta matroži un 64 civilie darbinieki.

Jūras spēki pārtop par modernu Eiropas floti

Viena no zīmīgākajām dienām Jūras spēku vēsturē nenoliedzami ir  2005.gada 24.augusts, kad valdība noslēdza vienošanos par piecu 52 metrus garo "Alkmaar" klases mīnu meklētāju iepirkšanu Jūras spēku vajadzībām. Šī gandrīz 60 miljonu eiro darījuma rezultātā Jūras spēku rīcībā nonākuši 5 labi mīnu meklētāji, kādus joprojām izmanto virkne jūras valstu- Beļģija, Francija, Nīderlande un Pakistāna.

Vairāku gadu garumā Liepājā svinīgi tika sagaidīti 1984.gadā būvētie M-04 "Imanta", M-05 "Viesturs", M-06 "Tālivaldis", M-07 "Visvaldis" un M-08 "Rūsiņš". Diemžēl, pēdējie kuģi līdz Latvijai atceļoja diezgan nepatīkamu pieskaņu. Tika lēsts, ka Latvijai nemaz tika daudz mīnu meklētājus nevajagot, savukārt kuģu apkopei paredzētā dokumentācija no holandiešiem bija jāiegādājas par atsevišķu samaksu. Valdība pat mēģināja atbrīvoties no M-08 "Rūsiņš", kad tas vēl atradās Holandē, taču kuģis laimīgi nonācis kara jūrnieku gādībā, un kopā ar pārējiem četriem "Alkmaar" klases līdziniekiem patlaban atrodas Liepājā, Tirdzniecības kanālā. 

Uzziņa: Līdz ar "Alkmaar" klases mīnu meklētāju iegādi, "Lindau" klases mīnu meklētājs "Namejs" M-03 tika nodots Liepājas Jūrniecības koledžai kā mācību kuģis, un apskatāms Vecās ostmalas promenādē, iepretīm viesnīcai "Royal Fontain".

Par atjaunoto Jūras spēku svarīgāko dienu droši var nosaukt 2007.gada 21.decembri, kad Aizsardzības ministrijas un "Rīgas kuģu būvētava"  parakstīja jaunu patruļkuģu būves un piegādes līgumu. Jūras spēku rīcībā pirmo reizi kopš 1926.gada nonāk pilnīgi jauni tieši Latvijai būvēti kuģi. Bez tam tie ir unikāli 25 metrus gari un 13 metrus plati "Swath" (Small Water Area Twin Hull) tipa daudzfunkcionāli kuģi, no kuriem P-07 "Viesīte" tika būvēta Latvijā, savukārt P-05 "Skrunda" un P-06 "Cēsis" tapa Vācijā, uzņēmumā "Abeking & Rasmussen". Visi kuģi nesīs "Skrundas" klases nosaukumu.

Neskatoties uz to, ka šie daudzfunkcionālie kuģi pamatā pildīs glābšanas un patrulēšanas darbus, visus patruļkuģus paredzēts apbruņot, taču ar kādiem ieročiem, militāristi nesteidz izklāstīt. Vien zināms, ka pagaidām uz "Skrundas" klases patruļkuģiem iespējams izvietot divus 12,7 mm "Browning" ložmetējus.

Svētkus sagaidot

Sagaidot Lāčplēša dienu, Latvijas krastus sargā maza, mobila un daudzprofila Jūras spēku flotile, kuras rīcībā ir sakaru līdzekļi, kuģi un bruņojums, par kādiem pat pirms desmit gadiem bija grūti iedomāties. Un tieši Liepājai ir gods vispilnīgāk turpināt Latvijas kara jūrnieku tradīcijas, gan vēsturiskā kontekstā, gan ikdienas darbos, neskatoties uz to, ka Karosta maz atgādina par reiz tik dižo un spilgto Latvijas kara flotes mantojumu. Lai arī Latvijā vairs nav obligātā militārā dienesta, valsts regulāri atgādina par Jaunsardzes lielo lomu, kuras uzdevumi ir audzināt jauno maiņu armijai un flotei. Taču dažādu iemeslu dēļ jūrniecības gars Liepājā kļuvis visai vārgs, nerunājot nemaz par tradīcijām, kuras te izkopa un ieviesa kara jūrnieki. Neskatoties uz to, ka Liepājas pusē dzimis pirmais Latvijas kara flotes komandieris Arčibalds Keizerlings, šā vīra vārds lielākoties zināms vien vēstures entuziastiem. Un tikmēr latvisko garu nesargā pat vienīgajā Liepājas mācību iestādē ar jūrniecības novirzienu, savukārt militārās iemaņas uz kuģa jaunsargi var apgūt tikai Rīgā. Arī skaļi deklarētais muzejs uz kara kuģa "Namejs" tā arī nav tapis, kas liek aizdomāties, ka pret savām tradīcijām izturamies pārlieku vieglprātīgi.

Uz Jūras spēku karoga zelta diegiem izšūta devīze – "Mūs vieno Latvijas svētais vārds". Šķiet, tam vajadzētu izteikt visu. 



Attēli:

Patruļkuģis P- 06

Sludinājums

??????????????????????
17:58 | 08/11/12
ZIŅOT
(-1)
(0)
+

"Оставайтесь на своих местах, а я останусь на своём", - произнёс по радио Карлис Улманис, успокаивая народ, когда в Латвию вошли советские войска. Не пора ли и господину Домбровскису произнести эту фразу, уступая независимость Латвии Брюсселю?

?????????????????????????????????
17:59 | 08/11/12
ZIŅOT
(-0)
(0)
+

"Оставайтесь на своих местах, а я останусь на своём", - произнёс по радио Карлис Улманис, успокаивая народ, когда в Латвию вошли советские войска. Не пора ли и господину Домбровскису произнести эту фразу, уступая независимость Латвии Брюсселю?

?????????????????????????????????
17:59 | 08/11/12
ZIŅOT
(-0)
(0)
+

"Оставайтесь на своих местах, а я останусь на своём", - произнёс по радио Карлис Улманис, успокаивая народ, когда в Латвию вошли советские войска. Не пора ли и господину Домбровскису произнести эту фразу, уступая независимость Латвии Брюсселю?

?????????????????????????????????
17:59 | 08/11/12
ZIŅOT
(-0)
(0)
+

"Оставайтесь на своих местах, а я останусь на своём", - произнёс по радио Карлис Улманис, успокаивая народ, когда в Латвию вошли советские войска. Не пора ли и господину Домбровскису произнести эту фразу, уступая независимость Латвии Брюсселю?

Edijs
19:13 | 10/11/12
ZIŅOT
(-0)
(0)
+

Kāds Ulmanim sakars ar Jūras spēkiem?

?????????????????????????????????
18:00 | 08/11/12
ZIŅOT
(-0)
(0)
+

"Оставайтесь на своих местах, а я останусь на своём", - произнёс по радио Карлис Улманис, успокаивая народ, когда в Латвию вошли советские войска. Не пора ли и господину Домбровскису произнести эту фразу, уступая независимость Латвии Брюсселю?

dr.why?
18:12 | 08/11/12
ZIŅOT
(-0)
(2)
+

Lieliska izziņa.Pat savādi,kāpēc Liepāja tik maz izrāda,ka ir Latvijas jūras spēku galvaspilsēta?

dr.why?
18:12 | 08/11/12
ZIŅOT
(-0)
(0)
+

Aizver muti!

??????????????????
16:45 | 09/11/12
ZIŅOT
(-0)
(0)
+

Aizsedziet muti! Tie, kas nezina vēsturi Ulmani un viņa draugs - pastu ......

ррриииииддддд
16:56 | 09/11/12
ZIŅOT
(-0)
(0)
+

Одна из самых спорных личностей в истории Латвии — президент Карлис Улманис, чья личная жизнь вызывала различные догадки, а исследователь Виестурс Авотс даже доказывает, что этот выдающийся государственный деятель имел нетрадиционную сексуальнуюориентацию. http://www.ves.lv/article/193072

ррриииииддддд
16:57 | 09/11/12
ZIŅOT
(-0)
(0)
+

Одна из самых спорных личностей в истории Латвии — президент Карлис Улманис, чья личная жизнь вызывала различные догадки, а исследователь Виестурс Авотс даже доказывает, что этот выдающийся государственный деятель имел нетрадиционную сексуальную ориентацию. http://www.ves.lv/article/193072

Edijs
19:12 | 10/11/12
ZIŅOT
(-0)
(0)
+

Savadi,kapec portāls ļauj rakstīt tādus slimus komentārus?

Visvaldis
20:09 | 10/11/12
ZIŅOT
(-0)
(2)
+

Ļoti interesants un izzinošs raksts.

KAMAZS
19:41 | 19/01/13
ZIŅOT
(-1)
(0)
+

Labs raksts,bet daudz nepatiesu stastu. Es dieneju uz KA_02 Spulga no 1994-1997g.g. Un kautka neatminos ka Ļešijs butu bijis uz kuģa kad mes aizturejam to Dāņu zveinieku. Viņš to zvejas kuģi sagaidija krasta. Un ar Pjotrs Veļikijs ir sagrozits bišķiņ. Uz to lidmašinu ir tiešam šauts bet krievija pasniedza to ka viņi veica izmeginajuma šavienu un taja bridi virs šaviena viļņa trapijas Zviedru izluk lidmašina. Pec lidmašinas notriekšanas mes meginajam glābt lidotajus(kas palicis no viņiem) bet krievijas kuģi kas apsargaja Pjotrs Velikijs to vietu aplenca ,nolaida savus udenslidejus ,savaca visus pieradijumus un kopa ar Pjotrs Velikijs aizvacas prom. Kad meginajam veikt glabšanas darbus mus pabridinaja (visus kuģus) lai netuvojamies tuvak par 6 judze. Taja laika uz Pjotor Velikij kuģa dieneja 2500 cilveku ekipaža. Man liekas ka pat tagat visa Latvijas armija nedien tik daudz cilvek. Isteniba ļoti daudz var pastastit par pavaditiem gadiem Latvijas armija. Bija interesanti un jautri.

es
17:55 | 03/03/13
ZIŅOT
(-0)
(0)
+

Kur ir kāda bilde no A-51?

Pievienot komentāru

KOMENTĒT
Es, pievienojot, šo komentāru, piekrītu portāla lietošanas noteikumiem.
* Obligāti aizpildāmie lauki