Vasarnīcu kvartāls mantojis savu nosaukumu pateicoties tam, ka līdz pat 1912. gadam tajā pastāvēja aizliegums būvēt īres namus. Taču Dzintaru iela 18 ir pierādījums, ka ne visi noteikumi tika ievēroti.

Starp vasarnīcām pamanāma trīsstāvīga mūra ēka, kura būvēta 1903.gadā un ir uzskatāma par pirmo īres namu Liepājas vasarnīcu kvartālā. Sākotnēji tā piederēja labības un linu tirgotājam Josulam, bet jau 1910.gadā ēkas īpašnieks bija R. Trautsolts.

Liepājas latviešu kalendārs vēsta, ka 1940.gadā ēkas īpašnieks bija G. Hozem. Šobrīd nams nav vienas ģimenes īpašums, tas izpārdots pa atsevišķiem dzīvokļiem.

Vēsturnieks Gunārs Silakaktiņš ēkai piešķir neapstrīdamu vērtību: "Bagātīga un ievērojama pirmā mūra ēka šajā rajonā, kura ir ne tikai izcils jūgendstila paraugs, bet izceļas arī ar savu plašo dārzu. "Agrāk dārzam bija liela nozīme ģimenes dzīvē – sestdienas un svētdienas vakaros tika rīkotas vakarēšanas mājas dārzā," stāsta Silakaktiņš. Tika klāti gari galdi, sētu rotāja elektriskās spuldzītes un vakariņas tika pavadītas, klausoties mūzikas skaņuās. "Toreiz cilvēkiem bija ļoti svarīgi saglabāt un kopt šādas ģimenes vērtības," atzīst Silakaktiņš.

Dzintaru iela 18 ir ne tikai pirmais īres nams, bet arī viena no pirmajām jūgendstila ēkām Liepājā. Arhitektūras zinātņu doktors Jānis Krastiņš raksturo celtni: "Tā iztālēm stipri vien atgādina tradicionālās neorenesanses manierē veidotās eklektisma stila ēkas."

Eklektiku raksturo vienmērīgs kompozīcijas ritms un plastiskās apdares piesātinātība.

"Virs vairākām logailēm novietoti dzegas fragmenta formas elementi", skaidro Krastiņš. "Ēkas fasāžu apdarē var atrast veselu virkni līdz ar jūgendstilu modē nākušu būvelementu, ornamentālu motīvu un detaļu. Tie ir apļi un citas ģeometriskas figūras balkonu margās, domīgas maskas, kas noraugās no daļu logailu pārsedzēm un skulpturāli lauru lapu pušķi. Zemāk ap ailu stūriem vijas koku zari," turpina Krastiņš.

"Lapu pušķi apņem arī ieejas durvju ailas augšējos stūrus. Šos pušķus sasaista lokanas līnijas, kas ir vienas no jūgendstila ornamentu klāsta ikonām un konkrētajā gadījumā atgādina arī vijīgus koku zarus.
Gala fasādes trešā stāva lodžiju ierāmē liela aila, kura nedaudz atgādina atslēgas caurumu. Šādas formas ailas arī bija viens no jūgendstila zīmoliem. Šīs detaļas diezgan tieši norāda uz arhitekta Ludviga Melvila radošo rokrakstu."

Runājot par ievērojamiem arhitektiem, jāpiemin arī viens no ēkas kādreizējiem iedzīvotājiem. Pirmā pasaules kara laikā tajā dzīvoja arhitekts Kārlis Edvards Strandmanis ar ģimeni. Šo cilvēku mēdz pielīdzināt arhitektam Paulam Maksam Berči, kurš atstājis ievērojamas sava talanta pēdas Liepājā. Strandmaņa slavenākās projektētās ēkas pilsētā ir Liepājas teātris un Liepājas Jūrniecības koledža.

Uzmanība ir jāpievērš tam, ka tāpat kā liela daļa Liepājas vasarnīcu kvartāla ēku, neskaties uz to, ka ir vēsturiski nozīmīga tomēr nav piedzīvojusi savu restaurāciju un gadu gaitā zaudējusi savu arhitektonisko pievilcību un vērtību.