Arhitekti no visiem kontinentiem izteikuši gatavību veidot Liepājas Karostas attīstības vīziju, raksta laikraksts "Dienas Bizness".

Konkurss ar nosaukumu Ghost Town Challenge ir pirmais SIA Dessert un Liepājas pašvaldības sadarbības eksperiments, meklējot rosinošas vīzijas pilsētvides atdzīvināšanai. Interesi izrādījuši arhitekti no ASV, Krievijas, Eiropas, Brazīlijas, Kanādas, Austrālijas un citām valstīm, DB informēja konkursa rīkotājs, SIA Dessert dibinātājs Lauris Ozols.

Lai gan šis konkurss ir izsludināts kā teorētisks, akadēmisks uzdevums un organizētāji neuzņemas pienākumu vīzijas īstenot, pilsēta tomēr cer iegūt izmantojamas idejas. Tāpēc dots konkrēts uzdevums – radīt arhitektūras vīziju daudzfunkcionālam kultūras centram, kas ietvertu izstāžu zāli, bibliotēku un konferenču centru ar potenciālām izklaides zonām, piemēram, restorāniem, mazumtirdzniecības punktiem. Kontekstā ar šo objektu jāsakārto arī piegulošo teritoriju pilsētplānošanas risinājumi – transporta un gājēju plūsma, infrastruktūra. SIA Dessert gatavo nolikumus arī nākamajiem Liepājas pilsētvides vīziju konkursiem.

Skats no malas
Konkursa balvu fonds veidojas no dalībnieku iemaksām un privātiem ziedojumiem, savukārt ar izziņas materiālu par Karostu palīdzējusi pašvaldība. Pirmajai vietai paredzēta 6000 ASV dolāru liela balva, kopumā godalgotas tiks trīs pirmās vietas un sešiem dalībniekiem solītas veicināšanas balvas.

Lai skatījums būtu radošāks un pavērtu iespēju startēt studentiem, nav noteikti dalībnieku profesionālie kritēriji. Uzvarētājiem solīta arī publicitāte prestižos nozares izdevumos, jo Dessert sadarbojas ar specializētajiem izdevumiem – Architekturjournal Wettbewerbe, NIP Magazine, Salon Magazine, Infinityinner. Darbi dalībniekiem jāiesniedz līdz šā gada 1.decembrim, patlaban vēl notiek dalībnieku reģistrācija. «Jau tagad ir pārsniegts pirmā mūsu rīkotā konkursa dalībnieku skaits,» apgalvo L.Ozols.

DB rakstīja, ka SIA Dessert ir Kurzemes biznesa inkubatora (KBI) uzņēmums, kas pārreģistrēts no Honkongas uz Liepāju. Pirmais konkurss Revival of the Silo pulcēja ap 100 dalībnieku, un tā ideja bija pārvērst pamestu rūpnīcu Ķīnas pilsētā Guandžou. Tagad šajā vietā ir mākslinieku centrs.

L.Ozols ir liepājnieks, tāpēc Karostas vīziju konkursam ir arī emocionāla pieskaņa. Dzīvojot konkrētajā vidē, ir grūti atraisīt fantāziju un saskatīt apslēptu vides potenciālu. Uzaicinot arhitektus un studentus, kuri Latvijā nekad nav pat bijuši, var iegūt lielisku skatu no malas, uzskata konkursa rīkotāji.

Pievelk brutalitāte
Konkursā pieteicies arī Sidnejas universitātes lektors, mākslas zinātņu doktors Adams Jaspers un arhitektūras pasniedzēja no Vācijas Marija Luīze Vundera. Šie dalībnieki konkursa objekta izpētes nolūkā bija speciāli ieradušies Liepājā.

«Mēs meklējam konkursus, kur varētu gūt jaunas, radošas idejas un kur var piedāvāt neparastu, netradicionālu dizainu. Specifisku interesi izraisīja brutālās padomju laika celtnes Karostā,» DB savu interesi pamatoja A.Jaspers. Šis konkurss viņam esot arī kā eksperiments, lai gūtu jaunas idejas studiju programmu izstrādē Sidnejas universitātē. Postsociālisma valstu jaunā ekonomika un attīstība viņu interesējusi jau sen, un konkurss bijusi lieliska iespēja šo Eiropas daļu iepazīt klātienē, ceļojums uz Latviju vienlaikus esot arī neliels piedzīvojums. «Šāda veida konkursi ir labs ideju testēšanas veids,» atzina arī M.L.Vundera, norādot, ka iegūst gan rīkotāji, gan dalībnieki.

Karosta, viņuprāt, ir aizraujoša un svešāda vienlaikus. Izaicinājums ir šo «mežonīgo» vietu iekļaut pilsētvidē, normalizējot to iedzīvotājiem, taču nepazaudējot tās savdabību. Karostas vide ir rosinoša un fantāziju raisoša, taču, lai zīmētu vīziju, vajag iepazīt cilvēkus, kuri tur dzīvo, atzina A.Jaspers. Ļoti nozīmīgs, viņaprāt, ir fakts, ka Karostu par dzīvesvietu izvēlējušies mākslinieki un dzejnieki, lai arī liela daļa iedzīvotāju te pieskaitāmi trūcīgākajam sociālajam slānim. Tāpat jāņem vērā īpatnējie apstākļi, kurus veido gan skaistā, tūrismam piemērotā vide, gan ostas biznesa aktivitātes. «Tas būs ļoti, ļoti aizraujošs eksperiments,» atzina Sidnejas Universitātes lektors.

Smags mantojums
Karosta kā pilsētvide radās XIX gadsimta beigās un XX gadsimta sākumā. 1890.gadā pēc Krievijas cara Aleksan- dra III pavēles uz ziemeļiem no Liepājas pilsētas sākās apjomīga cietokšņa un kara pilsētiņas celtniecība. Tā bija pilnīgi autonoma apdzīvota vieta ar savu infrastruktūru, elektrisko spēkstaciju un ūdensapgādi, baznīcu un skolām. Padomju laikā Karosta bija slēgta teritorija, kas nebija pieejama pat Liepājas civiliedzīvotājiem. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas 1994.gadā padomju militārais karaspēks pameta Karostu.

Tā rezultātā šā pilsētas rajona iedzīvotāju skaits saruka no 25 tūkstošiem līdz sešiem tūkstošiem iedzīvotāju. Daudzas Karostas ēkas – gan vēsturiskās, gan padomju laikā būvētās – kļuva tukšas. Karostā joprojām ir liels skaits pamestu ēku, kas ir daļēji vai pilnīgi nolaistas.

«Pašlaik te ir tikai divas sabiedriskas celtnes – Sv.Nikolaja katedrāle un Virsnieku pils,» nepieciešamību pēc kultūrvides objektiem bijušajā militārajā pilsētiņā, kur pieejamo īpašumu cenu dēļ apmetas daudz jaunu ģimeņu, pamato I.Kalns.

Zīmē arī studenti
Paralēli KBI uzņēmuma aktivitātei Liepājas pilsētplānošanā iesaistījušies arī Latvijas augstskolu studenti. Latvijas Universitātes Telpiskās attīstības plānošanas maģistranti, Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras un pilsētplānošanas fakultātes un Liepājas universitātes studenti kopīgi ar Urbānistikas institūta speciālistiem Liepājā īsteno pilsētvides studiju kursa Apdzīvoto vietu plānošana praktisko daļu. Liepājas pašvaldība nodrošina nepieciešamo informāciju un izpētes materiālus, lai studenti varētu izstrādāt priekšlikumus katra izvēlētās Liepājas teritorijas attīstībai. Ideju prezentācija paredzēta 4. oktobrī.

Studiju darbs būs fokusēts uz pilsētu kopumā, bet īpaši uz pilsētas centram un kanālam piegulošo apkaimi, ietverot jūrmalu un Liepājas ezermalu. Studiju procesā tiks veiktas iedzīvotāju aptaujas, intervijas, atšķirīgo sociālo areālu kartēšana, pilsētvides kvalitātes un funkcionālā izvērtēšana no telpu publiskā lietojuma, kustību, ainavu, sociālo saikņu un aktivitāšu viedokļa. Galvenais pašvaldības ieguvums būs jaunas idejas un «skats no malas», norāda Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks Gunārs Ansiņš.