Ziņot redaktoram

Šis teksts tiks nosūtīts portāla administrācijai, lai izlabotu, precizētu vai papildinātu rakstu.

liepājiņa: 17 dēļi un 4 sijas


atlikušas 250 zīmes


liepājiņa: 17 dēļi un 4 sijas (2)

Autors: Juris Zviedrāns
Sestdien, 30. jūnijā, 2012 | BIRKAS: grāmata liepājiņa , grāmata , pilsētvide , arhitektūra , Elektrons
Izdrukāt Ziņot
FOTO: Egons Zīverts

Tāšu muižas pārvaldnieks Juris Zviedrāns saka: "It kā mēs lepojamies ar Liepāju, tās vēsturi, tajā pašā laikā materiālā kultūra tiek iznīcināta". Kā domājat jūs?..

ELEKTRONS VEIKALA UN BIROJA ĒKA, A. Pumpura iela 5, ARHITEKTS AGRIS PADĒLIS–LĪNS, 2010.
FOTO: EGONS ZĪVERTS
TEKSTS: JURIS ZVIEDRĀNS, Latvijas piļu un muižu asociācijas viceprezidents, Tāšu muižas pārvaldnieks

Pirmo reizi Liepājā ierados kopā ar brāli 1984. gadā pēc tam, kad 17 gadu vecumā izlasīju grāmatu "Liepāja no baroka līdz klasicismam". Izkāpjot no autobusa, lāga nezināju, kurp doties, bet Imanta Lancmaņa uzburtā aina ar labo pēcgaršu tā vien vilināja ienirt Liepājā. Nonākot centrā, drusku vīlos. Nebiju gaidījis, ka grāmatā aprakstītās celtnes būs tā izkaisītas un ieraudzīšu kārtējo Latvijas pilsētu bez vēsturiskā centra, kas toreiz man asociējās ar tirgus laukumu un rātsnamu. Dienu noklīdām, apskatot senās godības drumstalas un pat lāga neizprotot, kas ir redzēts. Viena vieta gan man palika atmiņā. Tā bija Stendera iela ar nepāra numura namiem. Vienstāva ēkas ar stāvajiem divslīpju jumtiem bija tik neparastas, ka neviļus uzdevu sev jautājumu: kāpēc? Tās bija vecas un noplukušas, tomēr izstaroja neizsakāmu auru un cienījamu vecumu. Dažāda stila ārdurvis, logu apkalumi un no «holandiešu» ķieģelīšiem mūrētās ēku fasādes atstāja lielu iespaidu. Tad pirmoreiz ieraudzīju arī ēku A. Pumpura ielā 5.

Nākošā netiešā saskarsme notika 1999. gadā, kad, rakstot studiju darbu par Svētās Annas baznīcas tā saucamo biktssolu, muzeja pagrabā ieraudzīju nokrautas iekšdurvis, kas bija nodotas krātuvei 20. gadsimta 30. gados. Latvijai unikālās 18. gadsimta vidus ozolkoka durvis ar inkrustācijas tehnikā veikto apdari – noputējušas – skumīgi un lēnām izjuka nepiemērotu uzglabāšanas apstākļu dēļ. 2007. gadā tika pasūtīta arhitektoniski mākslinieciskā inventarizācija ēkai A. Pumpura ielā 5. Skan cēli un daudzsološi, jo mūra celtne būvēta 1703. gadā netālu no Jaunā tirgus laukuma. Viss liecināja, ka jābūt kam īpašam. Diemžēl vēlāk izrādījās, šie darbi bija nepieciešami tikai kā ķeksītis, lai legalizētu uzsāktos būvdarbus un saskaņotu projektu. Ēkas struktūra jau bija izjaukta un liela daļa no vēsturiskās substances pārvietojusies uz izgāztuvi. Visvairāk pārsteidza skats bēniņos, kur no baroka stilā apgleznotiem griestu dēļiem, kas vēl saglabājušies lielā daudzumā, bija izveidotas laipas būvgružu izvešanai. Par palīgstrādnieku kultūras līmeni laikam jau nevajadzētu brīnīties. Ko domāt par pārējām šajā procesā iesaistītajām personām? Noskaidrojās, ka gandrīz visu telpu eksponētās sijas apgleznotas. Tik lielā laukumā baroka stilā apgleznota griestu plakne pilsētā vēl nebija konstatēta. Kā Liepājai raksturīgi, uz griestiem bija attēlotas naksnīgas debesis ar mākoņiem, augu vītnes uz striķa, sarkani un zili akanti un lentes tipa ornaments. Nav vairs.

Vēstures izpratne mūsu sabiedrībā ir nedaudz dīvaina. Uz visu jāattiecina pagātnes forma. Ja nu tomēr kas vērtīgs vēl saglabājies, tas ir jāiznīcina vai tam jāatrodas muzejā. Kopš 1984. gada daudz mainījies. Nav vairs vairāku 17.—18. gadsimtu ēku, izmestas vai neatgriezeniski sabojātas izcilas 18. gadsimta un 19. gadsimta sākuma ārdurvis, tikpat kā vairs nav vēsturisko logu un to apkalumu. Par to, kas notiek ēku iekšpusē, nav vērts runāt. Dzīvās vēsturiskās liecības drīz vairs neeksistēs. It kā mēs lepojamies ar Liepāju, tās vēsturi, tajā pašā laikā materiālā kultūra tiek iznīcināta.

No visa iepriekš aprakstītā palikušas tikai četras apskādētas sijas un 17 dēļi [no Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas pieņemšanas dokumentācijas]. Ārēji ēka izskatās kā no jauna būvēta. Ar plastikātu pārklātais jumta segums, nošpaktelētās fasādes un sintētiskais krāsojums rada dīvainu iespaidu. Rietumu pasaulē valdošā tendence, ka vecai ēkai jāizskatās vecai, mūsu sabiedrībai ir sveša. Joprojām lielā cieņā ir plastiskās operācijas, kas iznīcina identitāti, toties izskatās "skaisti".

© V10
Materiāla pārpublicēšanas gadījumā atsauce un saite uz www.irliepaja.lv obligāta.


Sludinājums

l
10:26 | 30/06/12
ZIŅOT
(-0)
(0)
+

Mēs arī vēlamies jums, kuri vienkārši nav darboties.
http://www.gorod.lv/novosti/21...otdelitsya
http://www.vmeste.lv/Taisa.html
http://www.polit.lv/?article=170
www.lateka.com / ... / domoupravlenija-Latvii-uchat ...

Dace
16:26 | 01/07/12
ZIŅOT
(-0)
(0)
+

Diemžēl, bet taisnība... tas, ka elektronā sienas un griesti tika apgleznoti-tas laikam būs vērtība varbūt pēc 200-300..gadiem, mēs nemākam novērtēt šībrīža atklātās vērtības.
MI NAŠ, MI NOVIJ MIR POSTROIM!
Tā ir īpaša spēja saskatīt tajā vecajā skaistumu un unikalitāti, brīnos, ka Agris to nav spējis!

Pievienot komentāru

KOMENTĒT
Es, pievienojot, šo komentāru, piekrītu portāla lietošanas noteikumiem.
* Obligāti aizpildāmie lauki