Ziņot redaktoram

Šis teksts tiks nosūtīts portāla administrācijai, lai izlabotu, precizētu vai papildinātu rakstu.

liepājiņa: Kolāža


atlikušas 250 zīmes


liepājiņa: Kolāža (1)

Autors: Agita Ansule
Sestdien, 17. novembrī, 2012 | BIRKAS: Ūdenslīdēju skola , arhitektūra , pilsētvide , grāmata , grāmata liepājiņa , Uldis Pīlēns
Izdrukāt Ziņot
FOTO: Edīte Bernatoviča

Šajā "liepājiņas" lappusē būve, kurai jau vairāk neka desmit gadu. Tomēr tā vēl joprojām ir viena no Liepājas ievērības cienīgākajām jaunbūvēm.

ŪDENSLĪDĒJU MĀCĪBU CENTRS, Atmodas bulvāris 1, ARHITEKTA U. PĪLĒNA BIROJS, 2001.
FOTO: EDĪTE BERNATOVIČA
TEKSTS: AGITA ANSULE, Liepājas galvenā māksliniece

Fantastisks namiņš klusā, noslēpumainā vietā. Nestandarta namiņš nestandarta vietā – ciešā ūdens tuvumā, koku ieskāvienā. Labu laiku pat nezināju, kas ir šī ēka un kādu funkciju tā pilda. Pirmās asociācijas atsauc atmiņā manas bērnības zīmējumus. Bērnu mākslas skolā pasniedzēji mēdza mudināt mūsu fantāziju, lai mēs projektētu nākotnes pilsētas. Toreiz mēs nebūt nezīmējām milzīgus, stiklotus debesskrāpjus, kas šodien varbūt būtu pirmā doma. Bieži vien fantazējām, balstoties uz mazo pieredzi, tuvāko un izprotamāko vidi – rotaļu pasauli. Nākotnes arhitektūru būvējām mīļāko rotaļlietu formās un līnijās. Spējām uzburt pilsētu kā rotaļlietu kasti – mājas kā lāčus un suņus, skolas kā kuģus, skatu torņus briedēna ragos un gaisa tramvajus vabolītes vēderā. Radījām pasauli, kādu var tikai bērnībā. No turienes mēs visi nākam.

Domāju, ka Ūdenslīdēju mācību centra arhitekts, ja nu ne tik sentimentāli, tad asociatīvā līmenī tomēr izmantojis tos pašus izteiksmes līdzekļus. Atraktīvais, tanī pašā laikā izturētais un nosvērtais ēku krāsojums, kas veido sulīgus līniju ritmus, rotaļīgi apaļie logi kā iluminatori un lakoniskās virsmas, kas papildinātas ar gludām un spožām metāla kāpnēm un kāpnītēm, – tas ir tēlainuma un tehnoloģiju apvienojums. Varbūt tie nav gluži rotaļu kuģi, bet noteikti ir veiksmīgas iztēles, atmiņu un nevainojamas gaumes kolāža.

Nav noslēpums, ka pilsētas daļa, kas atrodas viņpus Kalpaka tiltam, daudziem manas paaudzes liepājniekiem vēl aizvien ir pārsteigumu pilna. Ja parasti tie saistīti ar senāku laika posmu – cariskās Krievijas varenības apliecinājumu arhitektūrā, kas brutāli ieskauts bezpersoniskās padomju daudzstāvu apbūves krampjainā tvērienā, un rada nopietnu diskomfortu estētiskajam latvietim, tad Ūdenslīdēju mācību centra ēkas ir patīkams izņēmums. Tieši to atrašanās vieta – atstatu no dzīvojamiem kvartāliem un privātās apbūves, pasargā tās no nevajadzīgas salīdzināšanas un apspriešanas – patīk / nepatīk, pieņemami / nepieņemami, iederas / neiederas u.c.

Pilnīgā pašapmierinātībā komplekss gozējas Karostas kanāla malā un kā tīrs, dzidra avota ūdens malks sniedz zināmu pozitīvisma devu un cerīgu skatu uz pretrunu pilno rajonu.

© V10
Materiāla pārpublicēšanas gadījumā atsauce un saite uz www.irliepaja.lv obligāta.


Sludinājums

latvieties vulgaris
08:30 | 17/11/12
ZIŅOT
(-0)
(1)
+

...un rada nopietnu diskomfortu estētiskajam latvietim...

laikam neesmu estētisks, bet tikai latvietis-man Karaostas cariskā arhitektūra nesagādā diskomfortu

Pievienot komentāru

KOMENTĒT
Es, pievienojot, šo komentāru, piekrītu portāla lietošanas noteikumiem.
* Obligāti aizpildāmie lauki