Ceturtdien domes sēdē plānots apstiprināt projektu "Dienvidkurzemes piekrastes mantojums cauri gadsimtiem", daļa no kura ir arī madam Hoijeres viesnīcas restaurācija.

Sēdē plānots apstiprināt projekta stratēģiju, lai varētu to iesniegt Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējuma saņemšanai. Kopā ar vēl vienu objektu – koncertdārzu "Pūt, vējiņi!" – madam Hoijeres viesnīcas, līdz šim vairāk pazīstamas kā Pētera I namiņš, restaurācijai divu gadu laikā – 2018. un 2019.gadā – paredzēts tērēt 3 394 476,21 eiro, no kuriem ERAF finansējums ir 2 253 600 eiro un valsts budžeta dotācija – 99 423,53 eiro. Pašvaldības ziņā paliek līdzfinansējums 470 505,88 eiro, kā arī neattiecināmās izmaksas – 570 946,80 eiro.

Hoijeres apartamentu restaurācijas būvprojektu, ko gada un astoņu mēnešu garumā izstrādāja SIA "Arhitektoniskās izpētes grupas" arhitekti Liesma Markova un Artūrs Lapiņš, Būvvalde ir apstiprinājusi, un nu ir cerība arī saņemt ERAF finansējumu.

Būvprojekts visam Kungu kvartālam
Pašvaldība projekta uzraudzību uzticējusi Kungu kvartāla apsaimniekotājam – Liepājas Latviešu biedrības namam ar tā vadītāju Vitu Hartmani. Viņa ir norūpējusies par gaidāmajiem darbiem – tie ir tik apjomīgi, unikāli, sarežģīti un dārgi. Arī būvprojekta izstrāde bijusi ļoti sarežģīta, jo "ir milzīgs projektēšanas apjoms, kurā ietilpst pat būvkonstrukciju restaurācija".

"Bez interjera izmaksām ēkas restaurācija prasīs apmēram divus miljonus eiro," lēš Hartmane.

Būvprojekts izstrādāts visam Kungu ielas kvartālam jeb pagalmam un piecām ēkām. Taču pirmajā kārtā paredzēta tikai Kungu ielas 24 nama jeb Hoijeres viesnīcas restaurācija. Piemēram, folkloras centrs "Namīns" joprojām tiks remontēts pašu spēkiem, bet pamatīgākai restaurācijai jāgaida otrā kārta, saka Hartmane.

Trešajā kārtā plānots pārbūvēt šķūņu ēkas, un daļu pārvērst par biroju telpām, kā arī izveidot ap 120 kvadrātmetrus lielu izstāžu zālu. Savukārt pagalmā būs 17.gadsimta aka, āra pavards, soli un vēsturiskajam laikam atbilstošs apgaismojums.

Trešo kārtu īpaši gaida Kungu kvartāla apsaimniekotāji, jo "mums tur nav telpu, Hoijeres viesnīcā paredzēta vieta tikai muzeja administrācijai," saka Hartmane, piebilstot, ka arī pēc tam, kad tūristiem tiks atvērta Hoijeres viesnīca, Kungu kvartālā turpināsies arī Latviešu biedrības nama rīkotie folkloras un tautas svētki, tirdziņi.

Hoijeres apartamenti un krogs
Ēkai Kungu ielā 24 ir trīs stāvi un kopā tajā ir telpas ap 600 kvadrātmetru platībā. Restaurācijas gaitā nāksies padziļināt un iztīrīt pagrabstāvu, saka Hartmane, jo tā ir vienīgā vieta, kur varēs ierīkot garderobi un sanitāro mezglu. Lai ēka atbilstu visām ugunsdrošības un pieejamības prasībām, tiks ierīkoti pieci pacēlāji!

350 gadus vecajā ēkā atrastas unikālas lietas – apgleznotu 17.gadsimta sienas dēļu paraugi un auduma apdares paraugi kādreizējā viesistabā. Tāpat, otrajā stāvā, kas uzbūvēts 19.gadsimtā, ir saglabājusies viena no oriģinālajām balto podiņu krāsnīm. Pēc atrasto materiālu paraugiem Vācijā un Holandē tiks pasūtītas atbilstošas audumu tapetes, māla grīdas flīzes un krāsns podiņi, gan esošās krāsns restaurēšanai, gan vēl četru krāšņu atjaunošanai. Tāpat tiks atjaunots ēkā iebūvētais manteļskurstenis.

Ēkas būvkonstrukcijas plānots izjaukt, apstrādāt ar antiseptiķiem un atlikt atpakaļ oriģinālajās vietās, jo šobrīd ne viss ir tā, kā bija pēc ēkas uzbūvēšanas.  

Pēc restaurācijas Kungu ielā 24 paredzēts atvērt 17.gadsimta krogu un viesnīcu.

"Pa kreisi atradīsies krogs, pa labi – Hoijeres istabas."

Krogam vajadzētu sākt darboties jau nākamgad, domā Hartmane, tāpēc jau uzsākta operatora meklēšana. Atrast tādu nebūs vienkārši, spriež Hartmane, jo ir jābūt īstam kulinārā mantojuma cienītājam, tādam, kurš spēs atjaunot oriģinālo Hoijeres ēdienkarti.

Viensīcas telpās saimniekos Liepājas muzejs, un tur tiks atvērts Interjera muzejs ar 17.gadsimta pēdējā ceturkšņa holandiešu izcelsmes traukiem, lampām, mēbelēm.

"Tās ir lietas, ko šodien var nopirkt tikai izsoļu namos," saka Hartmane.

Ēkas otrajā stāvā valdīs pavisam cita, 19. gadsimta aura, kad jau ēkā bija iebūvētas tualetes, kad sienas klāja tapetes, nevis līmes un krīta krāsas.

Muzeja apmeklētāju acīm būs paslēpta moderna virtuve pirmajā stāvā, kas apkalpos 17.gadsimta krogus zāli. Tāpat ēkai paredzēta moderna apkures sistēma un ventilācija. Piemēram, balto podiņu krāsnīs būs paslēpti elektriskie sildelementi, bet telpās siltums ieplūdīs caur grīdu.

Tiks izmantots arī ēkas bēniņstāvs – tehnisku iekārtu uzstādīšanai, taču tur simboliski glabāsies arī miltu un putraimu maisi, ko muzeja darbinieki 17.gadsimta tērpos, izmantojot speciālu vinču, transportēs uz pirmā stāva virtuvi. Pagalma pusē būs Hoijeres dārziņš ar dažādiem garšaugiem, bietēm, burkāniem utt.

Šķirstot gatavo būvprojektu, šādas ainas no topošā Interjera muzeja ikdienas zīmē Vita Hartmane.