Mākslīgi radītais valnis, saukts arī par Miljonu kalniņu, kas Liepu ielas posmu atdala no Jūrmalas parka, lietus vai cilvēku darbības rezultātā vienā vietā atkal nobrucis.

Liepu iela ar slaido Krimas liepu aleju abās pusēs ir viena no skaistākajām Liepājas ielām. Daļēji – no Rožu ielas līdz Peldu ielai – šo ielu no Jūrmalas parka atdala mākslīgi uzbērts valnis, tautā saukts arī par Miljonu kalniņu vai Miljonkalniņu.

Šovasar vienā posmā, apmēram pretī Krišjāņa Barona ielai, tas atkal nobrucis uz ietves tā, ka sētnieks jau ar šo "avāriju" vairs galā netiek. Traucēta gan gājēju, gan velosipēdu pārvietošanās pa ne īpaši plato ietvi, bet, galvenais, sabrūk pats valnis, un, procesam turpinoties, var izgāzties arī kāds uz tā augošais koks.

Komunālās pārvaldes sabiedrisko attiecību speciālists Aigars Štāls portālam sacīja, ka "problēma mums ir zināma!"

"Šo parka daļu visos gadalaikos intensīvi izmanto parka apmeklētāji, ziemā to iecienījuši bērni, kas šeit bauda sniega priekus. Diemžēl lielā antropogēnā slodze negatīvi ietekmē kalniņa zemsedzes noturību un atjaunošanās spējas.

2000. gadu sākumā ir veikti aprēķini un deputātiem lūgts finansējums par kalniņa nogāžu nostiprināšanu, taču tas netika piešķirts."

Štāls sola, ka "piesaistot vides speciālistus un ainavu arhitekti, atkārtoti izvērtēsim jaunākās metodes, kā iespējams nostiprināt kalniņa nogāzes, cik tas varētu izmaksāt šobrīd un sagatavosim priekšlikumus un ieteikumus lēmumu pieņēmējiem".

Vēsturnieks Gunārs Silakaktiņš zina stāstīt, ka valnis gar Liepu ielu, kā arī kalniņš Raiņa parkā, kurus kā vienu, tā otru dēvē par Miljonu kalniņu jeb Miljonkalniņu, radušies pēc 1927.gada ekonomiskās krīzes, kad pieauga bezdarbs, un Liepājas pilsētas galvai Leo Lapam radās ideja nodarbināt bezdarbniekus sabiedriskajos darbos, veidojot aizsargvalni gar Jūrmalas parku un kalniņu Raiņa parkā.

Arī arhitekte Silvija Ozola rakstījusi, ka "ap 1926. – 1928. gadu parkā uzbērts smilšu valnis, lai radītu aizvēju. Tautā to sauc par Miljonu kalniņu".