Tikai divi gadi pagājuši kopš muzeja ēkas renovācijas, bet brāķis jau skaidri redzams. Kas un kāpēc noticis, ir zināms. Nezināmais – kas un cik maksās?

Bet jāmaksā būs daudz, saka "Schomburg GmbH&Co" reģionālais pārstāvis Kurzemē jeb, kā viņš pats sevi dēvē, – "māju ārsts" Andrejs Sisenis.

"Ja muzeja renovācijas gaitā būtu lietots pareizais – sanācijas – apmetums, nevis parastais, tas izmaksātu tikai par desmit eiro kvadrātmetrā vairāk. Tagad, lai brāķi izlabotu, esošais apmetums jāņem nost un fasādes remonts jāveic no jauna. Tas jau izmaksās vismaz 70 eiro kvadrātmetrā," saka Sisenis.

Nav tā, ka visa muzeja ēkas fasāde būtu neglābjami sabojāta – galvenās vēsturiskās ēkas piebūve ir "pavisam cita opera", arī cokolstāvs ir renovēts pareizi, tur lietots pareizais apmetuma materiāls, un pat ar neapbruņotu aci nepārprotami redzama atšķirība starp to un fasādes pārējo daļu. Sisenis parāda līniju – apmēram pusotru metru no zemes, kas šķir cokolstāvu un pārējo ēkas sienas daļu: "Te skaidri var redzēt, kur beidzas Reinis un sākas Matīss [Kaudzīte]," pajoko meistars.

Ja cokolstāvs ir tīrs, sauss, un tāds arī paliks turpmākos gadus, tad pārējā siena klāta mitruma pleķiem, vietām ārpusē iznākuši mitruma izskalotie sāļi, un plankumi ir balti. Un tas viss jau divus gadus pēc renovācijas! Diemžēl turpmāk būs vēl sliktāk – pēc pieciem gadiem apmetums vienkārši kritīs nost, to paveiks plaisas, mitrums un sals, muzeja ēkas nākotnes ainu zīmē Sisenis.

Vaina ir diagnosticēta un acīmredzama. Kāpēc būvnieks tik aplami rīkojies? Tāpēc, saka Sisenis, ka projektētājs nebija šo materiālu paredzējis. "Bija divi projektētāji, viens vienai ēkas pusei bija paredzējis sanācijas apmetumu, otrs projektētājs otrai pusei nebija paredzējis nemaz."

Tomēr īstais vainīgais ir pasūtītājs, respektīvi, pašvaldība, kas kategoriski atteicās piešķirt kaut santīmu vairāk, lai renovāciju varētu paveikt kā nākas, uzskata Sisenis.

Būvniecības gaitā ēkas pusei, kurai bija paredzēts sanācijas apmetums, tas uzlikts tikai daļēji, lai varētu pareizi uztaisīt vismaz cokola daļu visai ēkai, stāsta Sisenis.

"Ja tas nebūtu darīts, viss būtu jau nobrucis – ja augša ir tāda, kādu pašreiz redzam, tad apakša būtu vēl trīsreiz sliktākā stāvoklī, jo tur iekšā ir daudz vairāk mitruma, daudz vairāk sāļu."

Pirms mēneša portāls saņēma domes Sabiedrisko attiecību un mārketinga daļas vadītājas Zanes Ģirnes sagatavoto informāciju, kurā bija teikts: "Šobrīd varu atbildēt, ka jau pagājušajā nedēļā muzeja direktore, Komunālās pārvaldes pārstāvji un būvfirmas pārstāvji apsekoja muzeju. Tuvākajās dienās Komunālā pārvalde sagatavos aktu par fiksētajiem bojājumiem un nepieciešamajiem remontdarbiem. Pēc tam akts tiks iesniegts būvfirmā un jautājums par nepieciešamajiem remontdarbiem tiks risināts."

Kad un kā "jautājums" tiks risināts, kā arī kas un cik par to maksās, portālam nākamnedēļ solīja pastāstīt domes priekšsēdētāja vietnieks izglītības, kultūras un sporta jautājumos Vilnis Vitkovskis, kurš šonedēļ ir devies atvaļinājumā.

Portāls jau rakstīja, ka 2012.gada oktobra pēdējā dienā liepājniekus iepriecināja ziņa, ka veikta muzeja "grandiozākā renovācija tā pastāvēšanas vēsturē".

Būvinspekcijas komisija, piedaloties projektētājiem (Ulda Vecvagara "V projekts", "Arhitekta U.Ekšteina firma "ARKA"", SIA "Agroprojekts" Liepājas nodaļa) un būvniekiem – Liepājas uzņēmumam "Vega 1" un Ventspils "Pilsbūvei" – pieņēma ekspluatācijā atjaunoto Liepājas muzeja ēku kompleksu.

Šobrīd ap 70 procentus renovētās muzeja fasādes, kurai pēc pašvaldības oficiāli sniegtās informācijas bija veikta arī hidroizolācija, sanācija un siltināšana, klāj uzburbuši plankumi.

Muzeja renovāciju finansēja gan pašvaldība, gan Eiropas reģionālās attīstības fonds, kopā visi darbi izmaksāja ap pusotra miljona eiro.