Ziņot redaktoram

Šis teksts tiks nosūtīts portāla administrācijai, lai izlabotu, precizētu vai papildinātu rakstu.

Naudu tērēt koku kopšanai, nevis kropļošanai


atlikušas 250 zīmes


Naudu tērēt koku kopšanai, nevis kropļošanai (4)

Autors: Sarmīte Pujēna
Svētdienā, 14. augustā, 2011 | BIRKAS: Uģis Šmits , arborisms
Izdrukāt Ziņot
Arborists darbā.
Arborists darbā.
FOTO: Sarmītes Pujēnas foto
Nostabota liepa pie kādas savrupmājas Liepājā. Arborists darbā. Nekopts kociņš Kalēju ielā, Liepājā. Redzams, ka pirmajā gadā zari nav tikuši apgriezti, tāpēc koks izskatās pēc īsta „mežoņa”. Milzīgā zaru kaudze ir četru pieaugušu liepu sakopšanas rezultāts.

Stādījumi gar ielu malām, publiskie parki un pagalmos augošie koki prasa rūpes un pareizu apiešanos, jo īpaši, kamēr kociņi vēl jauni

Koki, kas pārtapuši civilizētos pilsētniekos, Latvijā un arī Liepājā lielākoties tiek kopti pavisam aplam, uzskata arborists jeb koku kopējs UĢIS ŠMITS, kurš pats šo prasmi un arī atbilstošu sertifikātu ieguvis Nīderlandē.
Lielākoties dominē divi varianti – vai nu koks ir galotņots jeb nostabots, proti, tam nogriezta galotne, bet atlikušo stumbra augšdaļu "rotā" atvašu slota (izplatītākais variants), vai arī tas ir savā vaļā audzis "mežonis", kas nekad nav kopts (mazāk izplatīts variants).

Stabošana – padomju tradīcija
 Par telefona stabiem pārvērstas liepas ir ne tikai padomjlaiku Rīgas tradīcija, kas kā sērga pēc tam pārņēma visu bijušo Padomju savienību, šādus stabus joprojām var redzēt arī Liepājā. Pēc U. Šmita teiktā, pirmo reizi liepas galotņotas pie Ļeņina pieminekļa Rīgas centrā. Pirmskara Latvijā šādi ar kokiem neapgājās, tāpēc arī visi parki, kuri veidoti pagājušā gadsimta sākumā, vēl ir saglabājušies. Eiropā stabošana vienmēr uzskatīta par barbarismu, savukārt Latvijā joprojām tieši šis ir populārākais koku apzāģēšanas paņēmiens, bet tas nozīmē, ka nauda tiek tērēta nevis koku kopšanai, bet kropļošanai.
Nezinātājs teiks – nu, kas tur slikts, gan jau atkal zari ataugs! Speciālistam pavisam cits sakāmais – tā ir nesaimnieciska un kokam kaitīga prakse! Nozāģējot galotni, tiek radīti labvēlīgi apstākļi, lai koks, kurš varētu augt vismaz gadus četrdesmit vai vairāk, aizietu bojā jau pēc desmit,  divdesmit gadiem. Parasti šādi apzāģētam kokam izaug atvašu vainags, kura vidū veidojas dobums. Ar laiku trupe aiziet līdz pat saknēm, un koks ir pagalam. Glābt to nav iespējams. Tātad stabošana ir ne vien neestētisks, bet arī ekonomiski neizdevīgs koku veidošanas paņēmiens.
Tāpēc Eiropā tā nedara, tur katrs koks ir vērtība, tas tiek iegrāmatots un rūpīgi uzraudzīts. U. Šmits paredz, ka tuvāko piecu – septiņu gadu laikā arī Latvijā varētu notikt izmaiņas likumdošanā, kas koku kopšanas praksi vērsīs uz labu. Vēl pirms trim gadiem Latvijā nebija ne speciālistu koku kopšanai, ne arī iespējas iegūt zināšanas par pareizu apstādījumu koku kopšanu. Šobrīd jau ir vairāk nekā četrdesmit arboristi, kuri apvienojušie Latvijas kokkopju jeb arboristu biedrībā.

Veidošana un kopšana
Ja salīdzina koptu kociņu ar nekoptu, tad pirmā augums piecu gadu vecumā būs reizes trīs lielāks, nekā otra. Ko īsti nozīmē kopšana? Vispirms – pareizu stādīšanu, neaizmirstot arī par trim balstiem, kas kociņu pasargās un liks tam augt taisni. Apmēram gadu pēc stādīšanas jāveic pirmā zaru apgriešana. Ja pirmie zari kokam ir 50 cm augstumā, arī pēc desmit gadiem tie būs turpat, jo koks garumā stiepjas, audzējot galotni.
Tātad, ja gribat, lai pirmie zari būtu tikai 2, 50 m augstumā, tad sāciet griezt – vislabāk, kamēr to vēl var izdarīt ar dārza šķērēm. Pamazām jāsāk skeletzaru veidošana. Arboristi teiktu, jādara tā, lai nebūtu birste, bet veidotos viena galotne un vainaga skelets (pamatzari). Koku uzskata par jaunu līdz 20 gadu vecumam, un pirmos piecus sešus gadus tā "frizūra" jāpielabo ik gadu, vēlāk to var darīt retāk.
Sakopt var un vajag arī pieaugušus kokus, kuri dažādu bojājumu rezultātā izauguši ar kroplu vainagu, vairākām galotnēm, kuriem daudz aizlauztu, sausu un bojātu zaru. Šajā gadījumā galvenokārt nepieciešama slimo, nokaltušo, bojāto zaru izzaģēša, ja nepieciesams vainaga pacelšana vai sēdināšana, ko pēc U. Šmita teiktā vislabāk darīt tad, kad koki nav salapojuši. Jānozāģē gludi līdz zara valnītim nevis līdz pašam stumbram, tas veicina ātrāku rētas dzīšanu. Zāģēto vietu nav nepieciešams kaut kā īpaši apstrādāt, kokam ir aizsargmehānisms, tas pats tiks galā. U. Šmits pat norāda, ka zaru vietu aizkrāsošana drīzāk nobeigs koku – zem krāsas slāņa var veidoties trupe, jo tā tāpat kā potziede ar laiku saplaisā un sīkajās plaisās sakrājas mitrums, radot trupei labvelīgus apstakļus. Ja lieto ziedes, tad regulāri jāpārbauda rētu stavoklis un vajadzības gadījuma vecā ziede jānotīra un jāuzklāj jauna.

Polardēšana
Polardēšana ir vēl viens veids, kā liela auguma koku saglabāt veselu un dekoratīvu. Taču polardēšana ir piemērota tikai dažām koku un krūmu sugām – platānai, Holandes liepai, papelei. Ne bērzu, ne parasto liepu tā veidot nedrīkst.
Kad kokam radīts vēlamais skelets vai sasniegts optimālais augstums, piemēram, trīs metri, tam regulāri, apmēram reizi gadā, ļoti rūpīgi un precīzi jāapgriež zari līdz vienai un tai pašai vietai, veidojot tādu kā dūrīti vai galvu. Var veidot arī vairākas galvas, taču tikai speciālistam ir pa spēkam izvērtēt, vai konkrētajai sugai tāda skeleta struktūra ir piemērota. Griešana jāveic tad, kad koks ir miera periodā.
 
Padoms
Arboristi parasti strādājot izmanto nevis pacēlāju vai kāpnes, bet virves, kā alpīnisti. Taču lielākā daļa cilvēku izvēlas trepes. Tad nu ņemiet vērā speciālista padomu: koks nav bīstams, bīsmas ir trepes, jo tās mēdz krist. Tāpēc labāk sntigri piesieniet trepju augšējo galu pie koka!

Uģa Šmita veikts aprēķins
Atšķirība starp galotņošanu un sakopšanu, ja kā piemēru ņem 35 līdz 40 gadus vecu 18 m augstu Holandes liepu (darbos ietverta zaru un koksnes atlikumu savākšana)

Galotņošana (stabošana):
Pirmajā gadā  – 4 cilvēkstundas plus pacēlājs 2 stundas
Trešajā gadā  – 2 cilvēkstundas plus pacēlājs 1 stunda
Sestajā gadā – 2 cilvēkstundas plus pacēlājs 1 stunda
Astotajā gadā – 2 cilvēkstundas plus pacēlājs 1 stunda
Desmitajā gadā – 2 cilvēkstundas plus pacēlājs 1stundaUn tā līdz koka nozāģēšanai.

Desmit gadu laikā iztērētas 12 cilvēkstundas plus 6 stundas pacēlājs, turklāt nākotnē paredzamas ne mazākas izmaksas koka kopšanai un arī nozāģēšanai tuvāko desmit gadu laikā. Rezultātā aptuveni divdesmit gados koks ir zaudēts.

Arborista kopts vainags:
Pirmajā gadā – 5 cilvēkstundas
Piektajā gadā – koka apsekošana un neliela kopšana vainaga korekcijai: 1 cilvēkstunda
Desmitajā gadā – koka apsekošana un  kopšana, vainaga korekcija: 2 cilvēkstundas
Kopā iztērētas 8 cilvēkstundas, nav izdevumu pacēlājam, vesels, sakopts, drošs koks, kura mužs faktiski nav ierobežots.

Zināšanai
Sīkāku informāciju par arboristu darbu un koku kopšanu var gūt mājas lapā www.kokiem.lv vai zvanot Uģim Šmitam, tel. 29180071.


Sludinājums

Minnels
10:11 | 18/08/11
ZIŅOT
(-0)
(1)
+

Ļoti interesants raksts. Cerams, ka to izlasīs arī tie, kuri domā, ka kopj kokus!

melanoze
21:13 | 18/08/11
ZIŅOT
(-0)
(0)
+

Vajadzētu noatestēt domes vides nodaļa.

iecava
08:03 | 19/08/11
ZIŅOT
(-0)
(0)
+

nāk ziema un bomžiem vajadzēs malku-kamēr pašvaldības poliči raksta kvītes par neatļautu stāvēšanu, tikmēr bomži izzāģes pusi jūrmalas parku.

ttttt
08:04 | 19/08/11
ZIŅOT
(-0)
(0)
+

bomžiem citas likmes

Pievienot komentāru

KOMENTĒT
Es, pievienojot, šo komentāru, piekrītu portāla lietošanas noteikumiem.
* Obligāti aizpildāmie lauki