Pētertirgus skārņa atjaunošana pielīdzināma restaurācijai, saka "Schomburg GmbH&Co" reģionālais pārstāvis Kurzemē Andrejs Sisenis, uzteicot darbu veicēju un pasūtītāju.

"Vēsturiska ēka, kas pa daļai jārestaurē, ne tikai jāpielabo. No kolonnām palicis katrs trešais ķieģelis, karnīzes ir nodrupušas, mūris izskatās briesmīgs. Bojājumi ir milzīgi – šuves starp ķieģeļiem ir sāļu saēstas un izdrupušas. Tagad tās tiek tīrītas, pēc tam ar speciāliem materiāliem aizpildīs, lai turas. Savukārt tur, kur ēka ir apmesta, liks speciālo sanācijas apmetumu," Pētertirgus skārņa atjaunošanos procesu raksturo ēku renovācijas speciālists Andrejs Sisenis, piebilstot, ka darbu apgrūtina daudzie ēkas fasādes dekoratīvie elementi, kurus aiztikt nedrīkst.

Sisenis saka – vairākas reizes skārni mēģināts nepareizi, nesekmīgi remontēt, kas novedis pie tā, ka ķieģeļi drūp ārā gabaliem, tie kļuvuši pilnīgi mīksti. Daļa jāņem ārā un jānomaina pret jauniem, daļu var labot ar speciāliem materiāliem. Jebkurā gadījumā, tas nav lēts prieks, saka speciālists.

"Šis objekts ir interesants ar to, ka pirms piecpadsmit gadiem – 2000.gadā – Latvijā pirmo reizi ieradās vācu speciālisti, izmērīja mitrumu, paņēma sāļu analīzes, uzrakstīja rekomendāciju, kuru, protams, neviens neņēma vērā..."

Toreiz ēka izskatījusies daudz labāk, nekā tagad.

Sisenis uzteic būvnieku – SIA "Smaile L", kas ne tikai darbu dara godprātīgi, bet arī ārkārtīgi cenšas – "zvana desmitreiz dienā par katru sīkumu, lai tikai kaut ko neizdarītu nepareizi vai otrreiz neizgudrotu velosipēdu, kas sen jau izgudrots". Tāpat uzslavu pelnījusi Pētertirgus īpašniece – SIA "Liepājas Pētertirgus", kas saprotot, cik šī būve ir nozīmīga, un ir gatava maksāt par nepieciešamajiem materiāliem un darbiem. Turklāt, uzsver Sisenis, projektā nekas tamlīdzīgs nebija paredzēts (vainīgo meistars vārdā nesauc, tas neatbilstot viņa pārstāvētā vācu uzņēmuma ētikas principiem), un tieši projektu līmenī sākoties "visas ziepes", uzskatāms piemērams tam ir arī Liepājas muzeja galvenā ēkā Kūrmājas prosektā, stāsta Sisenis.

"Daudzas lietas nebija paredzētas, bet pasūtītājs, atšķirībā no 90% citu pasūtītāju, šoreiz ir ļoti pretimnākošs, kas ir neparasti."

Katrai ēkas daļai kopā ar būvnieku izstrādāta "ārstēšanas" jeb sanācijas metode, katrā vietā tiks likts cits materiāls – šuvēs cits, apmetumam – cits, karnīzēm – cits, dekoratīvajiem elementiem – cits.

"Katrai slimībai vajadzīgas citas zāles," pamato Sisenis.

"Darba ir ļoti daudz, bet, ja viss aizies, par vienu apdrupušu briesmoni, kura dēļ jākaunas, pilsētas centrā būs mazāk," prognozē Sisenis.

Viņš min Ventspils piemēru, no kura Liepājai būtu vērts mācīties, – tur visām vēsturiskajām, visām pilsētai svarīgajām ēkām projektēšanas stadijā obligāti jāveic tā sauktā izpēte, kas ietver sāļu un mitruma mērījumus. Tikai pēc tam projektētājs drīkst strādāt tālāk un pieņemt lēmumus.

"Kamēr mēs nezinām, kāds ir sāļu un kāds ir mitruma līmenis, neko nevar darīt. Tāpat kā cilvēkam – kamēr nav veikta asins analīze (ēkai – sāļu analīze) un izmērīts asinsspiediens (mitruma līmenis), nekādi nevar pateikt, kas viņam kaiš! Ja sāļu sabeigtai mājai lieto parastos materiālus, tas ir apmēram tas pats, kas cilvēkam, kurš griezies pie ārsta zili zaļs un saka, ka mirst nost, paraksta klepus mikstūru, spēcinošus vitamīnus un pastaigu svaigā gaisā..."

Portāls jau rakstīja, ka sākusies Pētertirgus paviljona (skārņa) vienkāršotā fasādes atjaunošana.

Darbus veic SIA "Smaile L", projektētājs ir SIA "Projektu darbnīca", bet pasūtītājs  SIA "Liepājas Pētertirgus". Saskaņā ar pašreizējiem plāniem, būvdarbus pabeigs 2015.gada 30.septembrī.

Esam jau rakstījuši, ka tirgus centrālais paviljons ir pilsētbūvniecības pieminekļa – Liepājas vēsturiskā centra – sastāvdaļa, diemžēl pats par sevi tas vairs nav arhitektūras piemineklis. Kā portālam skaidroja Liepājas Būvvaldes pieminekļu inspektore Ilze Bernāte, pašvaldības izdotajos pilsētas apbūves noteikumos Pētertirgus skārnis iekļauts kultūrvēsturiski un arhitektoniski vērtīgo ēku sarakstā.

Uzziņa
Pētertirgus paviljons atklāts 1910.gadā, kad Jauno tirgu pārcēla no Rožu laukuma uz tagadējo vietu. Paviljonu projektējis arhitekts Luijs Melvils. Skārņa ēkai bija tam laikam ļoti novatorisks veidols. Jumta izbūve ar lielajiem logiem nodrošināja labu apgaismojumu.

Arhitekta uzdevums nebija viegls – tirgus paviljons bija jāiebūvē starp trim baznīcām –  Sv.Annas baznīcu austrumos, Sv.Jāzepa katedrāli rietumos un sinagogu, kas kādreiz atradās uz dienvidiem no Pētertirgus. Tirgus paviljonu rotā tornīši visos četros ēkas stūros.

Liepājas Pētertirgū ir viens no skaistākajiem tirgus paviljoniem Eiropā, un savulaik tas bija Valsts aizsargājamu kultūras pieminekļu sarakstā.