Papildināts. Otrdien, 27.oktobrī, Ministru kabinets atbalstīja Ekonomikas ministrijas sagatavoto rīkojuma projektu, ar kuru tiek piešķirts kūrorta statuss piekrastei.

Tā ir teritorija no Tirdzniecības kanāla līdz Pērkones kanālam. Teritorijā ietverts tajā Jūrmalas parka, vēsturiskā apbūve, sporta komplekss, bērnu rotaļu laukums, Piejūras slimnīcas teritorija un veloceliņi.

Kūrorta statuss Liepājas pilsētas daļai kalpos kā atbalsta instruments, lai veicinātu investīciju piesaisti kūrortam, t.sk., infrastruktūras attīstībai, dodot pozitīvu signālu gan Latvijas, gan ārvalstu potenciālajiem investoriem, kuru lēmumu ietekmē ekonomiskā situācija un konkrētās pašvaldības plāni.

Tāpat kūrorta statuss kalpos arī kā mārketinga instruments, popularizējot Liepājas veselības tūrisma pakalpojumu klāstu gan vietējā, gan ārvalstu tirgū, vēl vairāk nostiprinot tūristu uzticību Liepājai kā pievilcīgam tūrisma galamērķim.

Kopumā vērtējot, kūrorta attīstība veicinās vides sakārtotību, darbavietu attīstību, potenciālu un labvēlīgu vidi tūrisma klasteru izveidei un attīstībai, kā arī tūrisma – īpaši veselības tūrisma nozares attīstību. Tādejādi tiks mazināta sezonalitātes ietekme, kā arī paildzināsies tūristu uzturēšanās ilgums un palielināsies viņu tēriņi valstī kopumā. Savukārt attīstīts tūrisms valstij nozīmē sakārtotu apkārtējo vidi, ekonomiskās aktivitātes pieaugumu reģionos, kā arī sociālās un ekonomiskās vides uzlabošanos.

Liepāja ir otrā teritorija Latvijā, kas ieguvusi kūrorta statusu kopš Kūrorta statusa piešķiršanas un anulēšanas kārtības apstiprināšanas 2012.gadā. Pirmā kūrorta statusu ir saņēmusi Jūrmala 2013.gada 20.novembrī. Kūrorta statuss ir piešķirts visai Jūrmalas pilsētas administratīvajai teritorijai, izņemot Vārnukroga, Priedaines un Bražciema teritorijas.

Kūrorta statusu iespējams iegūt, atbilstot vairākiem nosacījumiem – kūrorta teritorijā ir pieejami dabas dziednieciskie resursi, tajā darbojas vismaz viena kūrorta ārstniecības iestāde un dabas dziednieciskie resursi tiek izmantoti, lai nodrošinātu teritorijā šīs iestādes darbību. Vides kvalitātes rādītājiem jāatbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, turklāt teritorijā jābūt izveidotai atbilstošai tūrisma infrastruktūrai un teritorijas attīstībai jātiek mērķtiecīgi plānotai.

Iespēja iesniegt pieteikumu par kūrorta statusa piešķiršanu ir katras pašvaldības neatkarīga izvēle, tāpat kā atbildība par izdevumiem, kādi tiek un turpmāk tiks ieguldīti kūrorta infrastruktūrā un ar to saistītajā tūrisma infrastruktūrā, kā arī mārketinga pasākumos kūrortu piedāvājuma popularizēšanai.

Detalizētāk ar apstiprināto Ministru kabineta rīkojumu "Par kūrorta statusa piešķiršanu Liepājas pilsētas daļai" var iepazīties MK tīmekļa vietnē, portālu informēja Ekonomikas ministrijas sabiedrisko attiecību nodaļas speciāliste Elita Rubesa - Voravko.

Savukārt Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks Gunārs Ansiņš norāda:“Kūrorta statusa piešķiršana Liepājas pilsētas teritorijai ir nozīmīgs solis vēsturisko tradīciju atjaunošanā un jaunu, kvalitatīvu veselības un rekreācijas pakalpojumu attīstīšanā. Tas dod iespēju ne tikai veicināt investīciju piesaisti kūrorta infrastruktūras attīstībai, bet arī sniedz papildu garantu ārstniecības iestādēm un veselības nozares komersantiem, ka attiecīgajā teritorijā kurortoloģijas komplekss tiks attīstīts ilgtermiņā”.