Nedēļas nogalē uz Liepājas kanāla ledus stintes jeb salakas ķēruši ap100 zemledus makšķernieku, taču, iespējams, lielā sala dēļ to skaits nav tik liels kā iepriekšējos gados.

Ir bijušas reizes, kad copmaņu skaits sasniedzis pat pustūkstoti, tā "Rietumu Radio" informēja Valsts vides dienesta Iekšējo ūdeņu kontroles daļas Liepājas sektora vadītājs Ģirts Liepiņš.

Viņš atzina, ka sala dēļ arī maluzvejnieku aktivitāte Kurzemē ir maza - pēc Jaunā gada inspektori reidu laikā nelikumīgi ievietotas zvejas ierīces nav izņēmuši, konstatēti vien dažādi makšķerēšanas noteikumu pārkāpumi. Degvielas limits kontroles reidu organizēšanai Liepājas sektoram šogad ir tikpat liels cik pērn - 120 lati mēnesī.

"Stintes kanālā nāk jau kopš janvāra, un iepriekš makšķernieki tās ķēra no krasta. Drošs ledus kanālā izveidojās pagājušās nedēļas nogalē, un tad arī cope tā pa īstam sākās," stāsta Liepiņš norādot, ka inspektori plāno kontrolēt arī zemledus makšķerniekus - vai netiek pārsniegts atļautais āķu vai makšķerrīku skaits un vai copmaņiem ir makšķerēšanas kartes.

Kā atzina Liepiņš, šogad salīdzinājumā ar citiem gadiem uz kanāla ledus mazāk ir manāmi kaimiņvalsts Lietuvas zemledus makšķernieki. Viņš pieļāva, ka stintes tagad labi ķeras, piemēram, Kuršu jomā un lietuviešu copmaņi dodas uz turieni.

Kā novēroja "Rietumu Radio", daļa zemledus makšķernieku virs kanāla ledū izurbtajiem āliņģiem ir uzcēluši teltis.

Kā norādīja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Kurzemes reģiona brigādes komandieris Andrejs Beļakovs, zemledus makšķerniekiem un citiem ziemas prieku baudītājiem jāpievērš uzmanība apstāklim, ka ledus kārta uz ūdenskrātuvēm nav vienmērīga biezuma. "Ledus ir plānāks, zem tiltiem, pie niedrēm, tur, kur ietek notekūdeņi, avoti," skaidroja Beļakovs piebilstot, ka "glābēji nekad neteiks, ka ledus ir drošs".