Liepājas Zaļā centra vadītāja Inese Eistere pievērsa portāla uzmanību bēdīgajam stāvoklim, kādā atrodas vēsturiskā apbūve Zemgales ielā, Karostā.

Ja pati Zemgales iela, pateicoties nesenajai rekonstrukcijai, šobrīd izskatās labi, tad to pašu nepavisam nevar teikt par teritoriju starp Zemgales ielu un Karostas kanālu, kas ir Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) valdījumā. Virkne vēsturiskās apbūves ēku, kas kopā ar zemi nodotas nomā dažādiem SEZ uzņēmumiem, ir uz sabrukuma robežas.

SEZ pārvaldnieks Guntars Krieviņš, vaicāts, kas notiks, piemēram, ar būvēm Zemgales ielā 8/12, atbildēja, ka tas atkarīgs no nomnieka un, iespējams, tās tiks nojauktas.

Atbildot uz portāla jautājumu par ēku īpašniekiem, Liepājas SEZ pārvaldes sabiedrisko attiecību speciāliste Līga Ratniece-Kadeģe informēja, ka ēkas Zemgales ielā 8/12 pieder Satiksmes ministrijai, bet Zemgales ielā 4 daļa ir Satiksmes ministrijas īpašums, daļa pieder SIA "CEMEX".

"No 2003. gada līdz 2013. gadam ēkas kopā ar pieguļošo teritoriju bija iznomātas SIA "Liepaja Oil terminal" lejamkravu termināla būvprojekta izstrādei, bet, manoties tirgus situācijai un biznesa interesēm, projekts netika īstenots."

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valde 21.septembrī nolēma slēgt nomas tiesību rezervēšanas līgumu uz vienu gadu ar Igaunijas uzņēmumu "Mangelbert OU" par nekustamo īpašumu Zemgales ielā 8/12. Šajā laikā uzņēmumam jāizstrādā būvprojekta pamatversija.

"Nekustamajā īpašumā Zemgales ielā 8/12 plānots izveidot terminālu – ražošanas kompleksu, beramo kravu pārkraušanai. Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes rīcībā nav uzņēmuma attīstībai paredzētās teritorijas izmantošanas plāna un nav zināms, kā ēkas tiks integrētas būvprojektā, to varēs pateikt pēc būvprojekta izstrādes."

Liepājas SEZ pārvalde nesniedz nekādu informāciju, vai tā nomniekiem izvirza kaut kādas prasības attiecībā uz vēsturiskās apbūves saglabāšanu. Taču, spriežot pēc tā, ka ēkas burtiski ieaugušas "mežā", Karostas vēsturiskās apbūves liktenis tai acīmredzot ir vienaldzīgs, jo tas nerūp arī SEZ valdei ar Uldi Sesku priekšgalā.

Vietējie iedzīvotāji stāsta, ka šo koku aizsegā vēsturiskās sarkano ķieģeļu ēkas tiekot paklusām noārdītas, pašvaldības policija portālam gan to neapstiprināja – tai neesot neviena administratīvā protokola šajā pilsētas daļā par ēku demolēšanu.

Ielas pretējā pusē, Zemgales 15, kur atrodas tikpat bēdīgā stāvoklī esošās Karostas manēžas drupas, vismaz apkārtne ir sakopta un daļai blakus esošo ēku tukšās logu ailes aizmūrētas. Taču, kā portāls uzzināja Būvvaldē, pacietīgā gaidīšana, kad potenciālais investors "Agrarspeed Scan - Baltic", kurš pat bija izstrādājis tehnisko projektu manēžas rekonstrukcijai, lai to pārbūvētu par noliktavu un loģistikas bāzi, sāks īstenot savu projektu, diemžēl nav vainagojusies panākumiem – līgums ir lauzts.Tikām uz manēžas mūriem jau ilgu laiku aug un zaļo krietni paaugušās priedītes un bērziņi, ar savām saknēm drupinot unikālo celtni, taču arī tas nevienu neuztrauc.

Liepājas unikālie vaibsti strauji izdziest, un ir pamatotas šaubas, vai viens "Lielais dzintars" spēs aizstāt zūdošo bagāto kultūrvēsturisko mantojumu.

Uzziņa
Manēža celta 1903.–1904.gadā. Ēkai bijis viegls, kniedētu metāla konstrukciju un skārda ieseguma jumts. Lai milzīgo telpu izgaismotu, projektēti arkveida logi un jumta pārsegumā iemontētas stikla kārniņu joslas. Līdz I Pasaules karam manēžā svētdienās notikuši kavalērijas zirgu paraugdemonstrējumi un jātnieku veiklības sacensības. Darba dienās telpa izmantota matrožu fizkultūras – ģimnastikas – nodarbībām. Manēžā, kur varēja ietilpt vairāk kā 4000 cilvēku, tika rīkotas arī oficiālas pieņemšanas un goda maltītes garnizona matrožiem.

(No karosta.lv)