Pirmdien Liepājas tiesa apstiprinājusi izsoles rezultātu unikālai 18. gadsimta vidus koka dzīvojamai ēkai.

Ēku, kas kopš 1981. gada ir vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis, iegādājusies ar uzņēmēju Juri Aizezeru saistītā biedrība “Izglītības centrs”.     

Es kā Liepājas kultūrvēsturiskā mantojuma patriots šoreiz uz Aizezera kungu tomēr lieku lielas cerības, ka šis vēsturiskais nams taps par Liepājas atjaunojamās koka arhitektūras pērli. Jo vairāk tādēļ, ka tas atrodas unikālajā  Dīķa ielas un Dubelšteina ielas vecās apbūves kompleksā. Līdz šim neesmu bijis labākajās domās par Jura attieksmi pret Liepājas vēsturisko centru, uzslejot lēto stikla “akvāriju” Graudu ielas un Jūras ielas krustojumā.

Lai gan visus akmeņus nevarētu mest Aizezera kunga dārziņā, jo viņš ir cilvēks, kas vairāk bijis saistīts ar laukiem, un varbūt neizjūt pilsētvides smalkās nianses un lietu kārtību. Par Liepājas vēsturiskā centra apbūvi primāri atbild Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija un Liepājas domes atbildīgās amatpersonas.

Protams, atbildīgās amatpersonas var attaisnoties un mazgāties baltas, bet ir novērots, ka no viņu vārdiem par kultūrvēsturiskā mantojuma saudzēšanu līdz darbiem valda bezdibenis. Iemesli tam varētu būt dažādi – vienaldzība, nekompetence, politiski saimnieciskā lobēšana vai draugu būšana. Rezultātā, ar ierēdņu laipnu svētību, Liepājas vēsturiskais centrs kārtējo reizi saņēmis šoka terapiju, un viens kultūrvēsturisks krustojums sagandēts uz ilgu laiku, vismaz uz gadiem 50.

Taču es ceru, ka ar šo jauno pirkumu (Dīķa iela 6) Aizezera kungs būs kritiskāks pret ierēdņu – “profesionāļu” ieteikumiem un spēs pretoties, ja kāds mēģinās viņu pierunāt turpināt sagandēt Dīķa ielu.

Portāls irliepaja.lv apsola arī turpmāk izrādīt neatslābstošu interesi par biedrības “Izglītības centrs” nodomiem attiecībām uz šo 18. gadsimta ēku.