Braucot pa Klaipēdas šoseju, skatiens piejūras ainavā sameklē tikko samanāmu betona "pirksta" siluetu. Tiesa, ar gadiem to arvien izteiktāk aizsedz krūmāji un lekni kuplojošo priežu saaugums.

Tagad tur, Nīcas novada Grīnvaltu ciemata privātajā teritorijā, atrodas vēl viens vēsturisks un inženiertehnikas piemineklis – 1939. – 1941. gadā celtā 27. PSRS krasta artilērijas baterija.*

Esmu vairākkārt dzirdējis apgalvojumus, ka gan tagadējā Grīnvaltu ciemata, gan bijušās baterijas pirmsākums datējams ar 1940. gada janvāri, kad smilšu kāpās parādījās pirmās kara celtnieku bataljonu teltis un vēlāk arī koka barakas. Taču vēl 1939. gada statistikā par Pērkones – Skatres pagastu lasāms, ka te atradās septiņas lauksaimnieku un zvejnieku sētas ar 85 iedzīvotājiem.  1938. gadā šajā vietā bija uzsākti projektēšanas darbi zvejnieku bākai, uzrauga mājai, pievedceļam.

Pēc pilnīgas Latvijas okupācijas zeme tika atsavināta un kara celtnieki uzsāka veidot  vietējiem nesaprotamu zemes vaļņu, ieplaku un uzbērumu darbus. 1940. gada bargā sala ziemā uzsāka betonēšanas darbus lielgabalu pozīciju pamatnēm, elektrostacijai, munīcijas noliktavai, ugunsdzēsības baseinam, pazemes komandpunktam un artilērijas tālmēra tornim. Viss notika visvienkāršākajā veidā – ar cērtni, lāpstu, ķerru un zirga pajūgu, jo stingrā NKVD uzraudzībā darbā pieņēma arī vietējos.

Tiem labi maksāja, domājams, arī kā "lojalitātes" piemaksu, jo darbā pieņēma "rozīgos", PSRS simpatizējošos. Stiprajā salā betonēšanas laukumus sildīja ugunskuri, kuru iekšējā četrstūrī vīri lāpstoja betona masu kreklos, kā siena laikā.

Valsts komija baterijas Nr. 27 objektus ekspluatācijā pieņēma 1941. gada 17. maijā.** Tā bija celta kā tipveida, ar četriem 130 mm lielgabaliem un 160 karavīru apkalpi. Kurzemes piekrastē vienlaikus cēla piecas artilērijas baterijas, kuru būvēšanas izmaksas toreizējās cenās varēja būt ap 12 miljoniem rubļu katrai.

Šo lielgabalu uguns sniedzamība bija aprēķināta līdz 27 kilometriem.

1941. gada jūnijā, sākoties kaujām pie Liepājas, lielgabalu pozīcijas piemēroja uguns mērķiem sauszemes virzienā – Jaunā pasaule, Grobiņa, Dubeņi un dzelzceļa pārmijas pie krustojuma. Lielgabalu pozīciju nemākulīga pārorientācija nāca par sliktu šaušanas precizitātei. Jau otrajā kara dienā iebeidzās munīcija, izšaujot ap 670 šāviņu, lielgabaliem bija vairs tikai dzelžu vērtība un tos uzspridzināja un nomontētās detaļas sameta jūrā.

Bateriju atjaunoja pēc kara, taču piecdesmito gadu vidū, kad Ņikita Hruščovs Baltijas jūru pasludināja par Miera jūru, lielgabalus demontēja.

Vēstures mīkla:
1941. gada kaujās ne vācu aviācija, ne artilērija ne reizes nemēģināja apklusināt 23. un 27. bateriju. Un tas viss laikā, kad vācieši barbariskos un metodiskos uzlidojumos iznīcināja Liepājas centru!

*Bijušās 27. baterijas teritorija pieder privātpersonām un to apmeklējums saskaņojams ar īpašniekiem.

**1941. gada maijā ekspluatāciju uzsāka arī baterija Nr. 23 Karostā, tagadējās Tobago ielas un Jātnieku ielas rajonā.