Lietuvā sākta Palangas apvedceļa būvniecība, kas ir daļa no Eiropas tranzītkoridora starp Lietuvu un Latviju. Jaunais ceļš būs svarīgs arī Liepājai, raksta "Dienas Bizness".

Lietuvieši plāno būvdarbus pabeigt jau nākamgad, savienojot Latvijas pierobežu ar diviem nozīmīgiem tranzītceļiem – Kauņas ātrgaitas šoseju un Šauļu šoseju. Savukārt Latvijas pusē TEN-T (Trans-European Transport Networks in Europe) koridoram jeb autoceļam A11 (Liepāja–Lietuvas robeža) šogad tiks pabeigts būvprojekts, bet 2015. gadā sāksies būvdarbi.

Palangas apvedceļa izbūve un uzturēšana ir pirmais noslēgtais privātās un publiskās partnerības (PPP) līgums Lietuvas ceļu būvē, DB informēja Lietuvas Transporta un sakaru ministrijas Komunikāciju un protokola nodaļas galvenā speciāliste Audrone Filimanavičiene. Projektu īsteno Lietuvas ceļu pārvalde, kas pakļauta Transporta un sakaru ministrijai. Apvedceļu projektēja a/s Kelprojektas. Savukārt būvdarbi notiek saskaņā ar partnerības līgumu, kas parakstīts starp a/s Kauno tiltai un a/s Šiaulių plentas. Līgumsabiedrībai līdz nākamā gada 30. aprīlim jāizbūvē 8,25 km garš apvedceļš. Būvuzraudzību veic a/s Kelvista. Kontroles testi un analīzes tiek veikti a/s Kauno tiltai akreditētajā laboratorijā. Kopējās projekta izmaksas ir 123,6 miljoni litu jeb 35,87 miljoni eiro, ko iegulda būvuzņēmēji. Ik gadus 0,27 miljoni eiro tiks atgriezti no valsts budžeta kā pievienotās vērtības nodoklis. Sākot no trešā gada, nākamos 23 gadus valstij jāveic maksājumi par veiktajiem darbiem un servisu. Partnerības līguma termiņš ir 25 gadi, un šajā laikā projekta vadība uzticēta a/s Palangos aplinkkelis. Ceļa uzturēšana PPP līguma ietvaros jānodrošina līdz 2038. gada 30. aprīlim. A. Filimanavičiene norāda, ka uzturētāji vēl nav zināmi, tos konkursa kārtībā izvēlēsies a/s Palangos aplinkkelis.

Sadalīs plūsmas

Palangas apvedceļam ir divas funkcijas – tas vienā ceļu sistēmā savienos divas ātrgaitas šosejas – Klaipēda–Kauņa un Palanga–Šauļi, kā arī novirzīs tranzīta kustību starp Latviju un Lietuvu apkārt kūrortpilsētai Palangai. Cauri t.s. Lietuvas vasaras galvaspilsētai tūrisma sezonā izbrauc aptuveni 75 tūkstoši transporta vienību, galvenokārt kravas transports, liecina Palangas pašvaldības pētījums. Automašīnu straumes aktīvajā sezonā vērojamas arī uz Palangas lidostu, sagādājot gan ekoloģiskas problēmas vietējai pašvaldībai, gan neērtības autovadītājiem. Jau nākamgad maijā šīs problēmas būs atrisinātas. «Palangas apvedceļa izbūvi saskatu Liepājai kā ieguvumu, kas dotu pozitīvu ietekmi gan uz tūristu plūsmām, gan tranzīta kravām,» saka Liepājas mērs un SEZ valdes priekšsēdētājs Uldis Sesks. «Nav noslēpums, ka tālbraucēji, kas ved kravas uz ostām, labprātāk izvairās braukt cauri pilsētām un apdzīvotām vietām, tādēļ apvedceļš viņiem rada ērtākus apstākļus. Vai tas nozīmē, ka kādas kravas varētu arī aizplūst no Liepājas ostas? Tam īsti pamata neredzu, jo visos laikos kravas ir gājušas abos virzienos – gan no Liepājas uz Klaipēdu, gan no Klaipēdas uz Liepāju. Tas drīzāk būs atkarīgs no prāmju satiksmes un grafikiem, jo katrs pārvadātājs aprēķina sev izdevīgāko risinājumu,» lēš U. Sesks.

Latvijā – lētāk

TEN-T koridora Latvijas pusē A11 jeb autoceļa Liepāja – Lietuvas robeža (Rucava) izbūve sāksies nākamgad, un to paredzēts līdzfinansēt no ES Kohēzijas fonda, DB informēja a/s LVC pārstāve Ieva Niedra. Autoceļa posma (no 21,85. km līdz 45,02. km) būvprojekts būs gatavs 2014. gada vasarā, savukārt būvniecība plānota 2015.–2016. gadā. Paredzētās būvdarbu izmaksas ir aptuveni 13,2 milj. eiro. Tehnisko projektu par 62 tūkst. eiro izstrādā SIA Polyroad, liecina IUB informācija. Savukārt nākamo ceļa posmu – no 45,02. km līdz 53,41. km tehniskā projekta izstrāde tiek plānota 2016.–2017.gadā, līdz ar to būvdarbi varētu notikt 2018.–2019. gadā. Plānotās būvdarbu izmaksas ir ap 4,8 miljoniem eiro. Ir pamats domāt, ka pēc ceļu posmu sakārtošanas pieaugs Lietuvas iedzīvotāju skaits, kas brīvdienas dosies pavadīt uz Liepāju un citām Latvijas pilsētām. Pēdējos gados aktīvajā vasaras sezonā arvien biežāk Liepājas pludmalē var satikt apmeklētājus no Lietuvas. «Tas gluži vienkārši parāda, ka Palangai vasaras sezonā šobrīd vairs nepietiek kapacitātes uzņemt visus atpūtniekus, tāpēc pie labas un ērtas ceļu infrastruktūras tūristu plūsmas varētu arī sadalīties Liepājas virzienā,» norāda Liepājas mērs. DB rakstījis, ka Liepājas pašvaldība jau pirms vairākiem gadiem pieprasīja iekļaut valsts nozīmes plānošanas dokumentā arī starptautiskās šosejas A11 rekonstrukciju, savukārt Rucavas pašvaldība kopīgi ar pierobežas lietuviešu uzņēmējiem pat rīkoja piketu uz šā ceļa. Sarunās ar valdības ministriem un Latvijas Valsts ceļiem ne reizi vien pašvaldību pārstāvji uzsvērtuši, ka ceļa posms no Liepājas līdz Lietuvas robežai ir bīstamā stāvoklī un to nepieciešams rekonstruēt prioritārā kārtībā. «Tā nav gluži vienkārši iegriba, bet tas saistīts ar Liepājas ekonomisko struktūru – tranzīta kravu plūsmām caur Liepājas ostu un tūrisma nozari, kurā Lietuvas tūrists skaitliskā ziņā jau šobrīd ir dominējošais,» rezumē U. Sesks.