Ziņot redaktoram

Šis teksts tiks nosūtīts portāla administrācijai, lai izlabotu, precizētu vai papildinātu rakstu.

Stāsts par unikālu militāru objektu Karostā


atlikušas 250 zīmes


Stāsts par unikālu militāru objektu Karostā (17)

Autors: Gunārs Silakaktiņš
Sestdien, 12. janvārī, 2019 | BIRKAS: Jātnieku iela , Tobago iela , Gunārs Silakaktiņš , Karosta , vēsture , 2.pasaules karš
Izdrukāt Ziņot
Baterijas tālmēru torņi
Baterijas tālmēru torņi
FOTO: Gunārs Silakaktiņš
Baterijas tālmēru torņi Jūra nogludina arī pirmā lielgabala pozīciju. Trešā lielgabala lafetes pagalms. Cietokšņa dzelzceļa kravu stacija. Simtiem tonnu smilts sedz pazemes bunkurus Baterijas shēma no grāmatas "Пушки Кулянккого берега". Юрий Мельконов, izdevniecība "Gvards", Rīga., 2005.

Jau gadiem ilgi Vecliepājas liepājniekos neesmu novērojis kaut cik noturīgu interesi par tikai astoņus līdz desmit kilometrus uz ziemeļiem no pilsētas centra esošajām unikālajām vietām.

Taču, ieslēpti meža biežņā, kāpu krantī vai purva takās, vēsturiskie Karostas objekti ir ne mazāk interesantu vēstures faktu un sen aizmirstu leģendu vērti stāsti.

Par vienu no tiem – bijušo PSRS 23. krasta artilērijas bateriju – būs šis stāsts.

Vienlaikus ar 27. krasta artilērijas bateriju tagadējā Pērkones Grīnvaltos, PSRS militāristi sākta celt arī jaudīgas artilērijas pozīcijas Liepājas ziemeļu daļā, Karostā, Tobago un Jātnieku ielu rajonā. Šodien par to liecina labi saglabājušies tālmēru torņi, pazemes komandpunkts, betona noliktavu velves, sakaru centra un ugunsdzēsēju baseina kontūras. Laika zobam un krasta nobrukumiem gan vismazāk ir spējušas pretoties četras 130 mm kalibra jūras lielgabalu betonētās pozīcijas.

Cik ļoti svarīgi un steidzami krievu padomju "ierobežotajam" kontingentam Latvijas Republikā bija tieši šeit stacionēt smagos lielgabalus, var pārliecināties, dodoties pa Lībiešu ielu Šķēdes dārziņu virzienā – vēl tagad daļēji pārpurvotajā un alkšņiem aizaugušajā šosejas kreisajā pusē redzamas 23. baterijas pagaidu pozīcijas. To kapanierus – vaļņus trim lielgabaliem uz koka lafetēm uzbūvēja pirmos, vēl 1939. gada rudens salnu laikā. Lielgabalu apkalpes, kam nācās gulēt teltīs, kaujas dežūras sāka 1939. novembra beigas.

"Īstās" baterijas būve sākās 1940. gada janvārī. Pirmie objekti bija tā sauktās inženierpozīcijas, – dīzeļa elektrostacija, siltumtrases, koka guļbūves kazarmas, sanitārā baraka, veļas mazgātava un katlu māja, bet bijušās cara laika baterijas Nr. 2 dienvidu malā, arī betonēts un ar bruņu tērauda "cepuri" pārklāts komandpunkts. 1940. gada maijā, kāpās noplanējot ceļa trasi smagu kravu pārvietošanai, ap 300 karavīru ķērās klāt lielgabalu pozīciju un pazemes galeriju betonēšanai. Lieki piebilst, ka visus darbus modri uzmanīja NKVD un vietējiem Šķēdes un Medzes pagastu zemniekiem, kas strādāja pie akmeņu un grants pievešanas, turp ieeja tika liegta – čekists paņēma pajūga grožus un iebrauca aiz dzeloņstiepļu žoga, nav ko svešās acīs tulznas berzt!*

Taču nekāda īlena noslēpšana maisā neaizkavēja baumas, ka kāds betonēšanas darbu desmitnieks tomēr esot bijis kā darbaļaužu šķirai svešs elements un nolaidībā pārkāpis betona nepārtrauktās liešanas procesu. Nelietis nošauts, protams.

Par visai dīvainajiem piedzīvojumiem, bateriju būvējot, man nesen stāstīja kāds Medzes iedzīvotājs, toreiz vēl puišelis: "Ragavās braucām uz Liepājas tirgu, un pie "Zvaigznēm" izdzirdējām elles troksni. No Šķēdes puses dārdoņā un dūmos pa ceļu ripoja milzīgs kāpurķēžu traktors, vilkdams uz diviem baļķiem sameistarotas milzu ragavas. Tajās sakrautas plienakmeņu radzes no Medzes akmeņlauztuvēm. Blakus kājām gāja vai uz "ragavām" piesēduši arī krievu zaldāti, bet uz akmeņu vezuma kā tronī nosēdināts vīrs ar “garmošku"**.

23. bateriju ekspluatācijā nodeva 1941. gada 5. maijā un 17. maijā apkalpe, 180 cilvēki, sāka kaujas dežūras.

1941. gada jūnija kaujās baterijas komandierim, kapteinim Gordeijčukam (Гордьейчук) izdevās lielgabalus pārvietot šaušanai pret uzbrūkošajiem vāciešiem Grobiņas – Brēdiķu  rajonā. 27. jūnijā lielgabalus uzspridzināja.   

Tagad bijušas baterijas paliekas, artilērijas tālmēru torņi, lielgabalu pagalmi, pazemes galerijas un komandpunkts ir aizmirsti un drūmi objekti, taču, manuprāt, saglabājuši savu bēdīgās vēstures auru.                
 
*Глаза мазолить – krievu valodas izteiciens – paslēpt no svešām acīm.  
**Garmoška. Mūzikas instruments – plēšu harmonikas. 


Sludinājums

zinnu
11:27 | 12/01/19
ZIŅOT
(-2)
(3)
+

*Глаза мазолить – krievu valodas izteiciens – paslēpt no svešām acīm.
Nepareizs tulkojums.
МОЗОЛИТЬ ГЛАЗА- nozīmē- VISU LAIKU ACU PRIEKŠĀ RĀDĪTIES. Piem. "ЧТО ТЫ ТУТ ВСЕМ ГЛАЗА МОЗОЛИШЬ" -ko tu te visiem acu priekšā esi? Lai īstie tulki pakoriģē.

Nu nē, šajā gadījumā
18:24 | 12/01/19
ZIŅOT
(-0)
(3)
+

Šeit tomēr vairāk piemērotais teicien par svešām acīm. Pat tiešā tulkojumā tas tā arī nozīmē - berzt tulznas, kas latviski gan neskan un tā latviešu valodā nesaka. Bet gan -"visu laiku rādīties/maisīties/ acu priekšā", kas, piemēram no celtniecības uzraugu puses arī tā bija - Medzes zemnieciņš kā sociāli aizdomīgs elements netika ielaists būvlaukumā.

Uldis Rolavs
10:13 | 13/01/19
ZIŅOT
(-0)
(1)
+

Labs. Paldies par info, jābrauc un jāmēģina atrast. Līdz šim neko par to nezināju. Man mazais jautājums - 1939 gadā, ko Latvijā darīja padomju militāristi un kam gatavojās, ja beigās abas baterijas bija jāpārorientē uz šaušanas virzienu Grobiņa? Sarkanā armija Latviju oficiāli okupēja tikai 1940 gada 17.jūnijā

to Uldis
11:50 | 13/01/19
ZIŅOT
(-0)
(7)
+

Pēc "draudzīgas" Polijas sadalīšanas star Hitleru un Staļinu 1939.gada septembrī, Baltijas valstīm tika uzspiests parakstīt savstarpējās palīdzības paktu. Ar LV to noslēdza 1939.gada 5.oktobrī, un tas nozīmēja ka PS izveito savas karaspēka daļas/veido bāzes LV teritorijā, tipa aizsardzībai, bet tas reāli sagatavoja LV okupācijai. Pirmā vieta, kur PS karaspēki izvietojas tikai 3 dienas pēc pakta parakstīšanas, ir Karosta, kas vienlaicīgi nozīmē, ka LV armijai pilnībā šī vieta bij jāpamet 3 dienu laikā. Attiecīgi sākot ar rudeni, sākas projektēšanas un ziemā būvniecības darbi šīm visām aizsargpozīcijām. Līdzīgs ir arī Igaunijas un Lietuvas stāsts.Somija gan atteicās sadarbības paktu ar PS parakstīt, kā rezultātā sākās Ziemas karš un, neskatoties uz lieliem zaudējumiem, somiem izdevās saglabāt neatkarību.

Uldis Rolavs
18:38 | 13/01/19
ZIŅOT
(-0)
(1)
+

Mīļš paldies!

Paldies par paldies!
19:10 | 13/01/19
ZIŅOT
(-0)
(6)
+

Ļoti labi, ka šeit atrodas cilvēki, lasītāji, kas neņirgājas un nav no muļķu mājām, bet gan vienkārši un visiem, kas nav stipri Latvijas vēsturē, izskaidro toreizējo situāciju. Paldies par to, un arī raksta autoram paldies!
Par torņiem, tā ir tik nomaļa vieta, ka meklējot var nomaldīties. Tieši tādēļ to vietu iecienījuši orientieristi, ts.ģeokešings, nu paradīze!

Uldis Rolavs
19:29 | 13/01/19
ZIŅOT
(-3)
(0)
+

Ir viena vienkārša lieta, kā tikt galā ar muļķu mājām. Portālam uztaisīt opciju, ka komentārus var rakstīt tikai reģistrēti lietotāji. Tas stipri mainītu attieksmi un kvalitāti.

ui, Rolav!
20:15 | 13/01/19
ZIŅOT
(-1)
(4)
+

Nepārspīlē nu savu gudrumu. Ar šito ``opciju``, toč, portāls iešautu sev kājā. Kāda jēga būtu no portāla, kur paliek vienīgi ``trīs vīri laivā un suns``, resp., 4 portālieši un 1 Rolavs.
200 punkti, ka portālam ir gana daudz lasītāju, salīdzinājumā ar kādu citu portālu liepājniekiem, tieši komentētāju dēļ, jo starp pietuvināto komentētājiem (starp kuriem ir ne mazums lišķu un vienkārši buldurētāju) ir arī vēl tie, kuri reizēm vieš daudz lielāku skaidrību par apkārtnē (valstī, pilsētā, pasaulē) notiekošo, nekā pats portāls. Tā jau ir ar šīm opcijām noticis ar ne vienu vien portālu. Peras tur paši ar sevi savos portālos. Turklāt 300 punkti, ka reģistrējot tos uzvārdus, tā piekļuve rakstīt savus viedokļus, jau tiktu likvidēta pie paša uzvārda.

Uldis
20:35 | 13/01/19
ZIŅOT
(-0)
(0)
+

Tā laikam gan. Piekrītu.

Jaropolks Dorenskis
02:24 | 14/01/19
ZIŅOT
(-0)
(1)
+

dodoties pa Lībiešu ielu Šķēdes dārziņu virzienā – vēl tagad daļēji pārpurvotajā un alkšņiem aizaugušajā šosejas kreisajā pusē redzamas 23. baterijas pagaidu pozīcijas. To kapanierus – vaļņus trim lielgabaliem uz koka lafetēm uzbūvēja pirmos, vēl 1939. gada rudens salnu laikā.

Nē. Te kļūda. Šīs pozīcijas tika uzbuvētas vēl Liepajas cietokšņa izvedošanas laika. Tās atzīmētas visās kartēs, kas bija izdotas pat pirms Pirmā pasaules kara.

to Jaropolks
02:45 | 14/01/19
ZIŅOT
(-0)
(2)
+

Vai tad Silakaktiņa kungs saka, ka tur nekā nebija? Protams, ka bija. Tā ir Liepājas cietokšņa teritorija, būvēta cara tētiņa laikā tādā pašā vērienā kā pati Karosta. Taču konkrētie torņi gan tapuši 1940.gadā, tur pat nav ko domāt, jo pirms pirmā pasaules kara tie ieroči nebij tik kruti, neviens tik vulgāru torni ienaidniekiem par prieku nebūvētu, bet pirmās Latvijas brīvvalsts laikā, cik man zināms no analoģijas ar mūsdienām, mēs baigi no rietumiem aizstāvēties necentāmies ;)

Jaropolks Dorenskis
06:29 | 14/01/19
ZIŅOT
(-0)
(0)
+

Pievērsiet uzmanību tiem vārdiem, ko es nocitēju. Silakatiņa kungs nosauc pozīcijas pie šosejas un saka, ka tie tika uzbūvēti vēl 1939. gadā. Es saku, ka šīs pozīcijas tika uzbūvētas vēl pirms Pirmā pasaules kara, ko apliecina liels daudzums tā laika kāršu. Īstas pagaidu pozīcijas atradās 500 metrus uz ziemieļrietumiem no Silakatiņa nasauktajiem pie tagadējas Artilērijas ielas. Tur tagad biezs krumājs, tomēr komunikāciju kanāli ir saglabājušies no 1939. gada.

Jaropolks Dorenskis
06:44 | 14/01/19
ZIŅOT
(-0)
(1)
+

Vēl par vulgāriem toriem. Pievērsiet uzmanību, ka tie ir dažādi. Viena uzbūvēta 1939. gadā, uz foto tā ir attālāka. Otrā uzbūvēta 1987. gadā (pats redzēju, kā cēla) pēč līdzīgā projekta, kā Grīnvaltos.

Nu nu
12:53 | 14/01/19
ZIŅOT
(-0)
(1)
+

Bet kā tad ar pievienoto shēmu, kas no Meļkonova grāmatas, starp citu, ļoti objektīvas? Tur tieši tai vietā arī pagaidu baterijas uzbērumi joprojām purvā skaidri redzami.

Jaropolks Dorenskis.
22:10 | 14/01/19
ZIŅOT
(-0)
(0)
+

Shēma ir laba. Melkonovam var ticēt. Un shēmā skaidri redzama pagaidu batareju novietojums. Un tāpat skaidri rakstīts Artilērijas iela. Silakaktiņa k-gs stāsta par tām pozīcijām, kas atrodas pie šosejas, t.i. Viestura ielas. Un ne pirmo reizi. Artilērijas iela gan nav šoseja. Pie šosejas ir bijušas lielas pozīcijas ar nopietnām mājām blakus, kuru pamatus joprojām var atrast, turpat piebraucamais ceļš pie tām bija no sākuma tieši no tagadējas artilērijas ielas, jo šoseju - Viestura ielu zbūvēja tikai 1937. gadā.

Naver
14:32 | 15/01/19
ZIŅOT
(-1)
(0)
+

Do You Seek Funds To Pay Off Credits and Debts? { EllinasFinances@gmail.com } Is Here To Put A Stop To Your Financial Problems. We Offer All Kinds Of Loan (Personal Loan, Commercial Loan, etc.) We Give Out Loan With An Interest Rate Of 2%. Interested Applicants Should Contact Us Via Email: EllinasFinances@gmail.com

Please Fill the Application Form Below:
- Complete Name:
- Loan Amount Needed:
- Loan Duration:
- Purpose Of Loan:
- City / Country:
- Telephone:
- How Did You Hear About Us:

If You Are Interested To Get A Loan Then Kindly Write Us With The Loan Requirement. Please, Contact Us via Email: EllinasFinances@gmail.com ,,,

I wish someone had taken the time to write these t
06:35 | 22/01/19
ZIŅOT
(-0)
(0)
+

I wish someone had taken the time to write these things down for mew to be able to go back to. My Grandmother and my mother told us many stories of what things happened in their lives and about the people in their lives. I now wish someone had written those things down since both have passed now. But I never thought at that busy point in my life that I would one day want to remember all those things. So much family history is lost when the older generations are gone. Please pass it on to your family while you can. You can even just do it digitally so it can be accessed by family later on.Family pictures are something to cherish also. Just be sure to write down who is pictured in them, where they are taken and when. I have found family pictures that no one now even knows who is in them.

AKHERETEMPLE@gmail.com
or
call/whatsapp:+2349057261346

Pievienot komentāru

KOMENTĒT
Es, pievienojot, šo komentāru, piekrītu portāla lietošanas noteikumiem.
* Obligāti aizpildāmie lauki