Ziņot redaktoram

Šis teksts tiks nosūtīts portāla administrācijai, lai izlabotu, precizētu vai papildinātu rakstu.

Sv.Trīsvienības katedrāles pirmais remonts – pirms 157 gadiem


atlikušas 250 zīmes


Sv.Trīsvienības katedrāles pirmais remonts – pirms 157 gadiem (1)

Autors: Gunārs Silakaktiņš
Sestdien, 04. augustā, 2018 | BIRKAS: vēsture , Sv. Trīsvienības katedrāle , remonts , renovācija , Johans Fridrihs Ekhofs
Izdrukāt Ziņot
Sv. Trīsvienības katedrāle pēc 1861. – 1865. gada pārbūvēm.
Sv. Trīsvienības katedrāle pēc 1861. – 1865. gada pārbūvēm.
Sv. Trīsvienības katedrāle pēc 1861. – 1865. gada pārbūvēm. Liepājas birģermeistars Johans Fridrihs Ekhofs. Sv. Trīsvienības katedrāles remonts šodien.

Skatoties, cik saskaņoti un žigli sastatnēs tiek ieskauta Sv. Trīsvienības baznīca, nevilšus jāsalīdzina, kādas pārvērtības tika plānotas un arī realizētas pirmā baznīcas kapitālā remonta laikā.

Sv. Trīsvienības vācu baznīcu, kurā 1758. gada decembrī notika pirmais draudzes dievkalpojums, nebūt nebija pabeigta. Pārāk lielu nastu bija uzņēmušies gan tās celtnieki, gan pilsētas naudas lādes atslēgu turētāji. Mainījās gadu desmiti, klāt jau 19. gadsimts, bet baznīca vien "lepojās" ar īsu, četru plakņu torni, skaidu jumtu un darvas ūdens piesūcinātu koka planku žogu. Arī torņa pulksteņa mehānisms bija ne jau no smalkmehāniķa darbnīcas – lauku kalēja kniedēts un zobrati no koka. Arī fasāde, kādreiz pārziesta ar gaiši dzeltenu okeru, izskatījās gauži pelēka.

Vācu tirgotāji, namieki, tirgotāji un starpnieki, kuģu īpašnieki, kas baznīcas draudzē kopā ar ģimenēm bija kādi divi tūkstoši, gan svētdienās dedzīgi lūdza Dievu, taču nesteidzās ar dāsnu artavu atbalstīt baznīcas atjaunošanu.

Un atkal, kā baznīcas celtniecības pirmajā laikā 18. gadsimta sākumā birģermeistars Jirgens Šmits, enerģiskus soļus baznīcas celtniecības pabeigšanai veica birģermeistars Johans Fridrihs Ekhofs. Viņš nodibināja atsevišķu baznīcas lādi, kurā saripoja svētdienas kolektes rubļi un daļa no liepājnieku īpašumu nodokļiem.

1861. gada pavasarī darbus sāka, nojaucot torņa trešā stāva pagaidu jumta klāju. Ostā piestāja kuģis, atvedot neparasti lielas dzelzs sijas un ķeta lējuma detaļas. Pilsētnieki kā neredzētus brīnumus uzlūkoja Vācijas amatnieku darbošanos, velkot augšā dzelzs sijas, urbjot tajās caurumus un kniedējot garumus. Tik daudz jau prata paši Liepājas mūrniekmeistari – uzmūrēt vēl divus stāvus un sastiprināt kopā ķeta balustrādi ar augšējo, noslēguma stāvo spici.

Līdz šim baznīcēni bija pieraduši, ka greznais altāris atradās starp divām pēdējām austrumu puses kolonām un mācītāja ģērbkambaris lielā šaurībā aiz tā. 1864. gadā baznīcas austrumu pusē tika izrakta masīvu pamatu vieta un piecelta plaša sakristeja. Pēc darbu aprakstiem baznīcas sakristejas celtniecībā pirmo reizi Liepājā izmantoja tādu brīnumu kā cementu – šo pelēko pulveri astoņās mucās atveda kuģis no Vācijas. Acīmredzot uzticība jaunajam celtniecības brīnumlīdzeklim bija gluži kā "brīnumam", jo 1865. gadā kā pēdējie darbi bija apmetumā nogludināt visas fasādes un iecementēt arī brukt sākušās Gotlandes skulptūras un aplupušos rizalītus.

1861. – 1865. gadā Svētās Trīsvienības baznīca ieguva tādu izskatu, kāds tas saglabājies līdz mūsdienām. Ļoti ceru, ka 21. gadsimtā tai tiks oriģinālais izskats un pārvērtības kļūs par simbolu liepājnieku varēšanai.         

Sludinājums

xt
10:54 | 04/08/18
ZIŅOT
(-0)
(6)
+

Vēl jau arī Akmens baznīca gaida sava torņa pārvērtības varbūt kaut kad!

Pievienot komentāru

KOMENTĒT
Es, pievienojot, šo komentāru, piekrītu portāla lietošanas noteikumiem.
* Obligāti aizpildāmie lauki