Lai gan pilsētai dāvināto valsts dibinātājam Kārlim Ulmanim veltīto monumentu dome solīja uzstādīt šajā pavasarī, tas līdz Liepājai var nemaz nenokļūt.

Portāls jau rakstīja, ka pateicoties Rīgas Latviešu biedrības domniecei, Rīgas Brāļu kapu un Latvijas vēsturiskā mantojuma fonda valdes priekšsēdētājai Mirdzai Stirnai, Liepāja saņēma vērtīgu dāvinājumu – tēlnieces Artas Dumpes veidoto valsts dibinātāja Kārļa Ulmaņa monumentu.

1919.gada janvāra sākumā, kad Rīga bija kritusi komunistu rokās, tieši Liepāja kļuva par jaundibinātās Latvijas valsts pagaidu galvaspilsētu un valdības patvērumu. Lai gan pēc puča – 16.aprīlī – valdība ar Ulmani priekšgalā bija spiesta pārcelties uz kuģa "Saratov" klāja, tik un tā tas līdz pat jūnija beigām atradās Liepājas tuvumā.

Ulmanim veltīto monumentu bija iespējams uzstādīt jau pērnruden, taču Liepājas pašvaldība paziņoja, ka labāk būtu atklāšanu pārcelt uz pavasari, jo tas vairāk atbilstu vēsturiskajai 1919.gada situācijai.

Viens no iemesliem, kāpēc pašvaldība vilcinājās ar monumenta uzstādīšanu, bija nespēja izvēlēties piemērotāko vietu – ostmalā, kur bija pietauvojies kuģis „Saratov” un atrodas šim notikumam veltītā piemiņas zīme; zālienā pie Draudzīgā aicinājuma 5.vidusskolas, kurai pamatakmeni daudz vēlākā laikā licis Kārlis Ulmanis, vai kur citur.

Monumeta veidotājiem vispiemērotākais šķita skvērs pilsētas centrā starp Lielo ielu un Graudu ielu, kuru pašvaldība sola sakārtot jau tuvākajā laikā.

Nu, kad jau pienācis maijs, bet no pieminekļa joprojām ne vēsts, portāls interesējās, kādā stadijā ir projekts un kad beidzot to ieraudzīs liepājnieki.

Liepājas domes priekšsēdētāja padomnieks sabiedrisko attiecību jautājumos Andrejs Rjabcevs informēja, ka pašvaldība izraudzījusies monumenta atrašanās vietu, kas, pretēji tā veidotāju iecerei, ka Ulmanis atradīsies pašā pilsētas sirdī, tomēr ir salīdzinoši nomaļā vietā – pie 5.vidusskolas, kur jau atrodas piemiņas akmens.

Pilsētas galvenais arhitekts Indulis Kalns pastāstīja, ka par Ulmaņa pieminekļa uzstādīšanu lēmusi īpaši sasaukta komisija, kurā bijuši gan mākslinieki, gan pašvaldības pārstāvji. Komisija nospriedusi, ka pilsētas centrā šim konkrētajam piemineklim nav vietas.

Galvenais arhitekts noliedza, ka lēmuma pamatā būtu kādi politiski apsvērumi, un vietas izvēli skaidroja ar estētiskiem kritērijiem. Pēc Kalna teiktā, komisija uzskatījusi, ka pilsētas centrā novietotam piemineklim jābūt tādam, kurš apskatāms no visām pusēm, taču Artas Dumpes radītais Ulmaņa tēls sākotnēji bijis iecerēts kā kapa piemineklis, tāpēc labi uztverams tikai priekšstatā.

Toties pie 5.vidusskolas tas kompozicionāli iederēšoties, jo pieminekli balstīšot ēka, kurai tas piekļausies. Turklāt, kā uzskatījusi komisija, arī ar simbolisko pusi viss ir kārtībā, jo skolas ēka cieši saistīta ar Ulmaņa vārdu.

Pret šādu risinājumu savukārt kategoriski iebilst pieminekļa dāvinātāju pārstāve Mirdza Stirna.

Stirna uzskata, ka, ierādot monumentam nomaļu vietu, Liepājas pašvaldība neizrāda pienācīgu cieņu pirmajam Latvijas valsts vadītājam.

Pieminekļu dāvinātāji uzskata, ka par to, kur jānovieto Kārlim Ulmanim veltītais piemineklis, būtu jālemj visiem liepājniekiem, nevis dažiem cilvēkiem.

Stirna noraida argumentu par monumenta kompozicionālo neiederību pilsētas centrā, jo pie tā strādā izcilu mākslinieku komanda, kas pieminekli varot pielāgot jebkurai vietai.

„Ja Liepāja grib pieminekli Kārlim Ulmanim, tad tam jāatrodas vietā, kas ir izcila valstsvīra cienīga,” strikti spriež  Mirdza Stirna.