Komunālā pārvalde ir sākusi piejūras kāpu apauguma retināšanu, izvācot invazīvos, bojātos un nīkuļojošos kokus un krūmus. Kopšanas darbi notiks šīs ziemas mēnešos.

Posmā no pieminekļa Kūrmājas prospekta galā līdz Jūrmalas ielai, pie veloceļa jūras pusē, tiks izcirsti kāpu zonai neraksturīgo sugu koki un krūmi un ciršanas atliekas aizvāktas. Trešdien, 29. Novembrī, algoto pagaidu sabiedrisko darbu strādnieki ir sākuši attīrīt kāpu zonu Kūrmājas prospekta galā, informē Komunālās pārvaldes sabiedrisko attiecību speciālists Aigars Štāls.

"Šādi kopšanas darbi ir nepieciešami. Atsevišķās kāpu vietās ir izveidojies lapu koku, krūmu un lakstaugu pamežs ar vietai netipisku un invazīvu sugu pārstāvjiem. Papeles, smiltsērkšķi, klintenes, kazenes un citi invazīvie augi vietām veido necaurredzamu biezokni, kas rada liela apjoma organisko atlieku un nobiras, palielina barības vielu daudzumu augsnē, degradē mūsu jūras piekrastei raksturīgo vidi un biotopus. Faktiski notiek kāpu eitrofikācija, tas ir, notiek piejūras kāpām neraksturīga zemo augu stāva veidošanās un kāpu zonas aizaugšana," uzsver pilsētas dārzniece Alda Damberga.

Piekrastes kopšana, citiem vārdiem, biotopu atjaunošana notiks, ievērojot aizsargājamo biotopu apsaimniekošanas un aizsardzības vadlīnijas, kas sagatavotas Dabas aizsardzības pārvaldē, kā arī ņemot vērā ekspertu atzinumus, kas pieņemti pilsētas Teritorijas plānojuma un pludmales tematiskā plānojuma izstrādes gaitā.
"Šeit veidosim tādu mežaudzi, kurā starp biezākām un skrajākām koku grupām būs atklāti laukumi (lauces); mežaudze būs labāk izgaismota un pārsvars būs vērtīgo dažāda vecuma, augstuma un dimensiju koku sugām: priedei, ozolam, bērzam," piebilst A. Damberga.

Baltijas jūras piekrastē Liepājas robežās ir sastopami gan Latvijā, gan Eiropas Savienībā īpaši aizsargājamie biotopi, augi, dzīvnieku un bezmugurkaulnieku dzīvotnes.

Lai piekrastē pie Liepājas saglabātu un veidotu vizuāli augstvērtīgu ainavu, kas maksimāli pietuvināta dabiskajai, ar raksturīgajiem biotopiem un sugām, reljefa formām (kāpas un starpkāpu ieplakas), nepieciešams likvidēt novecojušus, zemas kvalitātes, degradētus, cilvēku ietekmētus mākslīgus biotopus, vienlaikus nodrošinot šīs teritorijas augstvērtīgas rekreācijas iespējas - šādi apsaimniekošanas ieteikumi ir minēti sugu un biotopu ekspertes Ingas Straupes "Atzinumā par Liepājas pilsētas piekrastes biotopiem", 2015. gadā apstiprinātā Liepājas pludmales tematiskā plānojuma pielikumā.
Piekrastes aizsargājamie biotopi ir iekļauti Baltijas jūras krasta kāpu aizsargjoslā. Aizsargjoslu likums aizliedz krasta kāpu aizsargjoslā pārveidot reljefu, bojāt un iznīcināt dabisko zemsedzi, izņemot gadījumus, kad tas nepieciešams atļauto darbību veikšanai, piemēram biotopa kopšanai vai atjaunošanai. Šis likums aizliedz veikt galveno cirti, bet mežaudžu kopšana un ainaviskā cirte ir atļauta.

UZZIŅAI
Baltijas jūras Latvijas piekrastē sastopamie aizsargājamie biotopi

Mežainas piejūras kāpas ir dabiski vai mākslīgi veidojušies parastās priedes sausieņu mežu biotopi uz augstām piejūras kāpām.
Nabadzīgi augšanas apstākļi: sausa smilts augsne ar maz barības vielām.
Biotopa ilgstošai pastāvēšanai nepieciešami dabiski traucējumi – vētras, ugunsgrēki, mērena nostaigāšana u.c. sausiem skujkoku mežiem raksturīgie traucējumi, lai mazinātu humusa uzkrāšanos un novērstu neraksturīga lakstaugu stāva izveidošanos un aizaugšanu ar lapu kokaugiem.

Ar lakstaugiem klātas pelēkās kāpas
Dominē daudzgadīgi un viengadīgi lakstaugi, sūnas un ķērpji, ir vismaz trīs raksturojošās sugas: iesirmā kāpsmildzene (Corynephorus canescens), ķērpji – cerārijas (Cetraria spp) un kladonijas (Cladonia spp).

Pelēkās kāpas ar sīkkrūmu audzēm
Sīkkrūmi veido vismaz 25 procentus no augāja seguma. Smilšu pārpūšana pelēkajās kāpās ir pierimusi vai vērojama tikai periodiski. Šādos apstākļos sāk veidoties augsne, uzkrājas trūds. Zemas lakstaugu audzes ar sūnām un ķērpjiem vai kāpa noaugusi ar sīkkrūmiem, zemu kārklu audzi. Labi funkcionējošā pelēkajā kāpā nav veģetācija ar augstu un blīvu zelmeni.
Avots:
Brigita Laime (red.) 2017. Aizsargājamo biotopu saglabāšanas vadlīnijas Latvijā. 1. sēj. Piejūra, smiltāji un virsāji. Dabas aizsardzības pārvalde, Sigulda.