Vai Liepājas reģiona tūrisma informācijas birojs (LRTIB) ticis galā ar kritēriju noteikšanu tūrisma norādēm un to izvietošanai pilsētā? Portāls jautāja LRTIB vadītājai Intai Šoriņai.

"Jā, esam tikuši galā," uz portāla uzdoto jautājumu pārliecināti atbildēja LRTIB vadītāja, piebilstot, ka nevienos noteikumos nav teikts, ka tas būtu jādara LRTIB, taču "misijas apziņas dēļ mēs to darām un izdarīsim".

Šoriņa: "Skaidrs, ka nomainīt norādi – noskrūvēt, pārlīmēt un uzlikt atpakaļ – tie ir finanšu līdzekļi. Un tikko tie ir publiski finanšu līdzekļi, loģiski, ka tiem jābūt ļoti ļoti saprātīgiem. Šobrīd domes Tūrisma komisijā apstiprinātas auto vadītāju ceļazīmju plāna izmaiņas, savukārt Komunālā pārvalde ir apzinājusi, ko tas izmaksātu, bet mums jātiek skaidrībā, kā tas vizuāli varētu izskatīties.

Jautājums ir par nākamā gada budžetu, lai – optimistiskā formā – līdz nākamās tūrisma sezonas sākumam varam plānu īstenot."

Runa ir par vairāk nekā simts stabiņiem, uz kuriem ir vairākas plāksnītes, tātad kopumā vairāki simti plāksnīšu, skaidroja Šoriņa.

Tomēr pirms pasūtīt un izgatavot plāksnīti ir jāsaprot, uz kurieni vēlamies tūristus sūtīt, uz kura stabiņa plāksnīti likt, uz kura – ne. Un kāpēc uz vieniem objektiem sūtīt, un uz citiem – ne, skaidroja biroja vadītāja.

"Kuri ir tie objekti un kuri ne, esam vienojušies Tūrisma komisijā, ar uzņēmējiem un arī pilsētas vadības līmenī."

Nākamais jautājums pēc tam, kad noskaidrots, kuri objekti būtu reklamējami ar tūrisma norādēm, ir – pa kuru maršrutu iebraucējus no Klaipēdas sūtīt, piemēram, uz Karostu vai Beberliņiem, saka Šoriņa. Tāpat diskusijas bijušas arī par to, kurās vietās likt norādes uz pludmali.

Tie ir tikai daži piemēri, saka biroja vadītāja, bet diskusijas bijušas par katru stabiņu.

"Bija arī jāņem vērā, ka norādes tūristiem nav vienīgās zīmes – ir virkne citu norāžu, kas regulē autobraucējus un ir nepieciešamas, uzsver Šoriņa. Līdz ar to – ļoti bieži tūristu norāde būtu vajadzīga, bet tai nav vietas, nav, kur to fiziski "uzkabināt", un vienīgā iespēja ir to uzlikt citā vietā, nereti kvartālu iepriekš.

Taču "plāns mums ir un aprēķini arī ir".

Tuvākajā laikā iecerēta vēl viena saruna par norādēm – kā zīmes, arī kājāmgājējiem un velosipēdistiem, izvietot kopumā. Tāpat esot jāpārrunā norāžu vizuālais noformējums, teksta saprotamība.

Vaicāta, vai izmaiņas tiks iestrādātas arī kādos pašvaldības saistošajos noteikumos, Šoriņa saka – birojs savus priekšlikumus ir iesniedzis, tālāk jāstrādā domes juristiem un deputātiem.

Portāls irliepaja.lv jau pirms gada rakstīja par neskaidrajiem kritērijiem tūrisma norāžu uzstādīšanā. Šo problēmu aktualizēja uzņēmēja Krista Lapiņa.  Savukārt iepriekšējais vicemērs Jurijs Hadarovičs pērn bija uzdevis LRTIB izstrādāt kritērijus.

Pirms gada, uzņemoties LRTIB vadītājas amata pienākumus, Šoriņa portālam irliepaja.lv sacīja: "Esam uzsākuši tūrisma norāžu inventarizāciju – kolēģi jau ir apzinājuši, kur kādas zīmes trūkst, kur nav precīzas, kur nav angļu valodā utt. Tas ir sākums. Esam nobrieduši risināt arī kritēriju jautājumu – ieviest sistēmu, kā tiek izskatīti šādi iesniegumi."

Birojs bija iecerējis sadarbībā ar juristu un pašvaldības Tūrisma komisiju pārstrādāt saistošos noteikumus, kas regulē šo zīmju izvietošanu.

"Tā ir viena no biroja aktuālākajām tēmām, kas jārisina. Gribam, lai ir pilnīgi skaidrs ne tikai, uz kurieni virzām tūristus, bet arī kāpēc tieši tur, nevis citur. Tāpat ir jāsaprot, pa kādu maršrutu vislabāk novirzīt tūristus kājāmgājējus un tūristu autobusus."