Portāla lasītāja jautā: "Vai, būvējot gājēju pāreju Uliha un Klaipēdas ielas krustojumā, tiešām bija nepieciešamas tik brutālas barjeras? Vai šajā "aplokā" paredzēts ielaist sumbrus?"

Tik tiešām krustojuma risinājums, ko projektējusi SIA "Evolution Road" un īstenojusi SIA "Aizputes ceļinieks" (saskaņā ar iepirkumu, krustojuma rekonstrukcijas izmaksas – 39 030,64 eiro), atgādina trijstūrveida aploku, kurš ierobežots spožām un pamatīgām barjerām, kas, iespējams, pat noturētu tajā Papē mītošos sumbrus, nerunājot nemaz par neapzinīgo gājēju atturēšanu no šī laukuma šķērsošanas.

Pilsētas galvenais arhitekts Indulis Kalns, atbildot uz irliepaja.lv jautājumu, sacīja: "Ir cilvēki, kas savā attīstībā nav tālu no sumbra un lec pāri arī barjerām..." Tieši tāpēc, izvērtējot gājēju potenciālo uzvedību un to, ka ar vienu barjeru joslu varētu nepietikt, pieņemts lēmums tās likt ne tikai gar Klaipēdas ielas malu, kur kursē tramvajs, bet arī gar Uliha ielu un gar gājēju ceļu, tādejādi izveidojot iežogoto trijstūri.

Taču kāpēc izvēlētas tieši šādas – masīvas, ne visai glītas?

"Nekāda daile tā nav, bet uzņēmums "Latvijas Valsts ceļi", ar kuru mums jāsaskaņo šādu intensīvas satiksmes krustojumu (abas – gan Uliha iela, gan Klaipēdas iela – ir maģistrālās brauktuves – irliepaja.lv) risinājumi, norādīja, ka tās barjeras, kuras esam likuši iepriekš, neatbilst standartiem un nav drošas."

Kalns skaidroja, ka šobrīd cinkotās barjeras ir nevajadzīgi uzkrītošas, taču ar laiku, metālam oksidējoties, tā nebūs tik pamanāmas.

Pasaulslavenais dāņu pilsētplānotājs Mikaels Kolville-Andersens ir teicis: "Ja tev ar barjerām ir jābloķē ceļš gājējiem, tas nozīmē, ka infrastruktūru esi plānojis kā idiots."