Jau vairākus gadus Liepājā notiek miljonus vērti tramvaja sliežu rekonstrukcijas projekti, padarot pārvietošanos ātrāku un drošāku. Vai tas ir pietiekams iemesls, lai aizmirstu par vagoniem?

Kāds pilsētas viesis, ierodoties Liepājas autoostā un iekāpjot tramvajā, lai dotos uz pilsētas centru, jutās visai pārsteigts, un savas emocijas pauda arī portālam. Turpat Rīgas ielā, blakus tramvaja depo notiek vērienīgi remonti, bet tramvaja vagons ir vizuāli ļoti nepievilcīgā stāvoklī. Krēslu rokturi daudzās vietās ir krietni nodiluši, arī stangas, pie kā pieturēties, ir plankumainas. Faktiski visur, kur tiek uzmests skats, ir dažāda lieluma rūsas plankumi, kuri, šķiet, nav apstrādāti gadiem. Vagona lampas netīrumu dēļ jau kļuvušas blāvākas. Uzraksti pie durvīm pusnoplēsti, utt.

Liepājnieki, pārvietojoties savās ikdienas gaitās, šķiet pieraduši pie šāda skata un neko neparastu neredz. Bet pilsētas viesiem tas krīt acīs. "Vai tiešām "Liepājas tramvajam" nav spainītis krāsas, lai rokturi izskatītos kaut cik normāli? Vai tad otu nav, lai pārlaistu pāri izrūsējušajiem gabaliem? Vai nav līmes, lai pielīmētu atpakaļ uzrakstus?" jautāja mūsu pilsētas viesis, kurš savu vārdu negribēja izpaust.

Saprotams, ka jauni un mazlietoti tramvaju sastāvi maksā naudu. Taču vai tādēļ pašreizējos vagonos var nedarīt neko, rēķinoties, ka liepājnieki pie tā ir pieraduši un pacietīs visu?