Gandrīz katra ēka vasarnīcu kvartālā ir vēsturiski un arhitektoniski nozīmīga. Tāpat arī būve Dzintaru ielā 14, kura dēvēta ietekmīgas dzimtas vārdā – Lilienfelda villa.

Celtne savu nosaukumu mantojusi dēļ ēkas agrākajiem īpašniekiem – Lilienfeldu dzimtas. Kā vēsta Liepājas latviešu kalendārs, no 20.gs. sākuma līdz 1939.gadam Dzintaru iela 14 piederēja Kārlim Lilienfeldam.

Vēsturnieks Gunārs Silakaktiņš zina stāstīt, ka K. Lilienfelds bija Paula fon Lilienfelda brāļa Otto Fridriha fon Lilienfelda dēls, kurš 1939.gadā repatriējies uz Vāciju.

Šī dzimta bija ievērojama, jo P. Lilienfelds pildīja Krievijas impērijas Kurzemes guberņas gubernatora amatu no 1868. līdz 1885.gadam. Viņa brālis bija Aizputes Upesmuižas un Sakaslejas muižas īpašnieks. Viņi bija cēlušies no senas igauņu–vācu muižnieku dzimtas. P. Lilienfelda vārdā līdz 1932.gadam tika dēvēta arī tagadējā Dzintaru iela, uz kuras šī māja atrodas.

Īpašums sastāv no divām ēkām, kuras celtas aptuveni 1902.gadā. "Celtne, kura atrodas ielas pusē, nav tik krāšņa kā māja, kura aiz tās paslēpusies," spriež Silakaktiņš. "Tās fasāde veidota eklektikas un jūgendstilā ar bagātu kokgriezumu noformējumu. Tā uzskatāma par izcilu jūgendstila paraugu."

Arhitektūras zinātņu doktors Jānis Krastiņš skaidro, ka jūgendstilam raksturīgs ērts telpu izkārtojums un atbilstošu būvmateriālu un konstruktīvo paņēmienu lietojums, no tā atvasinot celtnes apjoma uzbūvi un māksliniecisko tēlu. Jūgendstila celtnes var viegli pamanīt to oriģinālās, savdabīgās un tēlaini izteiksmīgās apdares dēļ. Tomēr šis stils ir ļoti daudzveidīgs, no piesātināti dekoratīvām kompozīcijām līdz atturīgiem un pavisam vienkāršiem darbiem.

Krastiņš raksturo namu Dzintaru ielā 14: "Ēka izceļas ar izvērstu, dinamisku apjoma kārtojumu. Pildrežģa konstrukcijā būvētais otrais stāvs vietām veidots ar pārkari pāri pirmajam. Otrā stāva sienu balstošie, konsolveidīgie izvirzītie siju gali ir skulpturāli apstrādāti. Virs kāpņutelpas paceļas gleznains tornis, bet kāpņu loga apmale un galvenās ieejas portāls iekļaujas jūgendstila paraugu klāstā. Zelmeņi aizpildīti tā sauktā Šveices vasarnīcu stilā."

Lai gan ēkas arhitekts nav skaidri zināms, Krastiņš uzsver, ka siju galos iedziļinātie apļi, kurus no apakšpuses apliec pusgredzens, ir forma, kas tieši norāda uz arhitekta Ludviga Melvila radošo rokrakstu. "Plaša informācija par šo arhitektu nav saglabājusies, bet Liepājas evaņģēliski luteriskās baznīcas divpadsmitajā grāmatā ir ieraksts, ka viņš dzimis 1837.gada 18.septembrī Kurzemes augstākās tiesas advokāta un Liepājas goda pilsoņa Kārļa Viljama Melvila un Elizabetes Melvilas ģimenē."

Ēka ir ievērojama ar to, ka pretēji daudzām vasarnīcas kvartāla arhitektoniski nozīmīgām ēkām šī 2013.gadā piedzīvojusi fasādes atjaunošanu, tādā veidā saglabājot nama krāšņumu.

Šobrīd abi nami ir daļēji apdzīvoti. Ēka, kura atrodas sētas pusē tiek pārdota un tās pārdošanas cena ir 230 000 eiro. Tām vēsturiski ir izveidojušās arī vairākas adreses: Dzintaru iela 14/14a un Rožu iela 30/32.