Pēc Komunālās pārvaldes sniegtās atbildes par to, ka ar jūras mēslu (sārtaļģes furcellaria lumbricalis) kalniem tiks galā jūra, portāls lūdz arī domes amatpersonu viedokli.

Pēc konsultēšanās gan ar izpilddirekciju, gan Liepājas domes Vides daļu domes Sabiedrisko attiecību un mārketinga daļas vadītāja Zita Lazdāne, atbild:

"Protams, vizuāli skats ar izskaloto jūras zāļu kaudzēm pie Dienvidu mola nav īpaši pievilcīgs un ikviens liepājnieks vēlētos, lai šādi skati mūsu pludmalē nebūtu, bet aicinām ikvienu uz šo jautājumu paskatīties racionāli.

Lēmums aizvest jūras zāles uz šo pludmales galu pieņemts, lai tās pēc iespējas mazāk traucētu tūristiem un vietējiem iedzīvotājiem un neatrastos centrālajā pludmalē. Tajā pašā laikā, tas ir lēmums, kas balstīts aprēķinos. Šāds risinājums ļauj pēc iespējas mazāk tērēt finanšu resursus, lai finansējumu varētu veltīt dažādiem pilsētniekiem noderīgākiem komunālajiem un pilsētas vides uzlabošanas darbiem. Jau attīrot galvenās pludmales krastu no izskalotajām zālēm ir iztērēti lieli finanšu līdzekļi – gandrīz 50 000 eiro  Aicinām iedzīvotājus būt saprotošiem.

Vides nodaļas speciālisti norāda, ka izskalotās jūras zāles nozīmē, ka jūra funkcionē labi un tā nav piesārņota, ūdens ir pietiekoši skaidrs un dzidrs, lai šīs aļģes mūsu pusē varētu labi augt. Par to, ka aļģes ir izskalotas tādā daudzumā vajadzētu pat priecāties, jo tas apliecina, ka mūsu puses jūras ūdens ir labs. Tāpat vides daļas speciālisti sacīja, ka jāļauj notikt dabiskajiem procesiem, un arī izskalotās jūras zāles pludmales malā nekādu ļaunumu videi nenodara, tieši otrādi – bagātina augsni un ūdeni."

Redakcijas piebilde. Ja jau reiz tautā furcellaria lumbricalis sauc par "jūras mēsliem", tad varbūt tas tomēr nav nejauši? Kā zināms, mēsli labi noder dārzkopībā un dažādu agrokultūru audzēšanā, taču līdz šim nav dzirdēts, ka jūras ūdeni varētu uzlabot sapuvušas aļģes! Zinātnieki jau sen atklājuši, ka Baltijas jūras galvenā problēma ir skābekļa trūkums, bet pūstošas aļģes sadaloties patērē, nevis rada skābekli!

Ja svaigi izskalotu jūras zāļu strīpas gar ūdens malu vēl varētu uzskatīt par Liepājas pludmalei laiku pa laikam raksturīgu ainavu, tad par tādu negribētos saukt vairākus metrus augstās jūras mēslu ķīpas, ko pludmalē starp “Kursu” un Dienvidu molu sakrāvuši pludmales kopēji.

Vairāki portāla lasītāji sūdzējušies ne tikai par atkritumu poligona “Ķīvītes” cienīgu ainavu, bet arī par smaku, ko siltajā laikā radīja šīs pūstošās kaudzes.