2003. gadā Latvija no Norvēģijas ieguva 65 metrus garo "Vidar" klases mīnu licēju "Vale" N- 53, ko pārsauca par A- 53 "Virsaitis", turpinot tradīcijas, kad kara kuģu vārdu manto, jo līdz 1940. gada okupācijai "Virsaiša" vārdu arī nesa Kara flotes flagmanis.

65 metrus garais "Virsaitis" (N-53 "Vale") būvēts 1978. gadā, Norvēģijā, domājot par Norvēģijas garās priekrastes un ostu drošību Aukstā kara gados kā mīnu izlicējs. Latvijā kuģis vairs nepilda savus pamatuzdevumus- mīnu izlikšanu. Kopš ieskaitīšanas Jūras spēkos, "Virsaitis" ir štāba un apgādes kuģis. Tiesa, kuģis esot gatavs šos darbus atsākt, ja vien tāds lēmums tikšot pieņemts un Latvija tiks pie mīnu aprīkojuma.

Kopumā Norvēģijai bija divi šīs klases kuģi. Otru N- 52 "Vidar", kas būvēts 1977. gadā 2006. gadā pārņēma Lietuva kara flote un pārsauca to par N- 52 "Jotvingis". Latvijā nonākušais kuģis apbruņots ar vienu 40mm "Bofors" lielgabalu, kurš atrodas kuģa priekšgalā, savukārt lietuviešiem paveicās mazliet vairāk, jo viņu "Virsaiša" dvīņubrālis ir apbruņots vēl ar otro lielgabalu. Tā kā lietuviešu kuģis ir gadu vecāks, tad pēc tradīcijām abi kuģi skaitās "Vidar" klases karakuģi.

Pirmās "Virsaiša" ugunskristības, pildot jaunos uzdevumus, bija 2004. gadā, kad tas devās kopā ar ūdenslīdējiem meklēt nogrimušo Latvijas zvejas kuģi "Astra".

Gandrīz katru gadu, Latvijas lielākais kara kuģis tiek atvērts arī tiem, kuri grib uz kuģa uzkāpt un to apskatīt.