Iespējams, ka Dārza ielas radošajā kvartālā gan tiešā, gan pārnestā nozīmē būs zili brīnumi, stāsta Kultūras pārvaldes starptautisko projektu vadītājs Atis Egliņš-Eglītis.

Atis Egliņš-Eglītis ir arī idejas par radošo industriju centra izveidi Dārza ielā 10 "krusttēvs". Viņš uzskata, ka kopā ar blakus jau esošo Amatnieku namu un Dārza ielas Lietišķās mākslas centru (Dārza iela 4/8) tas varētu ievērojami atdzīvināt šo kvartālu.

Iestrādes iecerei ir – nupat, februāra domes sēdē, apstiprinot budžeta grozījumus, deputāti piešķīra arī finansējumu, lai sakārtotu tukšo ēkas Dārza ielā 4/8 otro stāvu. Kā portālam apstiprināja mēra padomnieks sabiedrisko attiecību jautājumos Andrejs Rjabcevs, otrā stāva telpu grupas (virs lietišķās mākslas studiju telpām pirmajā stāvā) atjaunošanai un pielāgošanai piešķirti 59 963 eiro.

"Tās plāno aizņemt Kurzemes biznesa inkubators (KBI), lai izveidotu pastāvīgu koprades telpu, līdzīgu tai, kāda tur eksperimentālā kārtā bija atvērta pagājušajā vasarā," stāsta Egliņš-Eglītis, piebilstot, ka tā sauktais pop-up birojs izrādījies vajadzīgs, un vēl pēc eksperimenta beigām gribētāji to izmantot nemitējušies zvanīt.

Savukārt, runājot par Dārza ielas 10.namu, Egliņš-Eglītis saka: pašvaldībā jau tiek gatavota dokumentācija, lai izsludinātu iepirkumu ēkas renovācijas tehniskā projekta izstrādei.

Domes Attīstības pārvaldes vadītājs Mārtiņš Ābols portālam sacīja, ka dokumenti jau tiktāl sakārtoti, ka šās nedēļas laikā iepirkumu varētu izsludināt.

Finansējumu ēkas renovācijai plānots iegūt no Eiropas fondiem – šogad būs pieejami līdzekļi specifiskam atbalsta mērķim: degradēto pilsētvides teritoriju revitalizācijai, skaidroja Ābols.

Kā pastāstīja Egliņš-Eglītis, Dārza ielas 10 namu iecerēts izmantot šādi: Pirmajā stāvā noteikti būs kafejnīca, jo "ēdiens ir ļoti svarīgs", tāpat kā ātrs internets un ērts krēsls. Turpat plānota arī namā mītošo kopienu tikšanās vieta, kas reizē būs vieta izstādēm, semināriem, bet pēc darba – ballītēm. Daļēji pirmajā un arī otrajā stāvā vieta atvēlēta arī nupat Jaunliepājā atvērtā zinātkāres centra "Zili brīnumi" otrajai kārtai. Šeit gan būšot nopietnākas ar gaismu, skaņu, video u.tml. saistītas izklaides, interesantas pat studentiem iesācējiem, kuri vēl nav stingri izlēmuši, kādā virzienā speciālisēties.

Otrais stāvs bez "Ziliem brīnumiem" atvēlēts arī birojiem un koprades telpām.

Trešais stāvs paredzēts prototipēšanai, izmēģinājumu laboratorijām video, audio, tekstila apstrādei, kinētikai un alternatīvo enerģiju meklējumiem, bioloģijas, ķīmijas eksperimentiem.

Šādas laboratorijas, pēc Egliņa-Eglīša sacītā, ir nepieciešamas maziem uzņēmumiem, kuriem, pirms sākt kāda produkta ražošanu, tas ir jāizmēģina, jāizgatavo prototips, jāpārbauda dizains u.tm. Tas ļaušot samazināt ražošanas izmaksas.

Radošo industriju centra jēgu Egliņš-Eglītis saskata arī tajā, ka reizi nedēļā visi zem viena jumta esošie uzņēmēji tiekas, pārrunā, ko radījuši, ieguvuši, zaudējuši. Tas pat esot obligāts nosacījums šādiem centriem, un prasība regulāri dalīties pieredzē iekļauta īres līgumā!

Egliņš-Eglītis: "Radošo industriju centra izveide nenozīmē darba vietas radīšanu, bet tā ir nodarbīnātības iespēja, iespēja radīt darba vietu pašam sev."

Šāds radošo industriju centrs nav nekāds jaunums, saka Egliņš-Eglītis – līdzīga esot Klaipēdas kultūras fabrika, centri Tallinā un Tartu. Eksperiments gan tas esot tādā ziņā, ka līdz šim Latvijā pašvaldība nav šādā veidā atbalstījusi uzņēmējdarbību. Taču kaut kas līdzīgs attīstās arī Kuldīgā – radošo industriju un mākslas klasteris (Latvijas Mākslas akadēmijas filiāle) un Cēsīs, kur aktivī tiekot strādāts pie koprades vietas izveides. Ar šīm abām pilsētāmLiepāja sadarbojas, kopā meklējot finanšu piesaisti.

Egliņš-Eglītis prognozē, ka Dārza ielas radošo industriju centrs durvis varētu vērt 2017.gada nogalē, 2018.gada sākumā, bet līdz tam jāpabeidz ēkas remonts.