Turaidas ielas un Zemgales ielas krustojumā jau 30 gadus stāv divus metrus augsts žogs, kas veidots no zemūdeņu svina akumulatoriem.

Pirms 17 gadiem Krievijas karaspēks atstāja Liepāju. Ar šo brīdi gan  nevalstiskām, gan valstiskām organizācijām, kā arī pašvaldībai pavērās neierobežotas iepējas pievērsties armijas radīto ekoloģijas problēmu risināšanai.

Pašvaldība sāka ar zaļās domāšanas propagandēšanu – Ineses Eisteres un Gunāra Ansiņa vadībā tika dibināts Liepājas Zaļais centrs, tika organizēti  aizlūgumi jūrai, brēkāts par nokaltušu koku izciršanu, rīkoti publiski piketi dažu bērzu un pīlādža aizstāvībai, kas pats par sevi nebūtu nekas nosodāms, tieši otrādi. Tā bija arī viena no vietējo mēdiju “nedziestošajām” tēmām. Rezultātā Liepājas sabiedrībā tika radīts iespaids, ka rūpes par “mammu dabu” ir dziļas un patiesas. Bet vai tā ir?

Minēšu tikai vienu piemēru, kas, maigi sakot, man liek par to šaubīties: visiem redzamā vietā – Turaidas ielas un Zemgales ielas krustojumā jau 30 gadus stāv divus metrus augsts žogs, kas veidots no zemūdeņu svina akumulatoriem. Šis žogs kļuvis par ļoti iecienītu ārvalstu tūristu un pilsētas viesu apskates objektu. Runā, ka pat atbildīgās amatpersonas savā “viedumā” dažkārt palepojoties ar šāda žoga esamību! Laikam jau lielīšanās ar ekoloģiski bīstamiem mēsliem sagādā baudu amatpersonām.

Tas varētu būt smieklīgi, ja nebūtu tik nopietni: nav jābūt ne vides maģistram, ne ķīmijas bakalauram, lai apjēgtu, ka svina akumulatori (vismaz 100 t), kas satur arī sērskābi, patiesībā ir ekoloģiska katastrofa. Šis “tūrisma objekts” atrodas tuvu Karostas kanālam, tātad arī Baltijas jūrai. Tā kā visi akumulatori ir saplaisājuši, tad indīgais kokteilis, ko tie satur, jau gadiem ilgi pastāvīgi iesūcas augsnē. Sekas var būt neprognozējamas.

Liepājā netrūkst nevalstisko organizāciju, tajā skaitā ir Zaļais centrs, “Eko Fonds”, “Tuvāk dabai” un citas, nemaz nerunājot par Valsts vides dienestu un domes Vides un veselības daļu, kuru sūtība un sabiedrības apmaksāts pienākums (domei) ir ne tikai nodarboties ar tukšvārdību un muldēšanu par zaļo domāšanu, bet pats galvenais – gādāt par drošu dzīves telpu liepājniekiem.

Atgriežoties pie “tūrisma objekta svina akumulatoru žogs”, būtu ļoti veselīgi, ja Liepājas Universitātes Dabas un sociālo zinātņu fakultātes mācībspēki nezinātniskā veidā un sabiedriskā kārtā pastāstītu Liepājas domes funkcionāriem, ar ko liepājnieku veselībai draud smago metālu nekontrolējama ietekme uz vidi pilsētas apstākļos!