Šo rakstu jeb repliku mani pamudināja rakstīt trīs „lietas” – lasītais Gunāra Silakaktiņa raksts šajā portālā, raksts laikrakstā un paziņojums kāpņutelpā.

Pirmais – vēsturnieka Gunāra Silakaktiņa skumjais stāsts par to, ka jau gadiem ilgi uz jautājumu „kāpēc šeit, Karostā, viss ir drupās?” viņam nav ko atbildēt un izskatās, arī nebūs.

Otrais – „Kurzemes Vārdā” publicētā sleja par to, ka īres cenas Liepājā ievērojami kāpušas un izīrēšanai tiek piedāvāti netīri, remontējami dzīvokļi, teju grausti, gandrīz par simts latiem mēnesī. Ģimene ar bērnu, kas rēķinājusies ar Ls 50, tik daudz nevar atļauties.

Trešais – paziņojums uz kāpņu telpas durvīm, pielīmēts ar skoču, drukāts lieliem, salasāmiem burtiem – aicinājums iedzīvotājiem maksāt savlaicīgi, jo mūsmājai 16 000 Ls parāds.

Vakar lija lietus, un ar kaimiņu izstaigājām bēniņus. No caurā šīfera, it sevišķi salaiduma vietās, iekļūst, maigi sakot, – mitrums. Viena no nesošajām sijām sākusi pūt, skurstenis mitrs, ja uznākšot sals, tas saplaisāšot. Kaimiņš pastāstīja, ka situācija mūsu mājā uzlabojusies, ir jauni, kārtīgi īrnieki, izņemot vienu. Pašvaldības dzīvoklī iemitinātais vēl ne reizes nebija maksājis, bet jau paguvis saslēgt vadiņus, lai zagtu elektrību.

Šosvētdien pie manis ciemojās sena draudzene. Pirms dažiem gadiem traģiskā autoavārijā gāja bojā viņas vīrs un sieviete palika viena ar trīs maziem bērniem. Viņa dzīvo Zviedrijā, precīzāk – tikai Zviedrijā viņa var izdzīvot, jo lielāko daļu īres maksas sedz valsts. Cita mana draudzene ar bērnu dzīvo Skotijā, „koncila” dzīvoklī. „Koncila dzīvoklis” – manā izpratnē ir kaut kas līdzīgs pašvaldības dzīvoklim, kuru piešķir pat emigrantiem pēc dažu gadu oficiālas uzturēšanās. Un, protams, ar nepilngadīgu bērnu ir ievērojamas īres maksas atlaides.

Atgādināšu, ka mūsmājas lielo parādu veido ne tikai privātīpašnieku nenomaksātie parādi, bet aptuveni pusi no tiem –pašvaldības. Ja mēnesī maksa ir vidēji Ls 20, tad, lūdzu, parēķiniet, cik gadus nemaksāja, līdz parāds sasniedza Ls 2 000? Tagad šie desmit vienaldzības gadi ir viens no iemesliem, kāpēc netiks vai arī – pavirši tiks remontēts jumts. Pašvaldības iestādes noteikti rīkojas likumā noteiktajā kārtībā. Kāpēc likums palīdz iznīcināt ģimenes? Priekšroka saņemt dzīvokli ir bāreņiem un cietumniekiem (Liepājas namu apsaimniekotājs atrodas vienā ēkā ar Probācijas dienestu.) Kāpēc nevar likumā ieviest korekcijas – ja netiek maksāts gadu, dzīvoklis jāzaudē? Vai arī tad maksu nemaz neprasīt...

Ne jau tikai mūsu māja, Karosta, bet visa Latvija pamazām pārvēršas drupās. Kad ģimenes būs aizbraukušas, apmiruši pensionāri un probācijas dienesta klienti, vai te vēl kāds paliks? Varbūt es kā rakstniece, jo valoda man nepieciešama kā gaiss. Un gan jau gaiss LV atlikušajā pusmūžā vēl pūtīs pār drupām, kamēr Latvijas teritorija, ne vairs valsts, kļūs par ES probācijas dienestu visām tautībām.