Biju uzaicināts piedalīties  somu karalisko Jēgeru bataljona karoga simtgades pasākumos gan Sv. Trīsvienības katedrālē, gan izstādes atklāšanā un svinīgajā Somijas militārā orķestra koncertā.

Šogad,  sēžot "Lielā dzintara" parterā, atcerējos, kā pirmo reizi Liepājā, Svētās Trīsvienības baznīcā tika ienests Jēgeru karogs un skanēja Sibeliusa komponētais Jēgeru maršs. Pirms divdesmit viena gada, 1997. gada septembrī.

Arī toreiz, atklājot piemiņas plāksni un noņemot tradicionālo apklāju, svinīgas runas teica gan Somijas, gan Latvijas pārstāvji, to skaitā nupat jaunievēlētais Liepājas mērs Uldis Sesks. Tikai toreiz man šķita, ka „nu ir auzās” – lai gan mēra runas teksta papīrs  bija priekšā gan Uldim Seskam, gan tulkam – Ligitai Pudžai,  gludi negāja. Ulda balss satraukumā (varbūt aiz svinīguma) aizmaldījās, pārteicās, kādā  teikumā arī dublējās.

Vēlāk man  pazīstama piektās vidusskolas  skolotāja izteicās, ka jaunajam mēram tas „neesot nācis tikpat vienkārši, kā garāžas vārtus atvērt”. ..

Šā gada februārī, noklausoties gan Somijas Republikas aizsardzības ministra Jusi Ninisti (Jussi Niistō) un mūsu aizsardzības ministra Raimonda Bergmaņa, un, protams, Ulda Seska uzrunas, nevilšus nāca atmiņā toreiz redzētais un dzirdētais – tieši šī paša vēsturiskā notikuma sakarā. Bet man šoreiz jāatzīst – mūsu mērs bija pārāks. Gan ar runas domas loģisko skaidrību, tās verbālo risinājumu, gan paša skatuvisko stāju.  Nu pa lepno! Paldies!