Portāla lasītājs un ārštata autors Gunārs Silakaktiņš dalās pārdomās, kas visvairāk satrauc viņu, un tas ir tas, par ko satraucas jeb kā tagad saka – cepas – liepājnieki.

Intelektuāļi bija svētās dusmās par Ivonnas Kalitas melnās avs bildes it kā plaģiātu, daži liepājnieki nelabi priecājās par Fonteina kuģa slikto izskatu kanālmalā pirms un pēc nogrimšanas. Bet gandrīz nevienu nesatrauc, ka mūsu vēsturiski dumpīgajā pilsētā pēc taisnības saucošā tagadējā opozīcija domē skalda matus, piemēram, par skolu ģērbtuvju skapīšu skaitu, rotaļu kuģi Raiņa parkā vai par maksas autostāvvietu statusu, bet ir "aizmirsusi", manuprāt, pašu briesmīgāko: ka "Seska partija" joprojām, pat pēc Krimas okupācijas un agresijas Ukrainā, turpina politisko tango ar Putina sadarbības partiju "Saskaņa".

To redzot, rodas iespaids, ka vairumam deputātu sakārojusies Kirhenšteina balva kolaboracionismā 30 Krievijas rubļu apmērā. Bet tas gan neattiecas tikai uz Liepājas partiju. Kā Sesks, tā Vilnītis, vismaz vārdos, ir godīgi, nacionāli noskaņoti kristieši un pat vienas draudzes locekļi. Kur pastāv problēma, kāpēc šajā ģeopolitiskajā situācijā abi nevarētu sadarboties un, pats galvenais, netiktu sniegts politiskais atbalsts prokremliskajiem spēkiem?

Pat Zilupe ir priekšā Liepājai: Zilupes mērs ir izstājies no partijas "Saskaņa", bet mūsu mērs-rallists pat nav spējis uzlikt stopzīmi pirms iebraukšanas "Sarkanajā laukumā"! No otras puses – ir Vilnīša kunga ambīcijas uz mēra krēslu. Diemžēl pašvaldību vēlēšanās Vilnītis ieguva mazāk deputātu vietu. Vai nevajadzētu ņemt talkā aritmētiku, un Liepājas vārdā beidzot to politisko pīrāgu sadalīt proporcionāli?

Ja līdz pavasarim nekas nemainīsies, tad Sesks mūsu Prezidenta Bērziņa vietā ar tīru sirdsapziņu varēs 9.maijā braukt uz Uzvaras svētkiem Maskavā. Savukārt Vilnītis, arīdzan ar tīru sirdsapziņu, varēs savu kolēģi pavadīt vismaz līdz Zilupei.