Bijušie Liepājas mākslas vidusskolas (LMV) pedagogi tiesājas. Palikušie publiski nerunā, bet žultainas baumas klīst. Strīdiem bez mitas, kam piespēlē pašvaldība, noder pat nepilngadīgi ķīlnieki audzēkņi.

Rudenī pirms trim gadiem saņēmu tiesneses Aijas Pomerances spriedumu manis iesniegtajai prasībai Liepājas tiesā pret LMV, tās direktores Smaidas Rubezes personā, par mūsu darba tiesisko attiecību uzteikuma atzīšanu par nepamatotu. To noraidīja. Taču nepārliecināja. LMV pārstāvēja advokāte Irēna Kibelko, sevi – es pati. Tiesības uz sevis aizstāvēšanu nosaka ANO Vispārējā cilvēktiesību deklarācija, tomēr tiesnese aizrādīja, ka ierados bez jurista. Tāda algošanai līdzekļu man nav. Kam paredzētus skolas resursus izmanto Smaida?

Juridiski formulētais tiesāšanās iznākums šķebina. No LMV mani atlaida par iebildumiem, kurus darīju zināmus direktorei uzrakstītā, taču neatdotā atlūguma vietā. Līdz tam viņa bija ieinteresēta mani paturēt, par ko liecināja līguma pagarināšana pēc pārbaudes laika un Ziemassvētku prēmija. Ar iebildumiem izpelnījos piezīmi jeb disciplinārsodu, lai arī Darba likums nepieļauj jebkādu nelabvēlīgu seku radīšanu darbiniekam sakarā ar sūdzību. Piezīmi atteicos parakstīt, jo tobrīd jau zināju LMV valdošo likumu – paraksts skaitās piekrišana, nevis iepazīšanās, piemēram. Lietvede skrēja pakaļ, uztraukta, jo citādi slikti būšot viņai. Sekoja uzteikuma pamatojums, kam uz karstām pēdām – sadarbības pārtraukšana. Tiku atlaista nekavējoties, ko piemēro gadījumā, ja būtu pierādīts, ka skolā esmu strādājusi reibuma stāvoklī. To gan uzdeva izlabot.

Biezo mapi atkal atvēru, kad konsultēju kolēģi Lieni Bernāti. Arī viņa kopā ar diviem nu jau bijušajiem LMV pedagogiem šobrīd uzsākusi tiesvedību pret skolu. Nožēlojami! Cik vēl Latvijā ir mūzikas vai mākslas vidusskolu ar tādu tiesāšanās biežumu starp vadību un padotajiem? Par ko? Par domājošām galvām uz cilvēku pleciem. "Smaida visu dara vienpersoniski. Pedagoģiskās padomes sēdēs ir likums – viņa runā, pārējie klausās," komentē Liene.

Toreiz sniedzu interviju laikraksta "Kurzemes Vārds" žurnālistei Indrai Imbovicai, kuras nesaskaņas ar galveno redaktoru anulēja intervijas nodrukāšanu. Viņa atzina, ka viena no retajām biju gatava dalīties absurdajā pieredzē publiski. Cik mūsu pavisam ir? Lasu — pedagogi arvien baidās runāt atklāti! Pirmā prakse skolā nebija  mans pamatdarbs. Citiem skolotājiem LMV aizvien ir vienīgā darbavieta, pat samierinoties, ka atalgojums ir pazemojoši mazs, bet prasīts tiek pārmērīgi daudz. Viņi klusē un cieš. Tostarp tiekot anonīmi iesaistīti Smaidas histērijā. Trakākais – kopā ar audzēkņiem!

Nāvessods, 12 izmestie un darba nespēja
Šāgada martā liepājnieki tika manipulēti ar populistisko LMV reakciju Kultūras ministrijas (KM) aicinājumam "rūpīgi izvērtēt un sniegt ekonomisku pamatojumu jaunu audzēkņu uzņemšanas apjomam 2011./2012.mācību gadā visām vidējās kultūrizglītības iestādēm." Tādu KM netika saņēmusi vienīgi no LMV, kas brēca par nāvessodu visu 64 pedagogu vārdā un draudēja slēgt Bērnu mākslas skolu. "TV Kurzeme" sižetā direktore lieto terminus, kas apliecina pašas nesaimniecisko un represīvo darbību, minot "kaut kādu 70 000 latu" iztrūkumu un aicinot pašvaldību izdarīt zināmu politisko spiedienu uz KM.

Septembrī medijus pārpludināja nākamais pret mērķauditoriju un iesaistītajiem nepilngadīgajiem vardarbīgais virsraksts — ka 12 bērnus izmet no LMV, un pie tā vainojama KM. Izmeklētājiem kļūtu garlaicīgi, tik nemainīga ir Smaidas stratēģija un taktika, panikas paņēmieniem samainot cēloņus ar sekām. KM jau "maijā izdeva rīkojumu, kas noteica 32 audzēkņu uzņemšanu". Seko visa vasara, kur sarunām starp KM un LMV paralēli jau uzņem 56 audzēkņus ar uzstājību, ka "iepriekš bija atļauts uzņemt 100", tāpēc runāts par 60. Taču bez vienošanās! Tādejādi ar direktores patvaļu 12 bērni un viņu vecāki maldināti, jo "1.septembra KM rīkojumā bija tikai 44." Pēc LMV nolikuma, KM nosaka valsts finansēto vietu skaitu un minimālo audzēkņu skaitu grupā, lai uzsāktu izglītības programmas īstenošanu.

Portālam "Rekurzeme" Smaida apgalvo, ka, eksāmenus kārtojot, audzēkņiem nav jāzina, vai kāda specialitāte pēc tam var tikt izņemta no aprites (jo kļuvusi nerentabla!). Par situācijas neskaidrību nebrīdināja arī vecākus, lai viņi varētu izvēlēties – uzņemties atbildību un riskēt ar savu audzināmo pašsajūtu vai ne.  

Tieši tāpat notika 2007.gadā, kad vēlā pavasarī Smaida mani uzaicināja strādāt LMV, lai veidotu pilnīgi jaunu, Latvijā nebijušu mācību programmu vidējās izglītības iegūšanai arhitektūrā uz mākslas skolas bāzes. Lūgumu dot vienu gadu laika, lai to sagatavotu, direktore neuzklausīja. Jāsāk uzreiz! Reizē izstrādāt, ieviest un īstenot. Drīz vien izrādījās, ka atbalstāmajai idejai apakšā ir plikas ambīcijas. Diemžēl nebiju lasījusi 2006.gada publikāciju "Mākslas vidusskolas pedagogi sašutuši par direktores rīcību". Turklāt iesaistīju profesijas entuziastu Ingurdu Lazdiņu. Vasarā vēl tikai strādājām pie dokumentācijas (par velti!), lai LMV saņemtu licenci jaunās nodaļas atvēršanai, kad jau komplektēja audzēkņus. Vēlāk par šo nepamatoto rīcību Izglītības valsts inspekcija direktorei noformēja administratīvā pārkāpuma protokolu.

Nu beidzot KM izvērtē direktores atbilstību ieņemamajam amatam, norādot uz LMV vadības bezdarbību, kuras rezultātā 12 bērni palikuši bez joprojām remontējamajām skolas sienām. "Izglītības iestādes vadītājs ir atbildīgs par tās darbību un rezultātiem, kā arī par līdzekļu racionālu izmantošanu esošā budžeta ietvaros," informē KM sabiedrisko attiecību speciāliste Annija Senakola. Tikmēr Liepājas domes priekšsēdētāja vietniece Silva Golde apņemas kārtēji strēbt Smaidas savārīto putru, prātojot, kādā veidā pašvaldība varētu atbalstīt LMV. Kad vairs nelīdz ne ierastā maniere savu panākt ar administratīvām intrigām vai tautiskiem stereotipiem, nedz spēlēšana uz pieaugušo jūtām, talkā ņemts personiskais vājums. Smaida pēkšņi saslimst un gaida jauno kultūras ministru. Vai kāds kādreiz uztraucies par LMV skolotāju veselības problēmām, kurās tie iedzīvojušies stresa un nervu pārslodzes rezultātā?

Akreditācija uz pedagogu rēķina, kvalitāte un 5 lati
Līgumu ar mani un Ingurdu LMV noslēdza tikai 2007.gada septembrī. Uz vienu mācību gadu tiku apstiprināta par jaunatvērtās nodaļas vadītāju. Tikai pedagoģiskajā sēdē, ieraugot rīkojumu, uzzināju, ka unikālajai programmai jābūt gatavai jau 1.novembrī. Teju mēneša laikā? Vienatnē? Par 70 latiem? Nereāli! Ar iepriekšēju nodomu direktore viltīgi, lēti un veikli vēlas gūt radoši intelektuālu produktu, kam būtu jākalpo gadiem un jādod arī rezultāts, bet autors pēc nolīgtā termiņa – gads – lai iet bekot?! Darba likums saka, ka darba devējam ir pienākums iepazīstināt darbinieku ar veicamo darbu un tā apstākļiem pirms stāšanās darbā.

Atklājās, LMV gatavojās akreditācijai. Saskaņā ar Izglītības likumu jaunu mācību programmu var akreditēt divu gadu laikā no tās īstenošanas uzsākšanas dienas. Sasteigt bija nepieciešams, lai zīmētos ar nekaunīgās direktores izdarīgumu pašas amata akreditēšanās labad...

Zinām – Latvijas izglītības sistēmā ilgstoši nerisinās smagas problēmas, tostarp arhitektūras apguvē. Tāpēc, ja sāk no nulles, var to mēģināt maksimāli jēgpilni, pakāpeniski pieaicinot piemērotus profesionāļus. Arhitektūra pēc definīcijas ir izteikts komandas darbs – jebkurš uzbūvētais labas kvalitātes objekts ir saldais auglis labajai sapratnei iesaistīto vidū. Tā kā nepieprotu Smaidai piemītošo māku, burtiskā nozīmē prasīt ziedot LMV gan laiku, gan zināšanas, jo finansējums programmu izveidei budžetā nav paredzēts, piedāvāju meklēt līdzekļus ārpusē. Direktorei šāds modelis nebija saprotams. Gan programmas apraksts, gan tematisko mācību plānu sastādīšana esot "divu dienu darbs", jo "speciālists taču zina, kas jāmāca"! Viņasprāt, jo cilvēks mobilizēties spējīgāks, jo zemāk apmaksājams.

Pieņēmu lēmumu aiziet pēc rīkojuma par darba kvalitātes piemaksas (5 lati) neizmaksāšanu. Tieši par darba kvalitāti pusgadu biju cīnījusies! Ja dokumentus akreditācijai drīkst gatavot divus gadus, atsacīšanās strādāt formāli bija likumīga. Toties direktores iegribām pakļautie LMV mācību daļas pārstāvji sabēra kaudzē stilistus, keramiku vai metāla dizainu, nomainīja virsrakstus, piedrukāja klāt piemērus no tehniskām arodskolām un bez arhitektu klātbūtnes automātiski salikto, apšaubāmo programmu "Arhitektūra" akreditēja. Murgs! Tikai viens no Profesionālās izglītības administrācijas akreditēšanas komisijas ekspertiem Alvis Līdaks ir arhitekts, kurš slēdzienā norādījis uz nepilnībām – nav nedz finansiāla seguma, nedz piepildījuma ar skolā strādājošiem speciālistiem. Akreditācija nozīmē valsts garantētu mācību kvalitāti… Tomēr programmas izpildi nenodrošina. Par izglītības atbilstību piešķiramajai kvalifikācijai skolā atbild direktors. Iespējamo arhitektūras amatieru vecāki neko par to nezina.

Novators un programma
Šovasar LMV absolvēja pirmās arhitektūras tehniķes. Viņām paveicās, lai gan skološanos 2.kursā mēnešiem pavadīja bez pasniedzēja profesionālajā priekšmetā. No skolas aizgāja arī Ingurds. Ar ilgu meklēšanu un vairāku pragmatisku arhitektu atteikumiem Smaidas avantūrai atsaucās ekscentriskais Gundars Vērpe. Dzīves mākslinieks, kas intereses pēc mēģināja atsvaidzināt rutīnu ar regulāru pabraukāšanos starp Rīgu un Liepāju. Viņš izrādījās arhitektūrā ieinteresēt spējīgāka un aizraujošāka personība jaunietēm – kārtējām LMV ķīlniecēm. Taču, ak, vai – tobrīd pats būdams vien arhitektūras students. Rīgas Tehniskās universitātes diplomu viņam piešķīra, kad jau aptuveni gadu oficiāli bija pasniedzis LMV. Students studentiem! Skat, ko tik var Smaida ar zīmogu! Kam gan vajadzīgs maģistra grāds?

"KM atbalstījusi inovatīvo izglītības programmu izveidi LMV," uzsvēra iepriekšējā KM sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Vizule. Tukšs lozungs! Ceturto gadu pēc kārtas programma "Arhitektūra" ir Gundars, kurš ar savu novatora potenciālu piekritis realizēt LMV direktores ambīcijas arhitektūrā. Kā būs, kad apniks vai viņš nogurs? Vai jaunais kultūras ministrs zinās?